Zirnim ir divas pases, bērni, māja un mašīna ASV, bet sevi viņš sajūt kā latvieti, jo vecāki un dzimtas saknes ir Latvijā. Nekad Zirnis nav uzskatījis sevi par amerikāni, lai gan Amerikā veidojis karjeru hokejā, jo gribēja izmantot visas labākās iespējas, kas Eiropā bija pieticīgas. Amerikā Zirnis ir kopš puikas gadiem, kad devās pāri okeānam, lai spēlētu hokeju junioru līgās.
Latvijā konkurence hokejā nav tik liela un daudzi spēlētāji var būt itin droši par dalību izlasē. Taču
no amerikāņiem Zirnis ir iemācījies, ka iespēja uzvilkt savas valsts izlases kreklu ir pagodinājums, kas jāspēj novērtēt.
To viņš grib iemācīt arī Latvijas spēlētājiem.
Svarīgi ir arī iemācīt apziņu, ka smagi jāstrādā katru dienu un jādod enerģija apkārtējiem cilvēkiem. Caur hokeju tā ir apmācība dzīvei, paskaidro Zirnis. Viņš atzīst, ka treneri nereti mēdz vērtēt pēc viņa uzvarām un zaudējumiem, bet
vissvarīgākais tomēr ir, kādus cilvēkus speciālists ir izaudzinājis.
"Vērtējiet treneri pēc pieciem, sešiem gadiem, kad būs redzams, ko viņa audzēkņi dod sabiedrībai," LTV raidījumā "Hokeja laukums" sacīja Zirnis.
Ikdienā Zirnis strādā par treneri ASV augstskolas komandā Aļaskā. Viņš ir pateicīgs savulaik Latvijas valstsvienību vadījušajam Tedam Nolanam par doto lielo iespēju strādāt izlasē, sākumā kā videotrenerim, vēlāk kā asistentam. Zirnis neslēpj, ka Ziemeļamerikā ir ļoti grūti dabūt darbu hokejā tikai ar CV atrādīšanu, jo ir svarīgi, ka kādu pazīsti, esi kopā strādājis vai tāpat ceļi kur krustojušies. Tā jau ir iespēja intervijā tikt pie darbavietas.
"Hokejs ir mana dzīve, kur cenšos sevi attīstīt un citiem palīdzēt," saka Zirnis.
Latvijas U-20 izlasē Zirnis sevi uzskata par neitrālu treneri,
kas nav no kādas vietējās hokeja skolas un tādēļ var būt objektīvs. Speciālists arī uzsver, ka mūsdienās nav problēmu ar informācijas iegūšanu, jo visu izlases kandidātu spēles var redzēt internetā.
No visiem komandas spēlētājiem Zirnis sagaida pozitīvu enerģiju, lielu sirdi katram hokejistam un iedegšanos par kopēju lietu. Smagākās situācijas profesijā viņam ir tās, kad kādam spēlētājam jāsaka paldies un no viņa jāšķiras, jāpasaka, ka viņam nav vietas sastāvā. It īpaši sarunās ar vecākiem spēlētājiem, kuriem nākamā iespēja var arī nebūt.
