Lietuvas valdība svētdien pagarinājusi līdz 26.martam tranzīta periodu citu valstu pilsoņiem, kas atgriežas savās valstīs caur Lietuvas teritoriju.
Ārzemēs
Ārkārtas finansējuma pakete koronavīrusa pandēmijas seku novēršanai un atbalsta sniegšanai uzņēmumiem un iedzīvotājiem, par kuru pašlaik cenšas vienoties ASV Kongress, aicina šiem mērķiem novirzīt līdz pat četriem triljoniem dolāru. Par to paziņojis ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.
Horvātijas galvaspilsētu Zagrebu šorīt satricinājusi 5,5 magnitūdas spēcīga zemestrīce. Pazemes grūdieni izraisījuši bojājumus desmitiem māju, kā arī uz ielas stāvošām automašīnām. Gruvešu novākšanā jau iesaistījusies arī armija. Taču varas iestādes norāda, ka zemestrīce nebūt nav lielākais izaicinājums, ar ko valsts sastopas pašlaik. Daudz lielākus izaicinājumus rada cīņa ar koronavīrusa izplatību.
Bijušā "Nissan" vadītāja Karlosa Gosna bēgšana pagājušā gada decembrī izraisīja plašu ažiotāžu un pat skandālu Japānas un starptautiskajos medijos. Tomēr par nelaimi Japānas varasiestādēm šis gadījums ir radījis pastiprinātu interesi par tās tieslietu sistēmas tumšajām pusēm.
Lietuvā palikuši tikai 700 reaģenti koronavīrusa noteikšanai, līdz ar to ne visi mobilajos pārbaudes punktos paņemtie paraugi var tikt pārbaudīti, svētdien atklājis Lietuvas Nacionālās sabiedriskās veselības laboratorijas direktors Vītauts Zimņickis.
Igaunijā, kas Baltijas mērogā ir ar augstāko toleranci pret viendzimuma pāriem, pirms četriem gadiem, 2016. gadā, stājās spēkā partnerattiecību reģistrācijas likums, kas ļāva viendzimuma pāriem savas attiecības reģistrēt. LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” vētīja situāciju Igaunijā, uzrunājot viendzimuma pārus, notārus un iedzīvotājus uz ielas.
Koronavīruss Covid-19 turpina izplatīties visā pasaulē, prasot arvien vairāk dzīvību. Inficēto personu skaits jau ir pārsniedzis 300 tūkstošus. Pēdējo dienu laikā inficēto skaits visstraujāk sācis pieaugt Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tikmēr vairākas valstis izlēmušas nosūtīt palīdzību Itālijai, kura izlēmusi pastiprināt dažādos drošības pasākumus. Savukārt Japānā joprojām tiek domāts par to, vai nevajadzētu atcelt šogad plānotās vasaras olimpiskās spēles.
Ar pārmaiņām Krievijas konstitūcijā prezidents Vladimirs Putins paver sev iespēju valdīt vēl divus prezidentūras termiņus pēc kārtas, ja vien to pats vēlēsies. Putina atbalstītāji par to ir sajūsmā, bet pretinieki jaunā koronavīrusa izplatības laikā Krievijas internetā smej – Putins gatavs pašizolēties Kremlī pat līdz 2036. gadam.
Šodien tiek atzīmēta 10. gadadiena, kopš Amerikas Savienotajās Valstīs stājās spēkā Pieejamās veselības aprūpes likums jeb "Obamacare". Politiskajās aprindās republikāņi joprojām pieprasa atcelt šo likumu, bet demokrāti vēlas tā paplašināšanu. Jautājums par universālu veselības apdrošināšanu īpaši aktuāls ir kļuvis laikā, kad arī Amerikas Savienotajās Valstīs arvien vairāk izplatās koronavīruss.
Itālija sestdien paziņoja par 793 jauniem nāves gadījumiem no koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19, kas ir rekordliels jaunu nāves gadījumu skaits vienas dienas laikā kopš uzliesmojuma sākuma.
Armijas automašīnas iesaistītas zārku pārvešanā no Bergamo uz citām Itālijas pilsētām, jo šajā valsts ziemeļdaļas pilsētā, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijā, sāk trūkt vietas daudzajiem mirušajiem.
Pasaules valstis turpina ieviest dažādus piesardzības pasākumus, lai censtos ierobežot koronavīrusa Covid-19 izplatību. Par spīti tam, vairākās Eiropas valstīs bojā gājušo skaits turpina pieaugt. Pirmie nāves gadījumi konstatēti arī Somijā un Lietuvā. Savukārt Eiropas Komisija rosina dalībvalstis aktīvāk domāt par krīzes situācijas risināšanu uz Eiropas iekšējām robežām.
