Melbārdim bija jāpārvar sajūta, ka neko vairs negribas, un kāda iekšēja balss saka: "Kam tev to vajag". Tomēr Oskars dzina sevi uz priekšu, sāka labāk justies un tā bija arī motivācija. Viņš atzīst, ka pusotru mēnesi nodzīvojis nesaprotamā stāvoklī, autopilotā ar pilnīgu tukšuma sajūtu, jo bija pierasts būt kopā ar komandu nometnēs un sacensībās.
Vēl viens pārbaudījums pirms olimpiādes bija nopietna trauma - uz pusēm pārrauts kājas muskulis, par ko komanda nolēma skaļi nerunāt un pilnu informāciju neizpaust. Līdz olimpiskajiem startiem palika nepilni pāris mēneši, un sportists nevarēja paskriet kājas vājuma dēļ. Kāja nevarēja izpildīt to, ko galva prasa.
Par iespēju muskuli sašūt bija jāaizmirst, jo tad olimpiskās spēles ietu secen.
"Darīju visādus vingrinājumus, lai nezaudētu vēl vairāk," atceras Melbārdis.
Bobsleja pilots ir pateicīgs gan ārstiem gan sievai, kura palīdzēja uzturēt motivāciju.
"Iespējams, viņa [sieva] domā, ka vēl četrus gadus būs jāmokās," savas pārdomas par karjeras turpinājumu atklāja Melbārdis.
Smags pārbaudījums Oskaram bija arī treneru lēmums ierasto stūmēju Daumantu Dreiškenu atstāt ārpus divnieka ekipāžas, kas izcīnīja olimpisko medaļu. Bronzas godalgu Oskars ieguva duetā ar Jāni Strengu un atzīst, ka tāds ir sports, jo katram jāspēj kopīgās lietas labad akceptēt emocionāli nežēlīgus lēmumus.
Melbārdis saka, ka Daumantu pazīst labāk nekā savu brāli,
un pieredzējušā stūmēja ieguldījums viņa panākumos ir milzīgs. "Tādu nebiju redzējis viņu, kā šeit tās dažas dienas," atceras Oskars. "Mums bija jāizspiež maksimums, bet cilvēcīgi viņa žēl."
Pilots gribējis ar Dreiškenu ekipāžā labi nobraukt četrinieku sacensībās, bet neizdevās.
Bobsleju Melbārdis ir iemīļojis un saka, ka nevar aprakstīt to kaifu, ja brauciens izdodas tāda līmeņa sacensībās kā olimpiskajās spēlēs. "Ikdienā nekā tāda nav, izbaudu un priecājos," viņš saka. "Bez manis vai kāda cita bobslejs neapstāsies," viņš piebilst.
Melbārdi pat izbrīna, cik liels ir līdzjutēju atbalsts, arī uz vietas trasēs. Viņš cer, ka nepaliks nepamanīts arī citu komandas biedru darbs, jo ne jau tikai pie rokturiem viņi bobā turas.
