Latvijā
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir noslēgušās, tāpēc Latvijas Televīzija rīkoja diskusiju, kurā daļa no ievēlētajiem deputātiem analizēja vēlēšanu rezultātus.
2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no 945 vēlēšanu iecirkņiem, kas atradās Latvijas teritorijā, 21% jeb 200 bija nepieejami tiem, kam ir kādas pārvietošanās grūtības. Šādi iecirkņi ne tikai apgrūtina iespēju atdot balsi vēlēšanās, bet arī liedz cilvēkiem ar invaliditāti strādāt vēlēšanu iecirknī.
Vidzemē, Sedā, balsotāju aktivitāte bija viena no zemākajām Latvijā un arī rezultāti stipri atšķiras no valsts kopējiem. Tur 24% balsi atdevuši par "Apvienību Jaunlatvieši", otrajā vietā ar 14% jeb 22 balsīm ir "Jaunā Vienotība" un trešajā vietā ar 16 balsīm jeb 10% ir "Suverēnā vara".
Tie vēlētāji, kuri aiziet nobalsot par Eiropas Parlamentu, lielākoties groza arī vēlēšanu zīmi – liek plusus vai svītro kandidātus. Nule kā aizvadītajās Eiroparlamenta vēlēšanās visvairāk plusiņu saņēmis Valdis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu – Krišjānis Kariņš (abi "Jaunā Vienotība").
Lai arī vēlētāju līdzdalība šajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, salīdzinot ar 2019. gada vēlēšanām, ir nedaudz pieaugusi, kopumā to nevar vērtēt kā augstu. Vairāk cilvēku izvēlējušies nebalsot vispār, nevis doties uz vēlēšanām. Vai tas ir sava veida protests vai neinteresēšanās par politiku vispār? Un kā labāk sabiedrībā popularizēt vēlēšanas?
Centrālā vēlēšanu komisija vadās pēc likumā paredzētā, uzsver komisijas vadītāja Kristīne Saulīte, noraidot atsevišķu politiķu pārmetumus, ka vēlēšanu rezultāti tika paziņoti diennakti pēc iecirkņu slēgšanas. To, kā vēlēšanas tika organizētas un kā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) tika galā ar saviem pienākumiem, jau drīzumā vērtēs Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Koalīcija pirmdien, 10. jūnijā, konceptuāli vienojās eirokomisāra amatam virzīt Valdi Dombrovski ("Jaunā Vienotība"), pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"). Par to valdība varētu lemt jau rīt.
Liepājā reģistrēti 26 skolēnu iesniegumi par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Šobrīd vairāk nekā pusē Latvijas skolu gandrīz 86 tūkstoši skolēnu kā otro svešvalodu mācās krievu valodu. Liepājā uzskata, ka to aizstāt ar citas svešvalodas apguvi nebūs problēmu.
112 gan Latvijā, gan citviet pasaulē zināma kā ciparu kombinācija, ar kuru ārkārtas situācijās iespējams izsaukt policiju, medicīnisko palīdzību un ugunsdzēsējus. Nesen kāda ģimene pārliecinājās, ka glābējus iespējams sasniegt arī citā veidā. Jaunākajām atvasēm spēlējoties ar telefonu bez SIM kartes, 18 reizes tika saspiests trīs ciparu numurs 000, un visas reizes izdevās sasniegt glābšanas dienestu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) apstiprināja, ka tas ir iespējams.
Nobalsojušo vēlētāju proporcija šajās vēlēšanās tikai par viena procenta desmitdaļām pārsniedz aktivitāti iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Ekspertu vērtējumā nobriedušai demokrātijai šis rādītājs ir par zemu, taču, mērķtiecīgi strādājot, to ir iespējams labot. Kā vienu no pirmajiem soļiem saskata aktīvāku skaidrošanas darbu skolās.
Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Televīzijas sporta žurnālists un komentētājs Edvīns Dāvidsons, informē LTV. Karjeras sākumā viņš veidojis sižetus "Panorāmā", bet Edvīna sirds piederēja sportam.
Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāji atzīst, ka Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultāti šoreiz nav nesuši pārsteigumus, un lielākoties cilvēki ir apmierināti ar iznākumu. Taču daļa apvaicāto ir pārsteigti par joprojām zemo aktivitāti EP vēlēšanās.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir noslēgušās, un noskaidroti deviņi Latvijas deputāti, kas valsti pārstāvēs nākamajā Eiroparlamenta sasaukumā. Kas viņi ir?
Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā ir aizvadītas mierīgi. VDD nav konstatējis mēģinājumus prettiesiski ietekmēt vēlēšanu rezultātus Latvijā, teikts dienesta paziņojumā medijiem.
Jelgavas novada pašvaldība vērsusies tiesībsargājošās iestādēs pret atlaisto kapitālsabiedrības "Jelgavas novada komunālais uzņēmums" valdes priekšsēdētāju Dinu Stašānu, jo pēc valdes maiņas atklājušies iespējami pārkāpumi Stašāna rīcībā, informēja pašvaldībā.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu zīmes desmit neapzīmogotajās aploksnēs 81. vēlēšanu iecirknī Rīgā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) uzdevusi pieskaitīt vēlēšanu iecirkņa rezultātiem, liecina komisijas mājaslapā pieejamā informācija.
Esot Eiropas Parlamenta deputāta amatā, no "Apvienotā saraksta" ievēlētais "Tvitera konvoja" vadītājs Reinis Pozņaks darīs visu, lai turpinātu atbalstīt Ukrainu, cerot no naudas lūdzēja kļūt par ziedotāju. To Pozņaks sacīja intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".
Krievijas iebrukumu Ukrainā iemūžina starptautisko ziņu aģentūru fotogrāfi. 2024. gada 8. jūnija fotogrāfijas.
Koalīcijā pārstāvētie politiskie spēki – "Jaunā Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Progresīvie" – var būt daudzmaz mierā ar aizvadītajā nedēļā notikušo Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātiem, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" pauda politoloģe Iveta Kažoka.
No Nacionālās apvienības Eiropas Parlamentā (EP) pārvēlētajam deputātam Robertam Zīlem mērķis būs iegūt ietekmes pozīciju, mēģinot atkārtoti kļūt par EP viceprezidentu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atklāja deputāts.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
