Latvijas jaunatnes riteņbraukšanas akadēmijas dalībniekiem junioru vecumā jau nopietni jāizvērtē nākotnes gaitas un profesionālā attīstība, Latvijas Televīzijā pastāstīja vadošais pašmāju velosportists Toms Skujiņš. Viņš otrdien Rīgā piedalīsies jaunatnes akadēmijas atklāšanas pasākumā un cer uz tās veiksmīgu attīstību.
Autora ziņas
Par sportu atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad pārņēma valsts finansējuma aprēķināšanu sporta federācijām. Par pamatu tika ņemti pašu federāciju iesniegtie dati par masveidību, īstenotajām aktivitātēm un sportiskajiem sasniegumiem. Pati ministrija vairākkārt uzsvērusi, ka federāciju iesniegtos datus ir pārbaudījusi, taču šāda versija ir maz ticama. Latvijas Televīzija vairākkārt ir vēstījusi par dažādiem kāzusiem federāciju iesniegtajos un ministrijas apstiprinātajos datos. Sevišķi spilgts ir Latvijas Golfa federācijas (LGF) piemērs.
Latvijas Futbola federācijā (LFF) organizācijas prezidenta vēlēšanās 26. aprīlī uz amatu atkārtoti pretendēs pašreizējais LFF vadītājs Vadims Ļašenko, bet viņam izaicinājumu metis virslīgas valdes priekšsēdētājs Maksims Krivuņecs. Pirms četriem gadiem Krivuņecs vēlējās kopā ar Ļašenko strādāt LFF valdē, taču nerada tam pietiekamu atbalstu federācijas biedru vidū, un bijušie sabiedrotie tagad iet katrs savu ceļu.
Latvijas čempionāta superfināli ir brīdis, kad florbolu apskauž. Profesionālās līgas mūsdienās var ērti vērot mīkstā dīvānā pie televizora ekrāna, bet, ja par titulu cīnās savējie, to nokavēt nedrīkst, un lokālpatriotisms stāv pāri visam. Florbolistus superfinālos no matu galiņiem līdz papēžiem caurstrāvo elektrizējoša spriedze. Milzīga arēna, skatītāju jūra, un viena spēle izšķir garās sezonas likteni – no tā vien jau var palikt bail.
Jau vairākus gadus Latvijā tiek īstenota sporta pārvaldības reforma, mēģinot novērst sadrumstalotību valsts budžeta naudas piešķiršanā sporta federācijām. Daļa lietu reformā ir sakārtotas, daļa vēl joprojām ir jārisina, bet jautājumu šķetināšanu nepadara vienkāršāku Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadītāju domstarpības.
Noteiktu cilvēku atlaišana un pieņemšana darbā, kā arī sadarbības līguma slēgšana ar konkrētu izdevniecību – tā Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Jānis Buks raksturo ultimātus, kādus viņam izvirzījušas par sportu atbildīgajai izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai ("Jaunā Vienotība") pietuvinātas personas. Ministre noliedz, ka būtu devusi šādus rīkojumus, bet – saskaņā ar Olimpisko hartu – LOK prezidenta apgalvojumiem varētu būt ļoti nopietnas sekas.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sportisti un treneri turpmāk ikmēneša pabalstu vietā saņems oficiālas algas, savukārt Igaunijā augstākos panākumus guvušajiem atlētiem pienākas prāvākas stipendijas. Lietuvā valsts atbalstu sportā var saņemt arī basketbolisti, turpretim Rietumeiropā pētnieki uzskata, ka elites sportā aizvien lielāku lomu ieņems privātais finansējums.
Latvijas Volejbola federācijā (LVF) satraucas par Jūrmalā plānotā olimpiskās kvalifikācijas turnīra norisi pludmales volejbolā, proti, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prasīto 400 000 eiro līdzfinansējuma vietā divus mēnešus pirms sacensībām ir gatava dot 230 000 eiro. Neizpratni par situāciju pauž Eiropas Volejbola konfederācijas (CEV) vadībā, norādot, ka Latvija zināja prasības un sniedza garantijas turnīra sarīkošanai Jūrmalas pludmales smiltīs.
Latvijas vīriešu 3x3 basketbola izlase ir gandrīz pabeigusi gatavošanos pirmajam Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram un ceturtdien sešu spēlētāju sastāvā dosies uz Ķīnu, kur pēdējos treniņos saliks sportiskajai formai izšķirošos uzsvarus. Cīņa par olimpisko ceļazīmi nedēļu vēlāk sāksies Honkongā.
Latvijas Olimpiskajā vienībā (LOV) sportisti un treneri pēdējos 15 gadus saņēma ikmēneša pabalstus, kas faktiski bija algas, bet noformētas kā pabalsti, lai nebūtu jāmaksā nodokļi un varētu saņemt vairāk. Līdzšinējai kārtībai ir pienācis gals – LOV ar sportistiem noslēgti darba līgumi, kas terminēti uz vienu gadu.
45 sekundes - tik daudz laika ir ugunsdzējiem, lai saģērbtos glābšanas ekipējumā un dotos izsaukumā. Ķemeru ugunsdzēsības posteņa priekšniecei Annai Kubliņai iekļauties normatīvā ir ierasta prakse – viņa ir arī Latvijas hokeja valstsvienības aizsardzības priekšniece un pieradusi, ka diži vairāk par 45 sekundēm neilgst arī viena maiņa laukumā.
Pēc sarežģījumiem valsts finansējuma piešķiršanā sportam vairākas federācijas apsver domu naudas sadalījumu apstrīdēt tiesā, bet Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") radikālus soļus spert neplāno. Lai gan finansēšanas kritērijos lielāka loma piešķirta masveidībai, lielo tautas sporta pasākumu rīkotāji savā rocībā izmaiņas nesaskata.
Valsts finansējuma sadale sporta federācijām Latvijā izvērtusies nesamērīgi smaga un sarežģīta, rosinot Latvijas Televīziju (LTV) izvērtēt, kādus kritērijus un pamatprincipus federāciju finansēšanā pielieto citās Baltijas jūras reģiona valstīs. Somijā par svarīgāko uzskata pēc iespējas vairāk sportā iesaistīto dalībnieku, un Igaunijā tāpat sportistu skaits ir viens no galvenajiem kritērijiem lielāka valsts finansējuma saņemšanai.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) nostāja pret Krievijas sportistu iespējamu dalību Parīzes olimpiskajās spēlēs neitrālā statusā ir stingrāka nekā sporta federācijām, kas apliecinājušas liberālu pieeju, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Starptautiskās Kamaniņu sporta federācijas (FIL) prezidents Einars Fogelis, kurš martā tikās ar SOK prezidentu Tomasu Bahu.