Somija sestdien, 21. martā, paziņoja par pirmo gadījumu, kad no dzīves aizgājis ar Covid-19 vīrusu inficējies cilvēks, valsts prezidentam brīdinot, ka uzliesmojums tagad "pāriet nākamajā, krietni nopietnākajā fāzē".
Oficiālā Krievija veic destruktīvas darbības Eiropas Savienības (ES) valstīs, kas vērstas uz to iekšējo sašķeltību un sabiedrības neuzticēšanos savai valsts pārvaldei. Kremlis organizē savas valsts iedzīvotāju informatīvo ietekmēšanu, kā arī aktīvi izplata dezinformāciju Rietumos. Nozīmīga daļa vēstījumu saistīta ar meliem par Krievijas ekonomisko “varēšanu” un citu valstu “nevarēšanu”. Vienlaikus Krievijas elite Vladimira Putina valdīšanas laikā nav īstenojusi efektīvu valsts pārvaldi, kas strādātu savu līdzpilsoņu labā. Krievijas vara nav izmantojusi iespējas pārorientēt savu ekonomisko modeli uz starptautiski konkurētspējīgu alternatīvu un veikt nepieciešamās reformas. Tā secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) jaunajā rakstu krājumā “Krievijas ekonomika: Putina 4. prezidentūras scenāriji” (The Russian Economy: Prospects for Putin 4.0).
21. martā plkst.17 Latvijas valstspiederīgajiem tiks slēgta robeža iekļūšanai Turcijā, un pēdējais repatriācijas reiss no Stambulas uz Rīgu būs 23.martā, aģentūrai LETA pastāstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris.
Starptautiskā organizācija "Žurnālisti bez robežām" atradusi neierastu veidu, kā cīnīties ar valstu valdību plašsaziņu līdzekļu cenzēšanu. Viņi ir izveidojuši virtuālo bibliotēku populārajā spēlē "Minecraft", kur izvietoti aizliegtie žurnālistu raksti no dažādām pasaules valstīm.
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass apstiprinājis rīkojumu, kas mazina attiecībā uz Igaunijas un Latvijas robežas šķērsošanu noteiktos ierobežojumus, piektdien vēstīja Igaunijas ziņu portāls ERR.
Lietuvā apstiprināts pirmais Covid-19 izraisītais nāves gadījums. Kā ziņo lietuviešu mediji, Ukmerģes slimnīcā no vīrusa radītajām komplikācijām mirusi kāda sieviete. Šajā situācijā Lietuvas prezidents aicinājis sabiedrību rīkoties atbildīgi, īpašu uzmanību pievēršot tieši mediķu drošībai. Savukārt Igaunijā, kur saslimušo skaits ir vislielākais, arī gatavojas vissliktākajam scenārijam. Taču pierobežu iedzīvotājiem ieviesti atvieglojumi darbam kaimiņvalstīs, tostarp Latvijā.
2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu “Viena josta, viens ceļš” (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku, galvenokārt savienojot šos kontinentus caur jūras un sauszemes koridoriem. Šobrīd vairāk nekā 70 valstis ir iesaistītas šajā iniciatīvā un 13 no tām ir Eiropas Savienībā (ES). Ņemot vērā bažas par augošajām Ķīnas tiešajām ārvalstu investīcijām Eiropā un to ietekmi uz ES drošību, ES kopumā neatbalsta šo iniciatīvu jeb tā saukto jauno zīda ceļu. Tomēr, apzinoties, ka 13 ES dalībvalstis ir pieņēmušas Ķīnas investīcijas, ES šobrīd valda atšķirīga izpratne par jaunā zīda ceļa lomu ES un Ķīnas attiecībās, kas var radīt turpmāku ES šķelšanos Ķīnas kontekstā.
Sestdien, 21. martā, aprit 60 gadi kopš Šarpvilas pilsētas slaktiņa Dienvidāfrikā. Ik gadu šajā datumā valstī tiek atzīmēta Cilvēktiesību diena. Policija toreiz atklāja uguni uz tūkstošiem neapbruņotu protestētāju, nogalinot 69 un ievainojot aptuveni 180 cilvēkus. Tas bija pagrieziena punkts, kas mainīja Dienvidāfriku.
Jaunākie
Interesanti