Latvijā
Kur pazūd skolotāji jeb Latvijas izglītības sistēmas «melnais caurums»
Interneta vietnes esiskolotajs.lu.lv dati liecina, ka tikai dažas dienas pirms jaunā mācību gada sākuma valstī trūkst vairāk nekā 360 skolotāju. Skolu direktoru vidū valda "izmisums", jo pedagogu atrašana nu jau kļūst par teju neiespējamo misiju pat labākajām skolām un bagātākajām pašvaldībām. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka augstskolās sagatavoto jauno skolotāju skaits ir pietiekams. Taču pašu augstskolu novērojumi liecina, ka jaunais pedagogs, kura sagatavošanā valsts ieguldījusi gandrīz 9000 eiro, ilgāk par 3 līdz 5 gadiem skolā nenoturas un turpina karjeru citur.
Krievijas emigrantu biedrības vadītājs: Tagad pār katru Krievijas pilsoni Eiropas Savienībā krīt aizdomu ēna
Kopš Krievija sākusi karu Ukrainā, pār katru Krievijas pilsoni, kurš atrodas Eiropas Savienības (ES) teritorijā un pirmām kārtām Baltijas valstīs, krīt aizdomu ēna, un viņiem nāksies tā vai citādi pierādīt, ka viņi ir Kremļa ienaidnieki un lojāli ES, uzskata Krievijas pilsoniskās sabiedrības attīstības un Krievijas emigrantu atbalsta asociācijas vadītājs Dmitrijs Savvins.
«Re:Check»: Saeimas vēlēšanās kandidējošie vakcīnu dezinformatori grauj ticību godīgām vēlēšanām
Saeimas vēlēšanu rezultāti tiks viltoti, vēlēšanu biļetenus varēs viegli samainīt un balsošana pa pastu ļaus cilvēkiem nodot balsi kāda cita vietā – šādas baumas pēdējās nedēļās aktīvi izplata vairāku jaundibināto partiju pārstāvji, kas galvenokārt ar meliem par Covid-19 ieguvuši pamatīgu sekotāju skaitu sociālajos medijos. “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” veidotāji vētīja, cik pamatoti ir šie apgalvojumi un vai tiešām vēlēšanu rezultātus ir viegli viltot.
Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju strādā pilnībā vai daļēji attālināti
Pandēmijas laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji sāka strādāt attālināti no mājām vai hibrīddarba režīmā, kas nozīmē, ka darbinieks dažas dienas strādā birojā, dažas – mājās. Pētījumu kompānijas "Kantar" veiktais pētījums liecina, ka šobrīd tikai savā darbavietā strādā 68% strādājošo, hibrīddarba režīmā – 24%, bet no mājām strādā 8% strādājošo. Protams, ir nozares, kur attālinātais darbs nav iespējams, piemēram, būvniecība, lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un sabiedriskā ēdināšana, bet vai šī tendence – strādāt pilnībā vai daļēji attālināti – saglabāsies arī turpmāk?
Šogad Liepājā viesojās vismaz par 40% vairāk ārvalstu tūristu nekā pērn
Liepājā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tūristu skaits pieaudzis vismaz par 40%, turklāt nepiepildījās bažas, ka karadarbības apstākļu ietekmē ievērojami saruks atpūtnieku skaits, piemēram, no Vācijas. Liepājā šī gada otrajā ceturksnī nakšņojuši viesi no 85 valstīm. Pilsētā parādījusies arī jauna tūrisma niša – iespēja apkalpot kruīza kuģus, kas izrāda arvien lielāku interesei par Liepāju. 
Manipulācijas ar auto dzinēju eko tehnoloģijām – Latvijā iecienītas un nekontrolētas
Latvijā neslēpti zeļ bizness, kas piedāvā dažādas manipulācijas ar dīzeļdzinējiem, atslēdzot iebūvētās eko tehnoloģijas, kuru mērķis ir samazināt kaitīgo izmešu apjomu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". Teorētiski šāda iejaukšanās transportlīdzeklim neļautu iziet tehnisko apskati, tomēr lielākoties tā nav problēma, jo esošo pārbaužu iespējas konstatēt izmaiņas ir ierobežotas.
Gandrīz gadu vērtē, kam uzticēt atlikušās pasažieru pārvadājumu maršruta tīkla daļas
Iespējams, nākamnedēļ Autotransporta direkcija varētu nosaukt uzņēmumus, kas iegūs tiesības nākamos desmit gadus pārvadāt pasažierus atlikušajās septiņās reģionālo pārvadājumu maršruta tīkla daļās. Uzvarētāji dotācijās no valsts šajā laikā saņems aptuveni 155 miljonus eiro. Līdz šim pārsvaru konkurences cīņā par maršrutu daļām guvuši pārvadātāji ar pretrunīgi vērtētiem īpašniekiem. Savu daļu paplašināt pieteicies arī "Liepājas autobusu parks", kaut gan pēdējos mēnešos tas nav spējis izpildīt vairākus simtus reisu, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Partiju kampaņu finanses: skandalozi ziedotāji, neizskaidrojami tēriņi un dāsni biedri
Lai gan dažas partijas aktīvu aģitācijas kampaņu sākušas jau vasarā, citas stāsta, ka īstā kampaņa sāksies tikai tagad – mēnesi pirms vēlēšanām. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apkopotā informācija par partiju limitētajiem aģitācijas izdevumiem liecina, ka starp lielākajiem tērētājiem galvenokārt ir Saeimā pārstāvētās partijas, kuras saņem valsts finansējumu. Taču daudz tērē arī jaunizveidotās partijas un apvienības, kurām tāpēc ir jāpiesaista ziedotāji. Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēsta, ka starp tiem ir arī pretrunīgi vērtētas personas.
