ASV un Krievija atkal mērojas spēkiem spiegu aizturēšanas lauciņā. Maskava sestdien paziņojusi, ka gaida no Vašingtonas paskaidrojumus par sava pilsoņa aizturēšanu, vienlaikus turpinot turēt apcietinājumā ASV pilsoni.
Ārzemēs
Piecas pusaudzes gājušas bojā ugunsgrēkā Polijā. Nelaime notikusi "Izlaušanās spēles" laikā, liekot varas iestādēm veikt pastiprinātas pārbaudes līdzīgās iestādēs visā valstī.
ASV prezidents Donalds Tramps, piektdien tiekoties ar demokrātu vadības pārstāvjiem, sacījis, ka ir gatavs federālās valdības darba apturēšanai mēnešiem vai gadiem, lai panāktu finansējuma nodrošināšanu mūra būvniecībai uz robežas ar Meksiku, paziņoja Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers.
Ukrainas Pareizticīgā baznīca šodien ir oficiāli nostiprinājusi neatkarību. Vispasaules patriarhs Bartolomejs īpašā ceremonijā Stambulā ir pasniedzis jaunās Ukrainas baznīcas metropolītam Epifānijam dekrētu, ar kuru tiek atzīta šīs baznīcas patstāvība. Ceremonijā klāt bija arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Policija un vietējie mediji ziņo, ka sestdien Torensā, Kalifornijā kādā boulinga zālē atskanēja šāvieni. Trīs cilvēki nogalināti, bet četri ievainoti, vēsta aģentūra “Reuters”.
Dažas dienas pirms atkārtotas Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro inaugurācijas vairākas Venecuēlas kaimiņvalstis ir vēlreiz paziņojušas, ka atsakās atzīt vēlēšanu iznākumu šajā valstī. Limas grupas pārstāvji uzskata, ka maijā notikušās prezidenta vēlēšanas bija nelikumīgas. Tādēļ viņi mudina Maduro atturēties no 10. janvārī paredzētā prezidenta zvēresta došanas.
Tropiskās vētras "Pabuk" dēļ Taizemes dienvidos evakuēti teju 30 000 cilvēku, pavēstīja varasiestādes.
Ungārijā opozīcijas partijas cer, ka šodien protestos pret premjeru Viktoru Orbānu Budapeštā ielās izies desmitiem tūkstoši cilvēku. Opozīcija šonedēļ solīja 2019. gadu padarīt par „pretošanās gadu” nacionālistiski konservatīvajam premjeram. Protesti vērsti pret nesenajiem grozījumiem darba likumā, kas ievērojami palielina maksimālo pieļaujamo virsstundu skaitu, ko darba devēji var prasīt no darbiniekiem.
Vismaz 16 Eiropas valstīs sinoptiķi brīdina par salu un sniegu, bet Austrijā un Vācijā izsludināta augstākās pakāpes jeb sarkanā trauksme.
Viļņas tiesa piespriedusi 7000 eiro sodu bijušajam uzņēmuma "Nota bene" vadītājam Andrjum Jazgevičam. Šis uzņēmums piegādājis Lietuvas armijai virtuves piederumus, kuru cena astoņas reizes pārsniedza tā brīža tirgus cenu un daļa bija ar viltotu marķējumu.
Nozagti vairāku simtu Vācijas politiķu, tostarp kancleres Angelas Merkeles un valsts prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera dati un dokumenti, un viņu personīgā informācija publicēta internetā, vēsta BBC. Pagaidām nav skaidrs, kas atbildīgs par datu nopludināšanu. Valdība cenšas noskaidrot, vai dati iegūti hakeru darbības rezultātā, vai arī tos nopludinājis kāds, kuram jau bijusi piekļuve šādai informācijai.
Darbu sācis jaunais ASV Kongress. Par Kongresa pārstāvju palātas spīkeri ievēlēta ilggadējā demokrātu līdere Nensija Pelosi. Savas darbības pirmajā dienā Pārstāvju palāta nobalsojusi par finansējuma likumprojektu, kas ļautu atsākt daļēji slēgto valdības iestāžu darbu. Taču, visticamāk, šo iniciatīvu noraidīs ASV prezidents Donalds Tramps, un politiskā krīze Savienotajās Valstīs turpināsies.
Lai arī tradicionāli laiks pēc Ziemassvētkiem un jaunā gada sākums Eiropas Savienības dzīvē ir visai kluss, šajā nedēļā par notikumu trūkumu tomēr sūdzēties nevarētu. Galu galā, eirozonas kopējā valūta Eiro gada pirmajā dienā atzīmēja savu 20. gadadienu un 5. gadskārtu arī Latvijā, bet Austrija Eiropadomes prezidējošās valsts pilnvaras ir nodevusi Rumānijai.
Glābēji pabeiguši meklēšanas operāciju gāzes sprādziena sagrautajā ēkā Krievija pilsētā Magņitogorskā. 31. decembrī notikusī traģēdija kopumā prasīja 39 cilvēku dzīvības.
Kalifornijas štatu pārstāvošā Nensija Pelosi ievēlēta par Amerikas Savienoto Valstu parlamenta Pārstāvju palātas spīkeri. Runā pēc balsojuma kā vienu no aktuālākajām problēmām viņa minēja cīņu pret klimata izmaiņām.
To nelegālo imigrantu skaits, kas gājuši bojā, mēģinot šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, 2018.gadā sarucis par ceturtdaļu, ceturtdien paziņojusi ANO bēgļu aģentūra.
Lietuvā aizvadītā gada pēdējā darba dienā sākta izmeklēšana par trīsarpus miljonu eiro izlaupīšanu valsts pasta kompānijā.
Jārēķinās, ka Sīrijas prezidents Bašars al Asads „kādu laiku” paliks savā vietā – ceturtdien, 3. janvārī, atzina Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants. Viņš gan uzsvēra, ka britu nostāja saglabājas nemainīga, proti, Asads ir šķērslis ilgstošam mieram Sīrijā. Asada režīms atguvis kontroli pār lielu daļa valsts, pateicoties Krievijas atbalstam, un šķiet, sāk pamazām atgūt arī starptautiskās diplomātiskās pozīcijas, vismaz arābu pasaulē.
Bez panākumiem beigušās sarunas Baltajā namā, lai atsāktu daļēji pārtraukto ASV valsts iestāžu darbu. Prezidents Donalds Tramps neatkāpjas no solījuma uzcelt sienu uz Meksikas robežas, bet Demokrātu partija to neatbalsta.
Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā sācies tiesas process pret opozīcijas žurnālista Džamala Hašogi slepkavībā apsūdzētajām personām. Uz apsūdzēto sola ir 11 cilvēki, pieciem no kuriem prokurori ir pieprasījuši nāvessodu. Taču cilvēktiesību aizstāvības organizācijas šaubās, vai Saūda Arābijā ir iespējams sarīkot objektīvu tiesu un saukt pie atbildības īstos nozieguma vaininiekus.
Jaunākie
Populārākie
Interesanti