• Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība")
• Roberts Zīle (Nacionālā apvienība)
• Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība")
• Rihards Kols (Nacionālā apvienība)
• Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai")
• Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts")
• Nils Ušakovs ("Saskaņa")
• Mārtiņš Staķis ("Progresīvie")
• Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā")

Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā visvairāk balsu ieguvusi "Jaunā Vienotība", bet gan "Jaunajai Vienotībai", gan Nacionālajai apvienībai katrai ir pa diviem mandātiem, vēl pa vienam mandātam ieguvuši "Latvijas attīstībai", "Apvienotais saraksts", "Progresīvie",  "Saskaņa" un "Latvija pirmajā vietā".

Daļa nākamā Eiroparlamenta sasaukuma deputātu no Latvijas turpinās darbu Eiropas Parlamentā, bet ir arī vairāki jaunpienācēji. Kas viņi ir? Jāatzīmē, ka deputāti sarindoti pēc viņu iegūtās vietas provizoriskajos vēlēšanu rezultātos.

Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") – 91 873 plusi un 2250 svītrojumi

Fiziķis pēc izglītības, bet karjeru sāka Latvijas Bankā 1998. gadā kā ekonomists. Politikā iesaistījās pirms 22 gadiem, bija viens no partijas "Jaunais laiks" dibinātājiem. Drīz vien tika ievēlēts 8. Saeimā. Bijis finanšu ministrs, vēlāk – Latvijas premjers dižķibeles jeb lielās ekonomiskās krīzes laikā no 2009. līdz 2014. gadam, kad atkāpās no amata, uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju.

Eiropas Parlamentā pirmo reizi ievēlēts 2004. gadā, pēc tam atkal 2014. gadā un kopš tā laika ieņem augstus amatus Eiropas Savienības (ES) institūcijās. Pēdējos divus sasaukumus bijis Eiropas Komisijas viceprezidents un eirokomisārs. Arī šobrīd ir Urzulas fon der Leienas vadītās Eiropas Komisijas viceprezidents, ES tirdzniecības komisārs.

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) – 68 224 plusi un 3925 svītrojumi

Ekonomikas zinātņu doktors. Darba gaitas sāka 1980. gadā kā redaktors izdevniecībā "Avots". Politiskās gaitas sāka 1990. gadā, darbojies Latvijas Tautas frontē. 1993. gadā neveiksmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no "Tēvzemei un Brīvībai" saraksta. Bijis gan Rīgas domes, gan vairāku Saeimas sasaukumu deputāts, kā arī ministrs vairākās valdībās (satiksmes, finanšu un īpašo uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām). Nekad nav mainījis politisko piederību.

Eiropas Parlamentā strādā jau 20 gadu – kopš 2004. gada. 2022. gadā ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu.

Sandra Kalniete ("Jaunā Vienotība") – 55 176 plusi un 8167 svītrojumi

Mākslas zinātniece pēc izglītības. Šuvējas karjeru 80. gados nomainīja pret darbu Latvijas Mākslinieku savienībā, līdztekus strādājot par sekretāri izdevniecībā "Liesma". Politiskās gaitas sāka 1988. gadā, bija viena no Latvijas Tautas frontes dibinātājām. Savu karjeru 90. gadu sākumā sasaistīja ar ārlietām – bija ārlietu ministra vietniece, strādāja Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē, bijusi Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO, Latvijas vēstniece Francijā. 2002. gadā kļuva par ārlietu ministri. 

Tika ievēlēta 9. Saeimā no partijas "Jaunais laiks" kandidātu saraksta, taču vēlāk politisko spēku pameta, lai dibinātu partiju "Pilsoniskā savienība", no kuras kandidējot 2009. gadā tika ievēlēta Eiropas Parlamentā. 2011. gadā, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība" un "Sabiedrība citai politikai", kļuva par partijas "Vienotība" biedri. Eiropas Parlamentā ievēlēta arī 2014. un 2019. gadā.

Rihards Kols (Nacionālā apvienība) – 39 464 plusi un 6087 svītrojumi

Diplomēts diplomāts. Pēc studijām Lielbritānijā karjeru sāka karaliskajā starptautisko attiecību institūtā "Chatham House" Apvienotajā Karalistē, nodibinājis un vadījis Latvijas Studentu asociāciju Lielbritānijā. Politikā ienāca 2013. gadā, kad iestājās Nacionālajā apvienībā. 2014. gadā tika ievēlēts 12. Saeimā, pārvēlēts arī Saeimas 13. un 14. sasaukumā. Saeimā darbojies kā kultūras ministres un premjera parlamentārais sekretārs, taču lielāko ievērību ieguvis kā ilggadējs parlamenta Ārlietu komisijas vadītājs. 

Eiropas Parlamenta vēlēšanās nesekmīgi kandidēja 2014. un 2019. gadā līdz sekmīgam rezultātam 2024. gadā. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs pirmo reizi. Nav mainījis politisko piederību. 

Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai") – 27 345 plusi un 1896 svītrojumi

Politikas zinātņu doktors. Ieguvis arī bakalaura grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā un bijis mežradznieks pūtēju orķestrī "Rīga" un Liepājas simfoniskajā orķestrī. Karjeru sāka kā pasniedzējs Latvijas Universitātē (LU), bijis vadošais pētnieks LU un Rīgas Tehniskajā universitātē. Līdz karjerai politikā Latvijā bija vairāk zināms kā politologs. Vairāku ar politikas teoriju saistītu grāmatu autors, redaktors un tulkotājs. 

Uz politiskās skatuves parādījās līdz ar 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Viņš bija partiju apvienības "Attīstībai/Par!" saraksta līderis, nebūdams apvienību veidojošo partiju biedrs, vienīgais no sava saraksta tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. 2019. gada oktobrī iestājās partijā "Latvijas attīstībai".

Reinis Pozņaks ("Apvienotais saraksts") – 20 725 plusi un 2279 svītrojumi

Ieguvis automobiļu tehniskās apkopes un remonta speciālista diplomu Rīgas Valsts tehnikumā. Strauju atpazīstamību guva pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu 2022. gada 24. februārī, kad mikroblogošanas vietnē "Twitter" (tagad – "X") aicināja ziedot līdzekļus automašīnu nogādāšanai Ukrainā. Pozņaka un viņu domubiedru iniciatīva "Tviterkonvojs" bijusi ļoti veiksmīga – cilvēku ziedojumi turpinās, un teju katru nedēļu Ukrainas aizstāvjiem tiek nogādāti arvien jauni auto.

Saistībā ar "Tviterkonvoja" iniciatīvu atzīts par 2022. gada "Eiropas cilvēku Latvijā" un apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Uz 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām partiju apvienība "Apvienotais saraksts" Pozņaku izraudzījās kā sava kandidātu saraksta līderi, kas rezultējās ar ievēlēšanu Eiroparlamentā. Pozņaks nav kādas "Apvienotā saraksta" partijas biedrs. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs pirmo reizi.

Nils Ušakovs ("Saskaņa") – 24 253 plusi un 1080 svītrojumi

Ekonomists pēc izglītības. Karjeru sāka kā pasniedzējs Latvijas Universitātē, bet drīz vien kļuva par žurnālistu. Strādājis Krievijas televīzijas NTV Baltijas nodaļā, Krievijas ziņu aģentūrā "ITAR-TASS", vairākos krievu valodā rakstošajos medijos un citviet.

Žurnālista gaitas beidza, sākot darboties politikā 2005. gadā – toreiz Tautas saskaņas partijā (tagad – "Saskaņa"). Ticis ievēlēts 9. Saeimā, bet 2009. gadā kļuva par Rīgas mēru. Šo amatu viņš ieņēma turpmākos 10 gadus, kad viņu no tā atstādināja.

Eiropas Parlamentā ievēlēts pirms pieciem gadiem no "Saskaņas" saraksta.

Mārtiņš Staķis ("Progresīvie") – 21 840 plusi un 2187 svītrojumi

Pēc izglītības ekonomists. Darbojies kā uzņēmējs viesmīlības nozarē. Politiskās karjeras pirmsākumi meklējami 2017. gadā, kad Staķis piedalījās politiskās partijas "Kustība "Par!"" dibināšanā. 2018. gadā tika ievēlēts 13. Saeimā no "Attīstībai/Par!" apvienības saraksta, kļuva par Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāru. Taču 2020. gadā nolika Saeimas deputāta mandātu, kad tika ievēlēts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās no "Attīstībai/Par!" un "Progresīvo" apvienotā saraksta. Kļuva par Rīgas mēru, taču, uzskatot, ka vairs nevar uzņemties atbildību par Rīgas domes lēmumiem, no pilsētas galvas amata atkāpās 2023. gadā.

Izstājoties no apvienības "Attīstībai/Par!", kā Rīgas domes ierindas deputāts 2023. gadā kļuva par aizsardzības ministra Andra Sprūda ("Progresīvie") ārštata padomnieku, vēlāk iestājās partijā "Progresīvie", no kuras saraksta veiksmīgi kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs pirmo reizi.

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā") – 15 480 plusi un 867 svītrojumi

Ieguvis inženiera izglītību Rīgas Politehniskajā institūtā. Spēlējis basketbolu meistarkomandā "VEF", karjeru sāka kā uzņēmējs. Politikā parādījās 80. gadu beigās, bija Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs. Vēlāk bijis ievēlēts četros Saeimas sasaukumos, strādājis piecās valdībās. Bijis valsts ieņēmumu un satiksmes ministrs. 1998. gadā uz nepilnu gadu kļuva par premjerministru. 

Bija viens no apvienības "Latvijas ceļš" dibinātājiem, bet Saeimā iepriekš iekļuvis arī no Zaļo un zemnieku savienības saraksta. Vairākkārt paziņojis par aiziešanu no politikas, tomēr visnesenāk – 2021. gadā – politikā atgriezās kā viens no Aināra Šlesera veidotās partijas "Latvija pirmajā vietā" dibinātājiem, kā rezultātā tika ievēlēts 14. Saeimā. 

Latviju Eiropas Parlamentā pārstāvēs pirmo reizi.