Dombrovskis jau pašlaik ir Latvijas virzītais eirokomisārs Urzulas fon der Leienas vadītajā Eiropas Komisijā (EK) un ieņem starptautiskās tirdzniecības komisāra amatu. Viņš ir arī EK viceprezidents un atbild par Eiropas Savienības (ES) ekonomiku.

Dombrovskis nule kā aizvadītajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā ieguva visvairāk plusiņu. Viņa pārstāvētais saraksts – "Jaunā Vienotība" – visvairāk vēlētāju balsu jeb 25,07%.

Siliņa norādīja, ka vēlētāji Eiropas Parlamenta vēlēšanās atzinīgi vērtējuši Dombrovski. Koalīcijā vērtēta arī viņa līdzšinējā pieredze. 

"Mēs uzskatām, ka viņa līdzšinējā pieredze Eiropā un viņa spēja ietekmēt procesu, gan ņemot vērā viņa starptautisko pieredzi, gan atzinību Eiropas institūcijās, ir tiešām svarīga.

Mēs arī koalīcijā konceptuāli izrunājām, ka Valdis Dombrovskis varētu tikt virzīts par Eiropas komisāru," pavēstīja Siliņa.

Dombrovska kandidatūra, pēc premjeres vārdiem, būtu jāizvirza pēc iespējas ātrāk, bet vēl pirms lemšanas rīt Dombrovskim paredzētas tikšanās ar koalīcijas biedriem. Gan Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības, gan Andris Šuvajevs no "Progresīvajiem" sacīja, ka sķēršļus Dombrovska kandidatūrai neliks, bet ar viņu izrunāšot tematus, kuros partiju nostāja ir atšķirīga. 

Tad attiecīgi Valda Dombrovska vietā stātos Inese Vaidere ("Jaunā Vienotība"), kura pēc vēlētāju plusiem un svītrojumiem izvirzījusies sarakstā trešā. 

Arī "Jaunās Vienotības" valde atbalstījusi Dombrovska izvirzīšanu komisāra amatam no Latvijas. 

"Dombrovskis šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieguvis lielāko vēlētāju uzticību, saņemot visvairāk plusu no visu partiju kandidātu vidus. Tas ir pārliecinošs vēlētāju mandāts Valdim Dombrovskim turpināt pārstāvēt Latviju Eiropas Komisijā. Vēlēšanu rezultāti parāda, ka Latvijas sabiedrība novērtē viņa līdzšinējo pieredzi, paveiktos darbus, kompetenci Eiropas līmeņa jautājumos, kā arī ietekmi," teikts partiju apvienības paziņojumā.

"Abos termiņos viņa atbildībā ir bijusi Eiropas Savienības finanšu palīdzības sniegšana Ukrainai, kur īpaša nozīme tam bija kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī," norādīts paziņojumā.

Šajā Eiropas Komisijas mandātā Latvija ieguva 10 miljardu eiro lielu finansējumu no ES daudzgadu budžeta, kur ap diviem miljardiem eiro veido ekonomikas atjaunošanas un noturības mehānisma finansējums, par ko atbild Latvijas komisārs. Tās bijušas būtiskas investīcijas Latvijas ekonomikai, turpina skaidrot "Jaunā Vienotība".

"Latvijas interesēs ir saglabāt Valda Dombrovska ietekmi ES lēmumu pieņemšanas augstākajā līmenī,"

uzsver Dombrovska pārstāvētais politiskais spēks.

Latvijā

Latvijā

Pasaulē

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.