Invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vides pieejamības ekspertam Raimondam Smagaram nobalsot mājām tuvākajā vēlēšanu iecirknī – skolā – bija ļoti sarežģīti. Iecirknī varēja iekļūt tikai pa kāpnēm, bet viņa elektriskais ratiņkrēsls ir smags. Beigu beigās Smagaram atrada ieeju iecirknī pa skolas virtuves durvīm, starp atkritumu konteineriem. 

"No otras puses virtuves darbiniekiem tur ir uzbrauktuve uztaisīta, pa turieni mierīgi. Un izrādās, ir pieejams, bet paši to nezina! Tas variants, ka varat izsaukt uz mājām, un atbrauks. Bet es negribu svešus laist mājā. Es gribu pats aiziet. Es gribu pats!"

Smagars pieļauj, ka arī vides nepieejamība var ietekmēt dalību vēlēšanās. Nemaz nerunājot par to, ka cilvēki ratiņkrēslos arī labprāt piepelnītos, strādājot komisijā. 

Smagars sacīja: "Ja mēs runājam par integrāciju un Eiropas politikām, cilvēks ratiņkrēslā var būt gan kā novērotājs, gan kā vēlēšanu komisijas darbinieks, ne tikai kā vēlētājs. Var iesaistīties šajos procesos. Bet šobrīd tas ir liegts nepieejamās vides dēļ. Mēs gribam panākt, lai visi iecirkņi ir pieejami."

No visiem 945 Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņiem pieejami bija 745 jeb 79% procenti. 

Taču tas ir krietni vairāk nekā iepriekš. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars piebilda: "Tas ir plus 14%, ar katrām vēlēšanām palielinās, tuvojas tiem 100 [procentiem]."

To, cik būs iecirkņu un kurās telpās, nosaka katra pašvaldība pati. Ir pašvaldības, kur šis jautājums atrisināts. 

Ādažu, Balvu, Dienvidkurzemes, Līvānu un citos novados jeb kopā desmit Latvijas novados bija pieejami visi iecirkņi. Tikmēr Liepājā, Daugavpilī, Jūrmalā tā joprojām ir problēma. Rīgā pieejams tikai katrs otrais iecirknis. Ja ar likumu noteiktu, ka katram iecirknim jābūt pieejamam, to skaits samazinātos. 

"Tur ir jābūt darbam ar pašvaldībām un pašām pašvaldībām jāsaprot," sacīja CVK pārstāvis Vaivars.

Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) uzsvēra, ka būtiska ir sadarbība – aicināt vides pieejamības ekspertus apsekot ēkas un, iespējams, atvērt iecirkņus citās telpās, kas ir pieejamas. 

"Tikai ar likumu noteikt – uzreiz sekos jautājums par finansējumu, kas jau ir samazināts pašvaldībām. Ir jāsadarbojas, jāatsakās no ierastām vietām varbūt, jāierīko jaunās ēkās, kur ir jau šī pieejamība," atzīmēja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Jāatzīmē, ka, piemēram, Lietuvā pirms jebkuras jaunuzceltas vai renovētas ēkas nodošanas ekspluatācijā atzinumu sniedz eksperts ratiņkrēslā.  

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji. Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.