Jemenas starptautiski atzītā valdība parakstījusi vienošanos par varas dalīšanu ar valsts dienvidu daļu kontrolējošiem separātistiem. Izlīgums tika panākts ar kaimiņvalsts Saūda Arābijas amatpersonu starpniecību.
Ārzemēs
Francijā no nākošā gada varētu ieviest imigrantu strādnieku uzņemšanas kvotas. Parīze šādā veidā cer ierobežot nelegālo imigrāciju un nodrošināt tautsaimniecību ar atsevišķu profesiju speciālistiem.
Gaisa piesārņojums Indijas galvaspilsētā Deli sasniedzis tik bīstamu līmeni, ka varas iestādes bijušas spiestas izsludināt ārkārtas stāvokli. Taču ar daudzajiem ierobežojumiem nav līdzēts un cilvēki sāk pulcēties uz protesta akcijām.
Polijas likums par tiesnešu un prokuroru pensionēšanās vecuma samazināšanu ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) pamatnormām. Tā otrdien, 5. novembrī, Luksemburgā pasludināja ES Tiesa. Pēc būtības Tiesa atzina, ka Polijas likums var radīt priekšstatu, ka tieslietu ministrs var izrēķināties ar sev nepaklausīgiem tiesnešiem, bet lojāliem ļaut palikt amatā.
Eiropa un Ķīna otrdien, 5. novembrī, kritizēja un nosodīja ASV lēmumu oficiāli sākt izstāšanās procesu no globālās Parīzes klimata vienošanās. Process sākts, par to oficiāli informējot Apvienotās Nācijas. Tas ilgs vienu gadu un noslēgsies dienu pēc 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanām. ASV prezidents Donalds Tramps klimata vienošanos noraidījis kā kaitniecisku valsts ekonomikai. Eiropas līderi Vašingtonas lēmumu nosodīja kā soli atpakaļ un uzsvēra, ka tādēļ klimata jomā nepieciešama vēl jo ciešāka sadarbība ar Ķīnu.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda otrdien ieradies darba vizītē Helsinkos un ticies ar savu Somijas kolēģi Sauli Nīnisti. Kā noskaidrojies, abiem valstu vadītājiem ir atšķirīgs viedoklis par dialoga nepieciešamību ar Maskavu.
Preses konferencē Nausēda norādīja, ka dialogs iespējams tikai tad, ja Krievija mainītu savu uzvedību. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi turēties pie principiem un vērtībām. Pēc viņa teiktā, starptautiskajai sabiedrībai jāturpina izdarīt spiediens uz Maskavu, lai tā mainītu savu agresīvo politiku pret kaimiņvalstīm.
Preses konferencē Nausēda norādīja, ka dialogs iespējams tikai tad, ja Krievija mainītu savu uzvedību. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi turēties pie principiem un vērtībām. Pēc viņa teiktā, starptautiskajai sabiedrībai jāturpina izdarīt spiediens uz Maskavu, lai tā mainītu savu agresīvo politiku pret kaimiņvalstīm.
Rumānijas parlaments pirmdien izteicis uzticību liberāļu veidotajai valdībai. Tādējādi pielikts punkts mēnešiem ilgušajai politiskajai neskaidrībai. Tagad jaunajam premjerministram Ludovikam Orbānam beidzot jānosauc kandidāts uz Eiropas Savienības komisāra amatu.
Spānijas iedzīvotāji dodas pie vēlēšanu urnām saspīlētā gaisotnē saistībā ar Katalonijas neatkarības kustību, Vācijā tiks atzīmēti 30. gadi kopš Berlīnes mūra krišanas, un ASV publicē jaunākās socioloģiskās aptaujas par Donalda Trampa popularitāti laikā, kad līdz prezidenta vēlēšanām atlicis mazāk par gadu.
Rumānijas parlaments izteicis uzticību liberāļu veidotajai mazākuma valdībai. Premjerministrs Ludoviks Orbāns pēc balsojuma solīja risināt reālas valsts problēmas, tai skaitā īstenot infrastruktūras attīstības projektus.
