Latvijā
Pašreizējai trīs politisko spēku – "Jaunās Vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības un "Progresīvo" – veidotajai koalīcijai Saeimā ir knaps pārsvars ar 53 no 100 balsīm. Pērn, veidojot Evikas Siliņas ("Jaunā Vienotība") vadīto valdību, panākumiem nevainagojās centieni izveidot plašāku koalīciju, "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība nonāca opozīcijā. Pēdējās nedēļās ap Eiropas Parlamenta vēlēšanām aktualizēts temats, kā koalīciju varētu paplašināt un nostabilizēt.
Politiskās partijas un to apvienības pirms aizvadītajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām limitētajām aģitācijas izdevumu pozīcijām, tostarp aģitācijas materiālu izvietošanai, izlietojušas kopsummā 2 080 975,97 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija. Visvairāk aģitācijai tērējusi vienu Eiropas Parlamenta mandātu ieguvusī partiju apvienība "Apvienotais saraksts".
Šī gada 13. jūnijā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda amata konkursa komisija, pirmajā kārtā izskatot un vērtējot sešu kandidātu pieteikumus, nolēma uz konkursa otro kārtu izvirzīt trīs kandidātus, kuru pieteikumi saņēma augstāko novērtējumu, informēja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (SEPLP).
Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā kiberdrošība ir ļoti svarīga, lai aizsargātu personu datus, finanšu informāciju un dažādu organizāciju konfidenciālos datus. Tā palīdz novērst identitātes zādzības, krāpšanas mēģinājumus, nodrošina valsts drošību un aizsargā e-komercijas platformas, uzturot uzticību digitālajai videi. Arī Ukrainas pieredze, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam, rāda, ka par kiberdrošību ir jādomā ne tikai laikus, bet tā ir arī tikpat nozīmīga kara vai militāra apdraudējuma gadījumā kā fiziska aizsardzība. Vai Latvijā "X stundā" dati būs drošībā un valsts un citas iestādes būs kiberdrošas, skaidroja Latvijas Radio ierakstu sērijā par civilo aizsardzību Latvijā.
Viens no Latvijā izplatītiem veidiem, kā traucēt žurnālistu darbu, ir pret tiem izvērst ļaunprātīgu tiesvedību, liekot pavadīt laiku tiesas sēdēs un papīru gūzmā, nevis veicot savu tiešo darbu. Kā atklājies, līdzīgs mērķis traucēt žurnālistu darbu ir arī dezinformācijas izplatītājiem. Kā šī taktika darbojas praksē?
Pirms mēneša, 15. maijā, Latvijā sākās oficiālā peldsezona. Šajā laikā no ūdenstilpēm izcelti jau 13 bojāgājušie. Neraugoties uz glābšanas dienestu brīdinājumiem un informatīvajām kampaņām, katru gadu peldsezonas laikā noslīkst ap 50 cilvēku. Lielākoties tas saistīts ar alkohola lietošanu, savu spēku pārvērtēšanu un drošības prasību neievērošanu. Glābēji strādā vien 12 Zilā karoga pludmalēs un atsevišķās oficiālajās peldvietās, citur par savu drošību jādomā pašiem.
Tas ir tikpat sarežģīti kā smalkā medicīniskā manipulācijā! Bet, ja būs izdevies, Rīgā elpot kļūs vieglāk. Tā par šīs nakts izaicinājumu – 12 metru gara koka pārvešanu un iestādīšanu pilsētas centrā – saka pārstādītāji. Ar specializētu transportu, celtni un arboristu roku darbu no Pierīgas izrakta, pārvesta un atkal iestādīta ap 80 gadu veca baltā akācija.
Lai atteiktos no brīvības atņemšanas soda nosacītas noteikšanas, tā vietā ļaujot piemērot pamatsodu – probācijas uzraudzību, Saeima ceturtdien, 13. jūnijā, trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā.
Varakļānu novadu 2025. gadā tomēr apvienos ar Madonas novadu, lēmusi Saeima. Latgalieši to dēvē par Latgales robežu pārzīmēšanu, un šīs nostājas atbalstītāji ir arī pašvaldību ministres partijas frakcijā. Pašos Varakļānos šī diena nemierus nav nesusi. Pārmaiņas praktiski iestāsies vien pēc gada, cīņu par varakļāniešu politisko pārstāvniecību Madonas novada vietējie uzsākt nesteidzas.
Teorētiski vasaras nometņu piedāvājums ir plašs un daudzveidīgs, taču realitātē pašvaldību līdzfinansētās nometnes tiek aizpildītas ātri un vietu nav. Citas ir ļoti dārgas un atļauties var retais. Vietvarās saka, ka trūkst naudas, un cer, ka valsts palīdzēs. Tikmēr kārtības sargi norāda – bez nodarbēm atstāti bērni biežāk var nonākt viņu uzmanības lokā.
78% aptaujāto skolēnu, kurus šogad skāra pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, atzīst, ka skola ir vienīgā vieta, kurā viņi ikdienā sarunājas valsts valodā. Aptaujājot skolas visā Latvijā, atbildīgā ministrija secinājusi, ka vājākais posms mēdz būt tieši bērnu vecāki. Proti, pedagogi gan skolās, gan bērnudārzos vecāku iesaisti šajā procesā novērtējuši kā viduvēju. Pirmajā gadā paveikto pārejā uz izglītību latviešu valodā šodien kopā izvērtēja izglītības iestāžu direktori un pašvaldību darbinieki no visas Latvijas. Šogad mācības tikai latviešu valodā sāka visi bērndārznieki, pirmklasnieki, kā arī 4. un 7. klašu skolēni.
Sestdien, 15. jūnijā, gājiena "Riga Pride 2024" laikā no plkst. 11 līdz 14 Rīgas centrā transportlīdzekļu satiksmei slēgs vairākas ielas, informēja Rīgas dome. Savukārt no piektdienas, 14. jūnija, vakara daudzviet aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu.