Ārzemēs
Kijivas bērnu slimnīcas kolektīvs pēc šīs nedēļas Krievijas raķešu trieciena emocionālā piemiņas pasākumā godināja bojāgājušo kolēģu piemiņu.
Kembridžas universitātes Ģeopolitikas centrs šajās dienās rīkoja konferenci, kurā īpaši spriests par Vācijas lomu Baltijas jūras valstu un visa reģiona drošībā tieši Ukrainā notiekošā kara kontekstā. Konferencei bija atvēlētas telpas vēsturiskajā Dovninga koledžā, pulcējot akadēmiķus un ekspertus no Eiropas valstīm, kā arī britu mediju pārstāvjus un interesentus.
Krievijas uzbrukuma NATO gadījumā uz austrumiem caur Vāciju būtu jāpārvieto līdz 800 000 karavīru un ekipējums, atsaucoties uz Vācijas armijas sadarbībā ar NATO partneriem veidoto plānu, vēsta laikraksts "Der Spiegel".
Polijas aizsardzības budžets nākamgad pieaugs līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā televīzijas kanālam "Bloomberg" paziņoja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis, kurš arī apliecināja, ka Polija apsver iespējas notriekt Krievijas raidītās raķetes, kamēr tās vēl ir virs Ukrainas.
Krievijas sabiedrībā attieksme pret karu Ukrainā ir kā pret dabas stihiju, ko nav iespējams ietekmēt, sarunā ar Latvijas Radio secina neatkarīgā Krievijas žurnāliste Irina Tumakova. Krievijas teritoriju karš gandrīz nemaz nav skāris, tādēļ vairums krievu to uztver caur TV sludinātās propagandas prizmu.
Sociālo tehnoloģiju grupa "Meta" atcēlusi ierobežojumus bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa, kurš novembrī gaidāmajās vēlēšanās plāno sacensties par atgriešanos Baltajā namā, kontiem platformās "Facebook" un "Instagram".
Ukrainas partneriem nodrošinot Kijivu ar vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmām, Ukrainai var nepietikt raķešu. To raksta izdevums "Forbes". Šonakt Ukrainai izdevies notriekt četrus Krievijas armijas trieciendronus, kā arī pašai īstenot uzbrukumu Krievijas teritorijā.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs piektdien noraidīja bažas, ka plānotā ASV tāla darbības rādiusa raķešu izvietošana Vācijā varētu novest pie attiecību eskalācijas ar Krieviju, un sacīja, ka tās palīdzēs novērst karu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans piektdien paziņoja, ka viņš nepiekritīs nekādai sadarbībai nākotnē starp NATO un Izraēlu, kamēr turpinās karš Gazas joslā.
Somijas parlaments piektdien atbalstījis likumu, kas piešķir šīs valsts robežsargiem tiesības atraidīt migrantus, kas no Krievijas puses mēģina nelikumīgi ieceļot Somijas teritorijā. Iepriekš migrantu pieplūduma dēļ Somija bija spiesta slēgt sauszemes robežu ar Krieviju.
NATO samita noslēgumā ASV prezidents Džo Baidens piedzīvoja nepatīkamus brīžus, kad nosauca Ukrainas līderi Volodimiru Zelenski par "prezidentu Putinu" un sajauca viceprezidenti Kamalu Herisu ar savu konkurentu Donaldu Trampu. Taču šīs kļūdas, vismaz pagaidām, nav mazinājušas Baidena apņēmību turpināt cīņu par atkārtotu ievēlēšanu ASV prezidenta amatā.
Ukrainas karavīri frontē cer, ka rietumvalstu palīdzība neatslābs un turpināsies. NATO valstu vadītāji samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro vērtībā, lai palīdzētu ukraiņiem cīnīties pret Krieviju.
Humānās palīdzības kravu pagaidu piestātne Gazas joslā drīzumā pārtrauks darbību. Tā paziņojušas ASV amatpersonas.
Reaģējot uz Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vizīti Krievijā, Ziemeļeiropas un Austrumeiropas valstis nesūtīs nevienu ministru uz Ungāriju tās Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā, vēsta tīmekļa izdevums "Euractiv" un citi mediji.
Sašutuma vilni Vācijā izraisījusi ASV raidsabiedrības CNN ziņa par Krievijas mēģinājumu nogalināt ieroču ražošanas uzņēmuma "Rheinmetall" vadītāju Armīnu Papergeru. Kā vēsta telekanāls, atsaucoties uz vairākām anonīmām amatpersonām, slepkavības mēģinājums tika novērsts, pateicoties amerikāņu un vācu izlūkdienestu sadarbībai.
Pasaule aizvadīto piecu gadu laikā ir pietuvojusies bezdibenim. Šādu secinājumu savā runā piektdien inaugurācijas ceremonijas laikā pauda Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Viņa otrais pilnvaru termiņš sācies laikā, kad Lietuvai netrūkst nedz iekšpolitisku, nedz ārpolitisku izaicinājumu.
Šonedēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā notika kas visai neparasts – vienā no sēžu zālēm skanēja ne tikai nopietnas runas, bet arī latviešu dziesmas. Noslēdzoties amata pilnvaru termiņam, no Latvijas ievēlētais tiesnesis atvadu pasākumā tradicionālās runas vietā izvēlējās uzstāties kopā ar latviešu kori. Šis ir pirmais šāds gadījums ECT vēsturē, bet ģimeņu koris "Staro" ir pirmais latviešu koris, kas dziedājis šajā starptautiskajā institūcijā.
Francijas, Vācijas, Itālijas un Polijas valdības parakstījušas vienošanos kopīgi izstrādāt jauna tipa spārnotās raķetes ar vairāk nekā 500 kilometru darbības rādiusu, kuras tiks palaistas no zemes.
Divi Krievijā dzimuši Austrālijas pilsoņi tiek apsūdzēti par spiegošanu Krievijas labā.
Vissliktākā situācija šobrīd ir Ukrainas frontes centrālajā daļā, Donbasa telpā, savukārt Luhanskas apgabals ir okupēts par 95%, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.