Beļģijā pieaug spiediens uz politiķiem ātrāk izveidot jaunu federālo valdību. Lai gan parlamenta un reģionālās vēlēšanas ir notikušas jau maija beigās, partijas joprojām nav spējušas vienoties nedz par topošās koalīcijas sastāvu, nedz par programmu. Un nesen Beļģijas valdību ir pametis arī līdzšinējais premjers Šarls Mišels, kurš no 1. decembra kļūs par jauno Eiropadomes vadītāju.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) amatpersonas oficiāli informējušas Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) par izstāšanos no Parīzes klimata vienošanās. Šo procesu Vašingtona cer pabeigt gada laikā.
Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdība piemērojusi papildu sankcijas Irānas amatpersonām. Lēmums pieņemts dienu pēc Teherānas paziņojuma par savas kodolprogrammas tālāku attīstīšanu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ devies vizītē uz Ķīnu. Viņš vēlas paplašināt sadarbību ar Pekinu laikā, kad globālā ekonomika piedzīvo lejupslīdi un situāciju vēl vairāk pasliktina ASV un Ķīnas tirdzniecības karš.
Irānā ar vairākām demonstrācijām pirmdien, 4. novembrī, atzīmēta 40. gadadiena, kopš islāmistu studenti ieņēma ASV vēstniecības Teherānā ēku. Šī diena tiek atzīmēta katru gadu, taču pašreiz Irānas un ASV attiecības ir īpaši pasliktinājušās saistībā ar brūkošo 2015. gada kodolvienošanos. Irāna pirmdien arī paziņoja, ka tā jau saražo piecus kilogramus bagātinātā urāna dienā, kas saskan ar tās apņemšanos neievērot vairākus kodolvienošanās nosacījumus.
Libānā protestētāji atkal bloķē galvaspilsētas Beirūtas ielas, kaut arī pagājušonedēļ, piekāpjoties viņu prasībām, no amata atkāpās Libānas premjerministrs. Tagad demonstranti pieprasa nekavējoties izveidot jauno valdību.
ASV prezidents Donalds Tramps piedraudējis samazināt budžeta finansējumu Kalifornijas savvaļas ugunsgrēku apkarošanai. Tā viņš pauda sociālajā tīklā "Twitter" strīdā ar Kalifornijas gubernatoru.
Pie Beninas krastiem Rietumāfrikas piekrastē pirāti nolaupījuši deviņus Norvēģijas kuģa apkalpes locekļus, tostarp arī kapteini.
Tiek uzskatīts, ka mūsdienu politiskajā vēsturē paši nozīmīgākie ir divi datumi – 9/11 un 11/9. Proti, 2001. gada 11. septembra terora akti Amerikas Savienotajās Valstīs un 1989. gada 9. novembris – diena, kad sabruka Berlīnes mūris. Šonedēļ aprit 30 gadi kopš šī vēsturiskā notikuma, kas kļuva par ļoti nozīmīgu pavērsiena punktu, aizsākot padomju sociālistiskās ietekmes sfēras sabrukumu un liekot pamatus Vācijas atkalapvienošanas procesiem. Ir pagājuši 30 gadi, un šis process joprojām turpinās, mūris ir sabrucis, bet ir sienas un mūri, kas joprojām pastāv gan vāciešu, gan arī mūsu – latviešu – galvās un prātos.
Kā tulkotāja profesiju ietekmē mainīgā politiskā vide Eiropas Savienībā (ES) un arvien straujākā tehnoloģiju attīstība? Tie ir jautājumi, kam šogad pievērsta galvenā uzmanība ikgadējā ES daudzvalodības jautājumiem veltītajā konferencē Ārlietu ministrijā. Interesants ir arī jautājums, kā varētu mainīties pēdējās desmitgadēs pieaugusī angļu valodas loma ES gaiteņos pēc tam, kad šo organizāciju atstās Lielbritānija.
Vācijā līdz 2030. gadam jāizveido viens miljons elektromobiļu uzlādes vietu. Par to paziņojusi kanclere Angela Merkele.
Jaunākie
Interesanti