Latvijā
Visus šos divus Krievijas uzsāktā kara gadus tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nepaguruši ada zeķes, ziedo pārtiku, pērk frontei nepieciešamās zāles un citādi atbalsta Ukrainu. Kurzemnieks Anatolijs Cīrulis kopā ar vīriem no biedrības "Izaicini sevi" nenogurstoši brauc uz Ukrainu, vedot dronus, konservus un medikamentus karavīriem un humāno palīdzību civiliedzīvotājiem. Drošībā uz Latviju Anatolijs atgādājis arī 120 kara bēgļus.
Likuma grozījumi aizliegt no Krievijas un Baltkrievijas Latvijā importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus ir pieņemti, bet kravas vēl turpina pienākt. Muitā gaida noteikumus, kādas tieši preču grupas neielaist, un spriež – graudu kravas tik un tā atradīs ceļus uz mūsu tirgiem pāri citu valstu kontrolpunktiem. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis kravas rūpīgāk pārbaudīt – veikt analīzes. Ko tajās atklāj?
Arvien siltākas ziemas, kad jūra vairs neaizsalst un nav ledus, kas spēj no vētrām aizsargāt krastu, arvien vējaināks un lietaināks laiks, kas pastiprina smilšu nogruvumus – tie ir galvenie iemesli, kāpēc teju vai ik gadu dzirdam satraukumu no Kurzemes piekrastes iedzīvotājiem, ka sarūk viņu īpašumā esošā zeme. Vai Latvijas teritorija sarūk un tā būtu jāpārmēra?
Jāņa Vaivoda iespējamais korupcijas skandāls netraucē veikt Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta reorganizāciju – 1. martā departamentam pievienojas pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma". Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) Latvijas Radio noskaidroja, ka Vaivoda, iespējams, piedāvātais kukulis ir ne mazāks par 50 tūkstošiem eiro.
Arvien plašāk izskan vēstījumi, ka Krievija karā Ukrainā uzvarēs un tad uzbruks NATO, tostarp Baltijas valstīm, taču tādas informācijas operācijas tiek izplatītas ar nolūku – šobrīd panikai nav nekāda pamata, militāru draudu arī nav, intervijā Latvijas Radio uzsvēra NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvijā varam justies droši, taču jāsaprot, ka dzīvojam hibrīdkara apstākļos.
Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela –, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski, informēja pašvaldībā.
Valsts policijas darbinieki saistībā ar iepriekš uzsāktu kriminālprocesu Rīgā aizturēja kādu 1982. gadā dzimušu vīrieti par narkotisko vielu realizāciju lielā apmērā. Veicot kratīšanas vairākās adresēs, atsavinātas dažādas narkotiskās vielas, skaidra nauda, šaujamieročiem līdzīgi priekšmeti un automašīnas, informēja policijā.
Prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu, kurā apsūdzēts 91 gada vecs vīrietis par to, ka, vadot transportlīdzekli, pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus un izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, kā rezultātā uzbrauca diviem gājējiem. Negadījumā no gūtajām traumām dzīvību zaudēja nepilngadīga meitene, informēja prokuratūrā. Apsūdzētais vainu neatzīst pilnībā, norādot, ka satiksmes negadījumu vispār neatceras.
Ziemas mēnešos uz Latvijas un Baltkrievijas robežas esot novērots klusums, un aptuveni septiņas nedēļas neesot konstatēts neviens migrantu mēģinājums nelegāli iekļūt Latvijā. Vienlaikus Valsts robežsardzes (VRS) rīcībā esot nonākusi "risku informācija", ka pārkāpumu skaits atjaunosies. Piemēram, trešdien robežsardze konstatējusi jau 20 migrantu mēģinājumus nelikumīgi šķērsot robežu.
Stājies spēkā notiesājošs spriedums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu Latvijā reģistrētai juridiskajai personai, kuras interesēs fiziskā persona izteica kukuļa lielā apmērā piedāvājumu Lietuvas valsts amatpersonai. Šī ir otrā iztiesātā ārvalsts amatpersonas kukuļošanas lieta Latvijā, ko uzsāka un sekmīgi izmeklēja KNAB.
23. martā pulksten 20.30 notiks pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda, kas kopš 2007. gada pazīstama kā "gaismas izslēgšanas brīdis", informēja Pasaules Dabas fondā (PDF), norādot, ka, izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei.
Kurzemes rajona tiesa izskatīja krimināllietu, kurā pie kriminālatbildības sauktas trīs personas: viena persona – SIA īpašniece – par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij 1 729 000 eiro apmērā, un divas personas – par to, ka tās atbalstīja SIA īpašnieces noziedzīgās darbības, informēja prokuratūrā.