Kad pavasarī vīruss strauji uzliesmoja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tas izraisīja krīzi ne tikai veselības sektorā, bet arī ekonomikā. Maija sākumā iesniegto pieteikumu skaits bezdarbnieka statusam sasniedza gandrīz 23 miljonus. Kopš tā laika situācija uzlabojusies. Piemēram, novembrī bezdarbnieka pabalstam pieteicās vien nepilni seši miljoni cilvēku.
Vissmagāk pandēmija skārusi izklaides nozari, kur zaudēts lielākais darbavietu skaits. Tāpat sitienu sajutis izglītības sektors, arī nekustamā īpašuma tirgus. Vienīgais sektors, kur darbavietu skaits pieaudzis, ir finanšu sektors.
"Tas šķēlums ir kļuvis daudz lielāks. To pandēmija ir izcēlusi. Protams, tas dīkstāves pabalsts mēģina kaut cik glābt, bet, ja tu esi nabags, kurš nezina, no kurienes īres nauda nāks, ēdiens, benzīns mašīnai, tad dīkstāves pabalsts nav tas vienīgais atrisinājums. Tātad tā šķelšanās ir vēl lielāka.
Un, es domāju, ka cilvēki arī mana to, ka naudīgie ir uzvarētāji pašlaik, jo viņiem pandēmijas laikā bija pietiekami resursu,
ka viņi varēja guldīt naudu biržā, un tāpēc biržā ir jauni rekordi, kaut arī ekonomika vēl nav atkopusies," sprieda ASV finanšu eksperts Jānis Kancāns.
Neskatoties uz nevienlīdzību, kopumā ASV ekonomika atkopjas salīdzinoši ātri, skaidroja Kancāns, kurš gandrīz 20 gadu strādājis Ņujorkā globālās bankās ar ieguldījumiem. Tas esot saistīts ar vairākiem strukturāliem elementiem. Pirmkārt, ASV ekonomika ir pietiekami diversificēta. Piemēram, kamēr Vācijā eksports veido aptuveni 47% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tikmēr ASV tie ir vien 12%. Otrkārt, palīdzējis arī dāsnais dīkstāves pabalsts.
"Proti, kad ir pandēmija, kapitāls no visas pasaules plūst uz ASV. Šeit interešu likmes aizdevumiem iet lejā, akcijas ir vērtīgākas. Manuprāt, tas glābiņš ir bijis, pirmkārt, valsts dīkstāves pabalsts, kur 2,2 triljoni tika iepumpēti pavasarī. Arī ASV Centrālā banka ir piekopusi savas programmas, piemēram, pirmo reizi vēsturē pērkot korporatīvās obligācijas. Tas atrisināja to likviditātes problēmu. Un cilvēki sāka justies drošāk," sacīja Kancāns.
Pozitīva attīstība novērojama arī akciju tirgū. Piemēram, pandēmijas sākumā "Dow Jones" industriālais indekss piedzīvotāju lielāko kritumu, bet jau ap augustu tas pilnībā atguvās. Vienlaikus ASV finanšu eksperts atgādināja, ka viens ir šie rādītāji, bet kas pavisam cits – reālā situācija.
"ASV ekonomikā vēl joprojām ir 10 miljoni cilvēku, kuri ir bez darba un varbūt to nekad vairs neatgūs. Tā reālā situācija ir drūma.
Vienīgie, kam iet labi, ir tie investori un bagātie cilvēki, kas varēja izturēt pandēmiju, jo viņi saprot, ka tagad grūst naudu biržā nozīmē pēc gada, diviem, pieciem viņi būs uzvarētāji," klāstīja Kancāns.
Runājot par to, ko gaidīt no jaunās ASV administrācijas, Kancāns skaidroja, ka, visticamāk, ASV iedzīvotājiem turpinās sniegt dīkstāves atbalstu. Vienlaikus eksperts atgādināja, ka ASV lēmumus nepieņem viena pati prezidenta administrācija, bet gan arī Pārstāvju palāta un Senāts. Lai panāktu vienprātību, reizēm jāiziet cauri politiskām kaislībām.
Runājot par ārpolitiku, eksperts paredzēja, ka Vašingtona būtiski uzlabos attiecības ar Briseli, bet tarifu karš ar Ķīnu varētu turpināties.
