Centrālās vēlēšanu komisijas provizoriskie rezultāti liecina, ka pirmo reizi Eiropas Parlamentā iekļuvis arī "Apvienotais saraksts", iegūstot vienu deputāta vietu. Par sarakstu nobalsoja 42 519 jeb 8,18% vēlētāju. Runājot par "Apvienotā saraksta" darbu Eiropas Parlamentā, Pozņaks norādīja, ka, visticamāk, strādās Eiropas Tautas partijas grupā, kur turpināšot iesāktos darbus drošības jomā un atbalstot Ukrainu.

Eiroparlamentā pirmo reizi ievēlētais Pozņaks norādīja, ka pagaidām vēl ir "grūti saprast, kas noticis". "Mēģināsim strādāt, nav jau pirmā reize, kad dzīve tā met kūleņus," sacīja Pozņaks, norādot, ka lielu šaubu par iekļūšanu Eiropas Parlamentā neesot bijis. Viņš norādīja, ka ieguvis labu pieredzi priekšvēlēšanu periodā, dodoties pie vēlētājiem reģionos.

Pozņaks pateicās citiem deputātiem par mierīgo un konstruktīvo priekšvēlēšanu kampaņu un atklāja, ka jau šobrīd jūt atbalstu no pieredzējušiem kolēģiem, kuri piedāvājuši palīdzību. "Varētu būt laba, produktīva sadarbība," viņš vērtēja.

Arī Eiropas Parlamentā viņa mērķis būšot aktualizēt ziedojumu nepieciešamību Ukrainai, tomēr primārais būšot politiskā līmenī izdarīt visu, lai latviešiem nebūtu jāziedo katra nedēļas nogale, lai palīdzētu Ukrainai, ar to domājot ziedojumu nogādāšanu Ukrainas karavīriem, ar ko nodarbojas Pozņaka vadītais "Tvitera konvojs".

Arī pats Pozņaks joprojām noteikti turpināšot doties uz Ukrainu, tomēr "Tvitera konvoja" komandai esot spēcīgs kodols, kas var turpināt darbu arī bez viņa. "Ceru, ka no naudas lūdzēja varēšu kļūt par ziedotāju un darīt maksimāli visu, lai atbalsts [Ukrainai] turpinātos, kamēr nepieciešams," pauda Pozņaks.

Viņš minēja, ka cer, ka viņa uzvārds Eiropas Parlamenta sasaukumā nekļūs par politisko lamuvārdu, jo viņa bērniem ar to vēl ir jādzīvo.

"Lieli izaicinājumi un atbildība priekšā pret visiem cilvēkiem nākotnē, kuri nāks politikā no malas. Tāds zināms precedents šis gadījums ir," savu iekļūšanu Eiropas Parlamentā vērtēja Pozņaks.

KONTEKSTS:

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) paziņotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka no Latvijas Eiropas Parlamentā iekļuvuši 7 partiju pārstāvji.

Vēlēšanu uzvarētāja "Jaunā Vienotība" ieguvusi 25,07% balsstiesīgo atbalstu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08% vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36%, "Apvienotais saraksts" – 8,18%, "Progresīvie" – 7,42%,  "Saskaņa" – 7,14%, "Latvija pirmajā vietā" – 6,16%.

Eiropas Parlamentā ievēlētie 9 deputāti no Latvijas: Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība"), Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), Rihards Kols (Nacionālā apvienība), Nils Ušakovs ("Saskaņa"), Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai"), Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts"), Mārtiņš Staķis ("Progresīvie"), Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā").

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā nobalsojuši 521 226 jeb 33,82% balsstiesīgo, liecina CVK dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte nekā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līderu sanāksmes, kurās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī.