Latvijā
Sestdienas, 8. jūnija, rītā, veroties vaļā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu iecirkņu durvīm, pirmajā stundā dažviet veidojušās nelielas rindas, bet citviet bijis klusums. Tā dažādās Latvijas pilsētās novēroja Latvijas Radio korespondenti. Balsošanas iecirkņi atvērti no pulksten 8.00 līdz 20.00.
Maija pēdējā nedēļā, darba dienas rītā vilcienā Šķirotavas stacijā kādam pasažierim bija kļuvis slikti un turpat vilcienā viņš mira. Vilcienu apstādināja, lai sagaidītu ierodamies mediķus, bet pasažieri varēja doties uz kādu citu Rīgas sabiedrisko transportu. Citādāk bija pasažieriem apstādinātajos vilcienos ārpus Rīgas. "Pasažieru vilcienam" tiek pārmesta neprasme komunicēt krīzes situācijā, uzņēmumā pārmetumus noraida. Vienlaikus tiek gatavots jauns sadarbības līgums, kam komunikāciju ārkārtas situācijās vajadzētu uzlabot.
Šajā gadā jau vairāk nekā 50 cilvēkiem auto uzbraucis brīdī, kad viņi šķērsojuši gājēju pāreju. 16 gadījumos satiksmi regulējis luksofors. Šajā statistikā ieguls arī notikums ceturtdien Rīgā, Murjāņu ielā, kur aptuveni 30 gadus vecu sievieti uz gājēju pārejas notrieca auto. Lai gan par šo vietu iedzīvotāji bija ziņojuši jau iepriekš, pašvaldība to līdz šim uzskatīja par atbilstīgu standartiem. Tikmēr pilsētvides eksperti aicina pārskatīt pašus drošības standartus.
Ko Baltijas valstu vēlētāji sagaida no saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā (EP) un kuras problēmas uzskata par svarīgākām? Pētījumu centra "Norstat" sadarbībā ar LSM.lv veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Lietuvas vēlētāju par nozīmīgāku uzskata stingrāku banku sektora regulēšanu, bet Igaunijā un Latvijā par svarīgāku risināmo problēmu biežāk nosauc stingrāku migrācijas kontroli. Savukārt Eiropas Zaļā kursa atcelšanu atbalsta gandrīz ceturtdaļa igauņu un krietni mazāk Latvijas un Lietuvas vēlētāju.
Šīs būs pirmās vēlēšanas viņas mūžā, kurās viņa nepiedalīsies. Pārāk bīstama ir situācija Ukrainas frontē, pārāk daudz ievainotu karavīru, kurus nevar atstāt. Tāpēc Latvijas mediķe Sarmīte Cīrule, kura jau trešo gadu atrodas karā un ārstē ievainotos Ukrainas brīvības cīnītājus, lūdz ikvienu Latvijas iedzīvotāju aiziet un nobalsot. Ja ne sevis, tad viņas dēļ. Katra neatdota balss var kalpot tam, lai uz Briseli dotos apšaubāmi spēki. Putins pārbauda arī Latvijas robežas, uzsvēra mediķe.
Valsts drošības dienests (VDD) 7. jūnijā ir pieņēmis lēmumu rosināt prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Eiropas Parlamenta deputātu par agresorvalsts Krievijas veikto kara noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu. Kā zināms, VDD pērn kriminālprocesu uzsāka pret bijušo politiķi Andreju Mamikinu.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) atklātā projektu atlasē, kur pašvaldības varēja pieteikties Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumam bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, ir saņēmusi 11 projektu iesniegumus. Tajos plānoti Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējuma ieguldījumi 6,16 miljonu eiro apmērā, informēja CFLA.
Jau sestdien, 8. jūnijā, Latvijas vēlētāji dosies pie balsošanas urnām, lai izraudzītu deviņus deputātus, kas valsti pārstāvēs nākamajā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumā. Portāls LSM.lv piedāvā iespēju aizpildīt divus interaktīvus testus, lai salīdzinātu savus uzskatus ar politiskajiem spēkiem un kandidātiem un tādējādi izdarītu izsvērtu izvēli vēlēšanu dienā.
Iedzīvotāju informēšana par Eiropas Savienības (ES) politiku, mediju neatkarības stiprināšana, dezinformācijas apkarošana, pamattiesību ievērošana arī digitālajā vidē un līdzvērtīgas iespējas darba tirgū – šie ir tikai daži no veidiem, kā Eiropas Parlaments (EP) palīdz rūpēties par to, lai 27 valstu blokā tiek ievērotas ES pamatvērtības.
Ventspils novadā turpinās pārbūves darbi uz reģionālā autoceļa Ventspils–Dundaga (P77) sešu kilometru posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Ventspils–Kolka (P124) (7,38.–13,53. km) un uz reģionālā autoceļa Ventspils–Kolka (P124) no Ventspils šosejas (A10) līdz pagriezienam uz Liepeni (0.–9,93. km), informēja valsts SIA "Latvijas valsts ceļi".
Ja Baltijas valstīs gribi diskreditēt Eiropas Savienību (ES), izplati ar Zaļo kursu saistītus melus un puspatiesības, piemēram, ka ES tūlīt liks visiem braukt tikai ar elektroauto, neļaus remontēt vecas automašīnas un aizliegs apkurē izmantot malku. Tie Lietuvā, Latvijā un Igaunijā bijuši starp populārākajiem maldināšanas tematiem pirms šīm Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ir arī labā ziņa: priekšvēlēšanu laiks pagājis bez milzīgiem dezinformācijas skandāliem.