Ārpus ētera
Šķiet, ka aizejot no vardarbīga vīra, dzīve mainīsies un iegūs mierīgu plūdumu. Nē, ar to Lāsmas dzīvē nekas nebeidzas, vardarbībai ir dažādas sejas, tā turpinās – cīņā par tiesībām audzināt meitu uzvar vardarbīgais vīrs. Lāsma strādā, maksā vīram alimentus, ar meitu vīrs liedz tikties, meitu Lāsma var redzēt slepus, pie skolas.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta septītā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta sestā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā, it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta piektā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta ceturtā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta trešā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Stāsta otrā daļa.
Tēvs psiholoģiski terorizē māti. Meita, aizstāvot mammu, tiek pazemota no tēva ģimenes puses. Radiniece ārste, ar kuru ģimene dala mitekli, meiteni dzen smagā stresā un izmisumā. Tie ir tikai daži no piemēriem, kā meitene cietusi šajā it kā labi situētajā ģimenē. Piedzīvotā emocionālā vardarbība likusi viņai vēl bērna vecumā apsvērt pašnāvības iespējas. Tagad, kad pieaugusi, sieviete anonīmi nolēma pastāstīt šīs savas vissāpīgākās atmiņas, lai kāds varbūt ieklausītos un ar citu bērnu tā nenotiktu. Pirmā stāsta daļa.
Lāsma ir piedzīvojusi divas neveiksmīgas laulības, kurās bija gan fiziska, gan emocionāla vardarbība. Šobrīd sāpīgais laiks ir aiz muguras, Lāsma ir spējusi no šī zaņķa izkāpt, tagad, 46 gadu vecumā, ir studente, iegūst savu pirmo augstāko izglītību. Ar šo atklāto stāstu viņa vēlas dalīties pieredzē, "lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās".
Šopavasar, kad koronavīrusa dēļ mācības Latvijas skolās sāka organizēt attālināti, man "Facebook" (FB) uzrakstīja kāda angļu valodas skolotāja. Viņa un kolēģi no citām skolām speciālā FB lapā dalījās ar noderīgiem mācību materiāliem angļu valodā. Vienā no ierakstiem konkrētā skolotāja bija ieteikusi bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas runu, kā dēļ viņa izpelnījās asus uzbrukumus no kādas grupas dalībnieces. Konkrētā sieviete virtuāli uzbruka angļu valodas skolotājai par liberālo vērtību izplatīšanu. Rakstīja agresīvus komentārus arī skolotājas privātajā FB profilā un pārpublicēja ģimenes fotogrāfijas. Šokēta par negaidīto reakciju, skolotāja savu personīgo FB profilu padarīja pieejamu tikai draugiem un izlēma, ka turpmāk ar potenciāliem mācību materiāliem nedalīsies. “Vismaz neko tādu, kas attiecas uz politiku,” rakstīja skolotāja.
Pasākumu organizatore un sociālā uzņēmēja Dace Indrika pērn nokļuva Starptautiskajā vadošo speciālistu pieredzes apmaiņas programmā ASV. Lai gan sociālā uzņēmējdarbība ir gana zināms jēdziens pasaulē, tomēr Latvijā par to vēl cilvēkiem jāskaidro. Laikā, kad nevar ceļot, viņa iepazīstina ar sociālo uzņēmējdarbību otrpus okeānam. 3.daļa.
Lāsma ir 46 gadus veca studente ceļā uz savu pirmo augstāko izglītību. Šobrīd viņa ir jaunas dzīves ceļa sākumā. Viņa ir bijusi divreiz precējusies, abās laulībās saskaroties ar fizisku un morālu vardarbību. Ar šo atklāto stāstu viņa vēlas dalīties pieredzē, "lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās". Sava stāsta ievadā viņa iepazīstināja ar savu ceļu uz jaunu dzīvi.
Anete Vaivade pēdējos sešus gadus strādājusi finanšu jomā, bet no septembra kļuva par "Mācītspēka" matemātikas skolotāju Ādažu vidusskolā. Viņa atradusi savam raksturam vispiemērotāko audzināšanas metodi un jau pirmajā mēnesī kļuvusi kādam bērnam par sapņu skolotāju. Aizvadīto mēnesi viņa raksturo kā notikumiem vispiesātinātāko – no klātienes stundām mācīt bija jāturpina attālināti.
Reiz lasīju, ka Austrālijā veiktā pētījumā secināts, ka cilvēki, kuri vismaz divas stundas nedēļā velta brīvprātīgajam darbam, jūtas laimīgāki. Kādēļ tieši divas stundas nedēļā? Tās ir apmēram 100 stundas gadā. Palīdzēšana citiem, negaidot atalgojumu, ceļot pašapziņu un vairojot prieku. Piedevām, stiprinot demokrātiju un vietējo kopienu. Šodien, 5. decembrī, pasaulē svin Starptautisko brīvprātīgo dienu.
“Draudzene jautā” vai “draugs lūdza noskaidrot”. Šīs ir frāzes, kādas ik pa laikam var redzēt mikroblogošanas vietnē "Twitter". Un regulārie lasītāji jau zina, ko šī piebilde visbiežāk nozīmē – ka aizbildinoties ar drauga interesi, ir iespēja pateikt vai pajautāt kaut ko tādu, ko, iespējams, ir nedaudz neērti vai mulsinoši rakstīt savā vārdā. Vai nedaudz paironizēt un pajokot.
Marta Dziļuma savā pirmajā Covid-19 dienasgrāmatā rakstīja par to, kā vīrs Gundars uzstājās kā mūziķis 17. oktobra koncertā Cēsīs. Nākamajā rītā vīram parādījās pirmie simptomi, un tests uzrādīja, ka Gundars ir Covid-19 pozitīvs. Visticamāk, aplipināts ar to jau iepriekš. Arī Martai pēc dažām dienām parādījās pirmie simptomi, un pēc testa veikšanas viņa uzzināja, ka arī ir slima. Martai sākumā šķiet, ka atveseļošanās ir strauja, tomēr atveseļošanās notiek viļņaini. Piektā Covid-19 dienasgrāmata.
Iepazīsimies – Lāsma, 46 gadi, studente, pilna laika bakalaura studiju programma kādā no Latvijas universitātēm, budžets, sociālā joma. Ceļš uz manu pirmo augstāko izglītību. Esmu divreiz precējusies, abās laulībās saskaroties ar fizisku un morālu vardarbību. Divas dažādas pieredzes, skarbas, bet atšķirīgas. Vēlos dalīties pieredzē, lai kāda lasītāja, iespējams, saskatītu sevi starp mana stāsta rindām un spētu rast spēku sevi nepakļaut ilgstošai vardarbībai attiecībās.