Francijā slēgta valstī vecākā – Fesenheimas – atomelektrostacija. Vides aktīvisti to vērtē kā lielu uzvaru, taču ir nobažījušies par radioaktīvo atkritumu utilizāciju.
Ārzemēs
Eiropas Savienība (ES) kopā arī Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) otrdien, 30. jūnijā, rīko ceturto Sīrijas konferenci. Tas ir lielākais ikgadējais pasākums ar mērķi pievērst starptautisko uzmanību konfliktam šajā valstī.
Gruzijas parlaments atbalstījis vēlēšanu sistēmas maiņu. Turpmāk lielākā deputātu daļa tiks ievēlēta no partiju sarakstiem.
Eiropas Savienība (ES) pirmdien uz kārtējiem sešiem mēnešiem pagarinājusi sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas, sodot Maskavu par Ukrainai piederošās Krimas pussalas okupāciju un aneksiju.
Miera pasaulē paliek mazāk, bet Covid-19 pandēmijas ekonomiskās sekas vēl vairos nemierus un protestus. Šādi secinājumi publiskoti pasaulē vadošajā pētījumā par globālo mieru, ko ik gadu veic Ekonomikas un miera institūts. Eiropa joprojām paliek pasaulē mierīgākais reģions, arī Baltijas valstis, bet visnemierīgāk ir Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Krievijā turpinās balsojums par prezidenta ierosinātajām izmaiņām konstitūcijā. Lai arī līdz balsošanas beigām vēl atlikušas divas dienas, jau publiskoti dati par vēlētāju aktivitāti un izdarīto izvēli. Novērotāji uzsver, ka šādi tiek ietekmēta balsotāju izvēle, taču varas iestādes pārkāpumus nesaskata, rosinot līdzīgu daudzu dienu balsojumu nākotnē piemērot arī citām vēlēšanām.
Polijas prezidents Andžejs Duda veiksmīgi pārvarējis pirmo prezidenta vēlēšanu kārtu ar aptuveni 44% atbalstu. Tā kā liberāli noskaņotais Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis ieguvis aptuveni 30% vēlētāju atbalsta, 12. jūlijā abi kandidāti atkārtoti cīnīsies par vēlētāju simpātijām.
Francijas pašvaldību vēlēšanās laurus plūc “zaļās” partijas pārstāvji. Sakāvi vairumā pašvaldību piedzīvo prezidenta Emanuela Makrona "Uz priekšu, Republika!" partijas biedri.
Covid-19 upuru skaits pasaulē pārsniedzis 500 000, bet inficēto ir vairāk nekā desmit miljonu. Amerikas Savienotajās Valstīs ir gandrīz ceturtdaļa visu gadījumu. Vairākos štatos atkārtoti ieviesti ierobežojumi. Jauni Covid-19 uzliesmojumi konstatēti arī Eiropā, Austrālijā un citviet pasaulē.
Baltkrievijā pirms augustā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām turpinās dažādas represijas pret opozīcijas pārstāvjiem, protestu dalībniekiem un žurnālistiem. Lai solidarizētos ar represētajiem, notikušas protesta akcijas pie Baltkrievijas vēstniecībām vairākās valstīs.
Igaunijā aizvadītajā diennaktī nav reģistrēti jauni Covid-19 gadījumi. Savukārt Lietuvā apstiprināts viens jauns inficēšanās gadījums.
Eiropas Savienība (ES) un Lielbritānija pirmdien, 29.jūnijā, uzsāk intensīvas "Brexit" sarunas piecu nedēļu garumā. Lai gan abas puses vēlas pēc iespējas ātrāk panākt vienošanos par attiecībām pēc "Brexit", līdz šim progress nav bijis liels. Pastāv arī bažas, ka Lielbritānijas pievērstā uzmanība sarunām varētu mazināties, jo britu sarunvedis Deivids Frosts pildīs arī premjerministra Borisa Džonsona nacionālās drošības padomnieka pienākumus.
Norvēģijā arheologi sākuši pirmos sena vikingu kuģa izrakumus vairāk nekā gadsimta laikā. Kuģi atrada, pateicoties zondēšanas radaram, kas zem zemes atklāja arī citu senu objektu pēdas.
Jau pēc pusotras nedēļas Eiropas Savienības finanšu ministriem būs jābalso par nākamā Eirogrupas prezidenta amatu. Par to ir gatavi cīnīties Spānijas, Luksemburgas un Īrijas pretendenti. Laikā, kad eirozonai un visai Eiropas Savienībai priekšā stāv smaga atkopšanās pēc koronavīrusa radītās ekonomiskās krīzes, nākamajam eirozonas līderim būs jāpieliek īpaši lielas pūles, lai dalībvalstu vidū panāktu kompromisus.
Pazīstamā britu rokgrupa “The Rolling Stones” aizliegusi ASV prezidentam Donaldam Trampam izmantot savu dziesmu vēlēšanu kampaņā. Mūziķi jau iepriekš norādīja, ka neatbalsta pašreizējo Baltā nama saimnieku un viņa politiku.
Lielbritānijā pirmdien, 29. jūnijā, notiks kārtējā administratīvā noklausīšanās bijušā kompānijas “Wikileaks” dibinātāja Džuljena Asanža izdošanas lietā. Amerikas Savienotās Valstis turpina pieprasīt viņa izdošanu, apsūdzot Asanžu nacionālajai drošībai nozīmīgas informācijas nopludināšanā. Savukārt Asanžs aizbildinās ar ASV konstitūcijas pirmo labojumu, kas aizsargā viņu kā žurnālistu. Tikmēr viņa atbrīvošanu pieprasījuši arī vairāki simti ietekmīgu ārstu visā pasaulē.
Svētdien, 28. jūnijā, notikušajās Polijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvis pašreizējais valsts galva Andžejs Duda, kuru atbalsta valdošā nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS), liecina nobalsojušo vēlētāju aptauja.
Baltais nams noliedzis mediju izplatītās ziņas, ka izlūkdienesti esot iepriekš informējuši prezidentu Donaldu Trampu par atlīdzību, ko talibu kaujinieki saņemot no Krievijas par ASV karavīru nogalināšanu Afganistānā.
Miljoniem poļu 28. jūnijā dodas uz balsošanas iecirkņiem prezidenta vēlēšanās, ko iezīmē vērtību sadursme. Pašreizējais valsts galva Andžejs Duda ir konservatīvās valdības sabiedrotais un kandidē uz otro termiņu. Viņa tuvākais sāncensis ir opozīcijas kandidāts, liberālais Varšavas mērs Rafals Tšaskovskis. Dudas zaudējums Polijas politikā var nest pamatīgas izmaiņas.
Ar koronavīrusu inficēto personu skaits pasaulē sasniedzis kārtējo nozīmīgo robežšķirtni – 10 miljonus. Tāpat nozīmīgam skaitlim – pusmiljonam – ir pietuvojies no Covid-19 mirušo skaits. Arvien vairāk valstu domā par ierobežojošo pasākumu atjaunošanu vai pastiprināšanu.
Jaunākie
Interesanti