Latvijā
Pēc daudziem mēnešiem Latvijā beidzot izkustējies jautājums par atskurbtuves izveidi nepilngadīgajiem. Problēma kļuvusi aktuāla pēc bērnu nežēlīgā kautiņa pērn Imantā, tad sekoja arī citi nepilngadīgo konflikti un slepkavības, kurās, iespējams, vainīgs bija alkohols. Pieaugušajiem atskurbtuves valstī ir, un to nosaka likums, taču nepilngadīgajiem tādu vietu nav. Lai problēmu risinātu, uz Valsts kancelejas vadīto pirmo darbgrupu sanāca vairākas ministrijas, Rīgas dome un citi atbildīgie. Sarunas novēroja Tiesībsarga birojs, kur atzina – virzība jautājuma atrisināšanā tomēr nav manāma.
Kādreiz lietuviešu kultūras biedrība "Rūta", kas apvieno Liepājas lietuviešus, bija diezgan liela, bet tagad tajā ir tikai ducis biedru. Taču viņi nekurn un drīzumā svinēs Lietuvas neatkarības proklamēšanas dienu (ko Lietuva atzīmē 16. februarī), un gatavojas piedalīties vērienīgā mazākumtautību festivālā.
No narkotisko vielu pārdozēšanas Rīgas Bērnu un jauniešu centrā pērn miris jaunietis. Centra vadība un tiesībsargs norāda uz nesaskaņotību likumos, kurus traktē tā, – ja nepilngadīgais nevēlas ārstēties no atkarības, viņam nevar palīdzēt. Tiesībsargs lūdzis ministrijām vēl šomēnes nākt ar skaidru redzējumu par problēmu. No Latvijas Radio uzrunātājām ministrijām vien Tieslietu ministrijā pagaidām atsakās sniegt komentāru, vai likumi tik tiešām ir pretrunīgi. Saeimas komisijas vadītāja pēc ilgākām pārdomām atzina, ka robi tomēr ir.
Latvijā augstāko izglītību šobrīd iegūst 74 000 studējošo, un tas ir mazākais skaits pēdējo 20 gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Studentu skaita samazināšanās, protams, ir cieši saistīta ar demogrāfisko situāciju un zemajiem dzimstības rādītājiem. Savukārt augstskolu pārstāvji norāda, ka aizvien vairāk jauniešu studē inženierzinātnes un augstskolas ir gatavas palīdzēt strādājošajiem apgūt darba tirgum nepieciešamās zināšanas un prasmes mūžizglītības programmās.
Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas – secināts Valsts kontroles revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.
Rēzeknē "uz papīra" ir iespējams bezdeficīta budžets, taču tas nozīmētu atteikšanos no vēl vairākām izdevumu sadaļām, uz ko nav gatavi pozīcijas deputāti. Piemēram, nāktos nogriezt brīvprātīgās iniciatīvas, tostarp, krievu valodas fakultatīvu mācīšanu, kā arī neturpināt līgumu ar "Radio Rēzekne", kam šogad bija paredzēti 12 tūkstoši eiro.
Sociālās integrācijas valsts aģentūra kategoriski noliedz publiski izskanējušo, ka aģentūras darbiniece naidīgi izturējusies pret Ukrainas armijas pārstāvi, kas Latvijā atgūstas no Krievijā piedzīvotā gūsta. Iestādē veikta pārbaude par pārmetumiem, ka Mariupoles aizstāvei Marijai no "Azov" pulka esot pārmesta naida sēšana, jo viņa braukājot apkārt un stāstot par savu gūstu.
Bez ģērbtuves, dušām, stacionārās tualetes un nepareizi uzkopta divus gadus Rēzeknē darbojas piepūšamā futbola halle. Pirms pāris nedēļām tajā aizvadīta suņu izstāde, pēc kuras bērnu vecāku mērs bija pilns un viņi vērsās Veselības inspekcijā. Arī viņu vērtējums ir skarbs – apstākļi hallē nav pieņemami.
Nozīmīga daļa no Latvijas atbalsta Ukrainai ir arī iespēja karā smagi cietušajiem karavīriem iziet šeit rehabilitāciju. Pērn Nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari" palīdzība tika sniegta 107 Ukrainas karavīriem. Šobrīd rehabilitācijas centrā uzturas 20 karavīri, daļa jau pēc nedēļas atgriezīsies mājās ar autobusu, kas atvedīs jaunus cietušos. Bet kopumā šogad plānots palīdzēt 120 ukraiņu karavīriem.
Šomēnes aprit jau divi gadi, kopš Krievija īsteno pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Bēgot no kara šausmām, Latvijā ieradās desmitiem tūkstošiem ukraiņu. Vieni ilgi neuzturējās, jo aizbrauca uz kādu citu valsti vai arī atgriezās dzimtenē. Bet citi nolēma palikt. Lai gan Latvija Ukrainas civiliedzīvotājiem sniedz dažādu atbalstu, Lietuvai ir izdevies veiksmīgāk ukraiņus iekļaut izglītības sistēmā un darba tirgū, liecina Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" veiktā izpēte.