Ārzemēs
Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām daudzviet Eiropā valdīja satraukums par galēji labējo spēku un labējo populistu ietekmes pieaugumu, jo šie spēki savā retorikā izmanto eiropiešu bažas par imigrantu pieplūduma sekām. Eiropas Parlamentā kopumā spēku samērs nav krasi mainījies, bet labējo populistu panākumi izraisījuši satraukumu atsevišķās ES dalībvalstīs, piemēram, Francijā, kur prezidens Emanuels Makrons izsludināja ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
NATO dalībvalstu amatpersonām pieaug bažas, ka ASV prezidents Džo Baidens nespēs pārspēt savu oponentu republikāni Donaldu Trampu šā gada novembrī gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās.
Francijā notiek vienas no nozīmīgākajām vēlēšanām pēdējo gadu laikā, jo labēji radikālā un eiroskeptiskā partija "Nacionālā apvienība" ar Marinu Lepēnu cer uz vēsturisku uzvaru. Tomēr, visticamāk, rezultāts būs nevis pārliecinoša labējo uzvara, bet strupceļš – parlaments, kurā nevienai no partijām vai partiju grupām nav vairākuma.
Igaunijas varasiestādes pastiprinās preču kustības kontroli uz robežas ar Krieviju, lai novērstu sankcijām pakļauto preču nonākšanu Krievijas teritorijā.
Francijas prezidenta Emanuela Makrona lēmums izsludināt ārkārtas vēlēšanas ir milzīga stratēģiskā kļūda, un Marinas Lepēnas vairākums gan parlamentā, gan Elizejas pilī ir liela stratēģiska problēma Eiropas Savienībai tās spējā atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, intervijā LTV pauda domnīcas "Eurasia Group" Eiropas izpilddirektors Mujtaba Rahmans.
Nopludināta Krievijas ārējā izlūkdienesta sarakste devusi dziļāku ieskatu informatīvajā karā, ko Krievija ved pret Rietumiem un kura mērķis ir sēt paniku, bailes un šausmas Rietumos.
Aizvadītajā naktī Krievija kārtējo reizi uzbrukusi Ukrainai ar Irānas piegādātajiem droniem "Shahed" un ballistiskajām raķetēm "Iskander". Bet monitoringa projekts "DeepState" vēsta, ka Krievijas iebrucējiem izdevies pavirzīties uz priekšu Ukrainas austrumu reģionā Donbasā.
Svētdien Francijā notiks parlamenta ārkārtas vēlēšanu otrā kārtā. Saskaņā ar prognozēm Marinas Lepēnas de facto vadītā galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) pēc balsojuma kļūs par vadošo politisko spēku Francijā. Tomēr tas gan nenozīmē, ka RN iegūs absolūtu vairākumu parlamentā, liecina sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma "Elabe" veiktā aptauja.
Pēc vairāku nedēļu ilgas pauzes Izraēla un "Hamās" beidzot atsākuši pamiera sarunas. Tās notiek ar vairāku starpnieku – ASV, Ēģiptes un Kataras palīdzību.
Krievijas vadoņa Vladimira Putina paustie paziņojumi pēc tikšanās ar Ungārijas premjeru Viktoru Orbānu liecina, ka viņš nav gatavs pamiera sarunām ar Ukrainu, secinājuši ASV Kara studiju institūta analītiķi.
Irānā piektdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis reformistu kandidāts Masuds Pezeškiāns. Vienīgajam pie vēlēšanām pielaistajam reformistam izdevies pārspēt Irānas režīma stingrās līnijas piekritēju Saīdu Džalili. Apskatnieki un eksperti tikmēr norāda, ka reformista panākumi prezidenta vēlēšanās neraisīs būtiskas izmaiņas Irānas režīma politikā.
Šonedēļ Eiropas politiskajā kalendārā ir divas parlamenta vēlēšanas – Francijā un Lielbritānijā. Lielbritānijā smagu zaudējumu jau piedzīvojusi 14 gadus pie varas esošā konservatīvo partija, kuras vadītājs un nu jau bijušais premjers Riši Sunaks šīs priekšlaicīgās vēlēšanas izsludināja. Līdzīga situācija tiek prognozēta arī Francijā. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons priekšlaicīgi izsludinājis vēlēšanas, un arī viņa partijai svētdienas vēlēšanās aptaujas sola pamatīgu zaudējumu. Vai abu valstu līderi zaudējuši saikni ar vēlētājiem? Par to intervijā LTV sprieda Čārlzs Grānts, Eiropas Reformu centra direktors Londonā.
Pirmajā intervijā medijiem pēc neveiksmīgajām priekšvēlēšanu debatēm ASV prezidents Džo Baidens vēlreiz noraidīja iespēju no cīņas par Balto namu izstāties. Viņš teica, ka aizvien sevi uzskata par kandidātu ar labākajām izredzēm stāties pretī Donaldam Trampam.
Indijas premjerministrs Narendra Modi nākamnedēļ, ierodoties vizītē Maskavā, pieprasīs Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam ļaut atgriezties dzimtenē Indijas pilsoņiem, kuri tika savervēti karam pret Ukrainu.
Kijivai gaidot Rietumu sabiedroto solītu reaktīvo iznīcinātāju F-16 nonākšanu Ukrainā, Krievijas armija mēģina izpostīt lidlaukus, kur šīs kaujas lidmašīnas varētu bāzēties.
Ķīna kopš 1. jūlija ir pastiprinājusi eksporta kontroli militāriem un divējāda lietojuma produktiem. Šī iemesla dēļ apgrūtināta Ķīnas iekārtu un tehnikas piegāde Krievijai, vēsta portāls "Moscow Times", atsaucoties uz Krievijas importētājiem. Rietumvalstis jau ilgstoši apsūdz Ķīnu divējāda pielietojuma preču piegādē Krievijai, tādējādi palīdzot Kremlim uzturēt savu kara mašinēriju.
Opozicionārs Vladimirs Kara-Murza, kurš uz 25 gadiem ieslodzīts stingrā režīma kolonijā Omskā, nosūtīts uz cietuma slimnīcu, sociālajā tīklā "X" pavēstīja politiķa sieva Jevgēnija Kara-Murza.
Lielbritānijas karalis Čārlzs III piektdien uzticēja jaunās valdības veidošanu leiboristu līderim Kīram Stārmeram, kurš tādējādi kļuvis par jauno Lielbritānijas premjerministru. Šajā postenī Stārmers nomainījis konservatīvo līderi Riši Sunaku.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apstiprinājis, ka NATO 2025. gadā sniegs Ukrainai militāro palīdzību 40 miljardu eiro apmērā.
Ungārijas iedzīvotāji uzskata, ka Ukraina viņiem rada lielāku apdraudējumu nekā Krievija, liecina analītiskā centra "Policy Solutions" veiktā aptauja, kuras rezultātus publicēja Ungārijas neatkarīgais izdevums "Telex".
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.