Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta spēj vienot sabiedrību, savākt lielas naudas summas, lai palīdzētu tiem, kam pašiem nepietiek vai valsts palīdzību nepiešķir. Viņa arī aktīvi iestājas par palīdzību Ukrainai un uzskata, ka tā apmēram trešdaļa, kas nobalsoja, ir aktīvākā sabiedrības daļa. Tie paši, kas arī ziedo un iesaistās citās norisēs.

"Protams, mēs gribam, lai uz vēlēšanām atnāk arī neaktīvie. Skaidrs, ka ir informācijas ļoti steidzīgs laikmets. Un izlauzties ar informāciju, ka tieši šajā datumā ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir liels izaicinājums. Novēroju, ka

ļoti reti politiskajās reklāmās, kur politiķi uzrunāja vēlētājus, bija aicinājums doties konkrētā datumā pie vēlēšanu urnām. Arī CVK varēja plašāk tieši šo datumu popularizēt,"

uzskata Dimanta.

Dimanta uzskata, ka priekšvēlēšanu laiks ir samērā garš un ikdiena visai piesātināta. Viņasprāt, cilvēki sasparotos, piemēram, kādas krīzes laikā.

"Kaut vai atceramies valodas referendumu – aktivitāte bija liela, jo saprata, ka tā ir tāda eksistenciāla lieta. Eiropas Parlamenta vēlēšanās mēs diemžēl vēl nesaprotam to, ka tas ietekmē mūs tikpat, cik vietējās vēlēšanas un arī pašvaldību," turpina Dimanta.

Informācijas pārpilnību akcentē arī par gada influenceri atzītais Elviss Strazdiņš. 

"Šobrīd konkurence par cilvēku laiku ir tāda kā nekad. Ja tu viņu garlaiko, lai cik tas šausmīgi neizklausītos, bet daudzi uzskata, ka tā ir garlaikošana, tad sasniegsi tieši tādus rezultātus kā tagad.

Līdz ar to vienīgais veids, kā viņus sasniegt, ir ar interesantu saturu tajās platformās, kur ir viņi. Iet pie viņiem, jo viņi pie tevis nenāks,"

pauž Strazdiņš.

To dara arī daļa politiķu aģitējot, bet ne visi. Daļa vienkārši paļaujas uz uzticīgo vēlētāju, ar ko pietiek. Arī organizatori varētu būt aktīvāki un radošāki. 

"Viens ir pateikt – ejiet vēlēt. Otrs – vēlēt ir forši! Ejiet tagad un tūlīt! Jūs ievēlēsiet tos cilvēkus, kas atbildēs par visu, kas notiks Eiropā. No jums ir tik daudz kas atkarīgs! Un tā ir liela atšķirība, kā pasniedz vienu un to pašu garlaicīgo tēmu," turpina Strazdiņš.

Bet vēl daļa protestē, neiet, jo dzīvo ne visai pārticīgi. Nav vēlmes kandidātus nodrošināt ar drošām vecumdienām. Tā ir psiholoģija, saka psihiatrs, ambulatorā centra "Veldre" vadītājs Māris Taube. Vēlēšanas nedod pozitīvās sajūtas plašākai sabiedrībai kā, piemēram, Dziesmu svētki vai uzvara hokeja spēlē.

"Tās vairāk ir tādas skeptiskas. Mums ir ļoti skaisti Dziesmu svētki, bet pēc tiem tomēr reālā dzīve atgriežas tajā lauku reģionā, kur cilvēkiem varbūt ir iztikas jautājums svarīgs," norāda Taube.

Vai ir kāds radošs veids, kā psiholoģiski cilvēkus ieinteresēt?

"Domāju, to radošo mazāk. Ir visādi mēģinājumi bijuši. Dažādas publiskas aktivitātes, nezinu, banānu dalīšanas. Tas tomēr ir noiets etaps.

Latvijas cilvēki tomēr ir domājoši. Līdz ar to viņus uzrunāt ar vienkāršām atrakcijām nevar,"

uzskata psihiatrs.

"Ja mēs sporta sacensībās ejam ar mērķi finišu sasniegt, tad valstī kopumā šāda mērķa nav. Kāpēc lai es ietu un balsotu par mazāko ļaunumu?" neizpratni pauž "Stirnu buka" rīkotājs Rimants Liepiņš.

Rimants Liepiņš spēj tūkstošiem cilvēku savākt vienkopus un piedalīties skriešanas sacensībās – arī lietū, dubļos un mežā. Viņš uzskata – tāpēc, ka cilvēki saņem to, ko no aktivitātes gaida. Līdzīgi būtu jābūt ar politiķiem.

"Tu nevari būt draudzīgs un ar solījumiem balstīties reizi četros vai reizi divos gados. Nav iesaistes, nav vārda turēšanas, ir maksimāla augstprātība, arogance," kritisks ir Liepiņš.

Un vēl – to dažas partijas jau mēģina darīt – aktivitāti veicinātu arī pazīstamu, sevi pierādījušu cilvēku iesaistīšanās politikā. Taču arī ar to nepietiek. 

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.