Aug interese par saules un vēja enerģijas ražošanu Latgalē
Latvijas – Krievijas pierobežā dāņu investori kopā ar latviešu zemniekiem kaļ plānus par apjomīgu saules paneļu parku, bet Latgales augstienē varētu būvēt vēja parkus. Diskusijas par atjaunojamās enerģijas aktīvāku ražošanu skaļākas kļūst arī iekšzemē. Atsevišķi investīciju plāni kļūst aizvien reālāki, taču nozarē pauž bažas, kā sabalansēt, no kā enerģiju ražot izdevīgāk – saules, vēja vai varbūt biogāzes?
No baseina pie bijušā obeliska Uzvaras parkā izsūknēts ūdens
No baseina jeb dīķa pie ceturtdien, 25. augustā, nogāztā padomju armijas karavīru pieminekļa obeliska ir izsūknēts ūdens, svētdien novēroja aģentūra LETA. Sekls ūdens jeb palielas lāmas palikušas tikai atsevišķās vietās. Sūknis, kas pie pieminekļa bija novietots kopš demontāžas darbu sākuma, no dīķmalas ir aizvests.
Rēzeknes novadā grib mainīt četru ielu nosaukumus
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" divdesmit piecām Latvijas pašvaldībām ir nosūtījis vēstuli par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu, aicinot pārdēvēt pašvaldību teritorijās sastopamos vietvārdus un ielu nosaukumus. Rēzeknes novada pašvaldība saņēmusi ieteikumu par divu ielu pārdēvēšanu, taču iedziļinoties šajā jautājumā, vietvara sarakstu papildinājusi vēl ar divām ielām, kurām pēc tās ieskatiem arī būtu jāmaina nosaukums.
Vecāki skolēna sagatavošanai jaunajam mācību gadam tērē no 100 līdz 400 eiro
Pēc piecām dienām Latvijā sāksies jaunais mācību gads. Daudzās ģimenēs šajā laikā pārskata, kuras skolas lietas vēl ir derīgas, bet kas jāpērk no jauna. Lai gan oficiāli Latvijā izglītība ir bez maksas, dažādu kancelejas preču un citu skolas mantu iegādei vecāki tērē no simt līdz pat 400 eiro. Īpaši dārgi izmaksā pirmklasnieki, jo viņiem uzreiz ir jāsagādā viss, kas skolai nepieciešams. Plašāk Aijas Kincas reportāžā.
Ierobežos brētliņu un reņģu zveju Baltijas jūrā un Rīgas līcī
Eiropas Komisija trešdien pieņēma priekšlikumu par 2023. gada zvejas ierobežojumiem Baltijas jūrā. Tie esot nepieciešami zivju skaita samazināšanās dēļ. Paredzēts, ka reņģu zveja Rīgas jūras līcī tiks samazināta par 4%, bet brētliņu zveja jūrā par 20%.
Iepirkumu uzraudzības birojs skatīs sūdzību par konkursu vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanai
Iepirkumu uzraudzības birojs nākamajā nedēļā skatīs kompānijas "Jarva" sūdzību par valsts uzņēmuma "Latvijas valsts ceļi" konkursu, kurā tā meklē transportlīdzekļu vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviesēju vairākos autoceļu posmos. Iepirkumā pieteicās pieci pretendenti, bet līguma tiesības piešķirtas Lietuvas izcelsmes firmai "Fima". Tā bija iesniegusi lētāko piedāvājumu, vidējā ātruma radarus solot ieviest par 1,2 miljoniem eiro.
Arodbiedrība: Trūkstošo autobusu vadītāju dēļ šoferi spiesti strādāt pat līdz 300 stundām mēnesī
Sabiedriskā autobusa vadītāju trūkst gan Rīgā, gan reģionos. "Rīgas satiksme" problēmu risina vairākus autobusu maršrutus aizstājot ar trolejbusiem. Savukārt sirgstošo "Liepājas autobusu parka" šoferu vietā daļu reisu veiks citi komersanti. Autotransporta direkcijā apgalvo, ka pārvadātājiem situācija ar autobusu vadītājiem ir dažāda. Turpretim šoferu arodbiedrībā uzskata, ka nozare ir "zem riteņa".
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt