Pavisam drīz Anna sāks dalību jau savā desmitajā pasaules čempionātā, bet līdz tam nedrīkst aizmirst pamatdarbu.
"Mēs strādājam 24 stundu maiņas. Sākas astoņos rītā, beidzas nākamās dienas astoņos rītā. Pilnas 24 stundas, ir, ko turēt, īstenībā. Tas nav kā hokejā - sekundes un viss, tad vari atpūsties. Te ir tā - ja aizbrauc uz notikumu, tad tev ir visas piecas, sešas, pat visas septiņas stundas jāstrādā," pastāstīja Kubliņa.
Kāpēc gan dāma nevar būt policijā, armijā vai valsts ugundzēsības un glābšanas dienestā? Stereotipi ir tāpēc, lai tos lauztu, un Latvijas sabiedrība mūsdienās to beidzot esot iemācījusies.
"Sākumā bija interesanti, kamēr aposta gaisu gan es, gan gan viņi, bet es tiešām jutos pieņemta. Sākumā bija daži, kuri šķībi skatījās, bet tagad jau viens par visiem un visi par vienu," savu gaitu sākumu ugunsdzēsējos atklāja Kubliņa. "Arī prakses laikā bija nolūzis koks - diezgan liels. Mēs tur ļoti ilgu laiku pavadījām, kamēr to koku nozāģēja. Tajā laikā es biju kadete. Puiši jau redzēja, ka meitene, sieviete. Es viņiem teicu, ka, aiziet, es arī tagad gribu pazāģēt. Visi ar lielām acīm sāka skatīties uz mani. Es gribu, es nebūšu no tām, kas sēdēs malā un skatīsies."
Anna Latvijas Televīziju iepazīstināja ar ugunsdzēsēju mašīnu, kura notikuma vietā var ierasties ar trim tonnām ūdens, ko dzēšanā var izlietot jau dažās minūtēs. Ūdens sūkņa sistēma ekipāžā ir autovadītāja kompetencē.
Ugunsdzēsībā Annai tiešām hokejs palīdz. Piemēram, nokārtot fiziskos ugunsdzēsēju normatīvus ir vieglāk, ja esi labā fiziskā formā visu gadu.
Ugunsdzēsējiem arī jākārto fiziskie normatīvi, un tas nav vienkāršs pārbaudījums.
"Hokeja treniņš varētu būt grūtāks, jo tur tu uz maksimumu strādā. Te, protams, arī uz maksimumu jāiet, lai pēc iespējas vairāk punktus savāktu un nokārtotu šos normatīvus," pastāstīja Kubliņa. "Visgrūtākais pārbaudījums varētu būt kross, jo tas vairāk ir uz kardioslodzi, ilgāku laiku jāpavada skrienot."
Darbs paralēli hokeja spēlēšanai sieviešu hokejā ir realitāte.
Atšķirībā no vīru hokejistiem, dāmas par to, ka jāstrādā arī cits darbs, nemaz nekaunas un nebēdā. Gluži kā ugunsdzēsēju darbā - arī te nav noslēpums, ka mazo algu dēļ liela daļa ugunsdzēsēju strādā vēl citā darba vietā. Arī hokeja treniņi ir jāpieskaņo darbam, tāpēc nereti, ja ir dežūra, hokeja kluba trenerim jāsaka, ka šoreiz treniņu izlaidīs.
"Patiesībā ir tā, ka VUGD darbs ir primārais, bet, protams, ļoti daudzi strādā - ne visi 100%, bet liela daļa strādā otrā darbā. Viņiem šis VUGD maiņu darbs ir labi, var strādāt otrā darbā, visu saskaņot, lai nav tā, ka pārklājas. Tā parasti arī dzīvo," pastāstīja Kubliņa.
Pastaigājot pa Ķemeru iecirkņa telpām, šķiet, ka darba apstākļi nav paši labākie, bet Anna uzsver, ka visas pamatvajadzības ir nodrošinātas, un savu darbu ieguldījuši arī pašu ugunsdzēsēji.
"Protams, gribētos te visādas jaunas telpas, izremontētas, kā jau visiem, bet īstenībā viss, ko mums vajag, te ir," atzina Kubliņa. "Protams, ja kaut ko vajag, tad puiši, ja dabū materiālus, paši var izremontēt. Vēl pirms es šeit biju, puiši paši izremontēja virtuvi. Veco laiku māja taču, bet viss, ko vajag, viss ir nodrošināts. Tikai tik, kā izskatās, un kā acīs krīt."
Pasaules čempionāts hokejā sievietēm Rīgā sāksies Lieldienās, un Latvijas komandai savās mājās ir vēlme sasniegt kaut ko lielu. Iespētā novērtējums no līdzcilvēkiem parasti motivē turpmākiem darbiem, un te pat vairs nav svarīgi, vai paldies bija par sniegumu hokeja laukumā, vai par izglābto dzīvību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbā.
