Diagnoze vēzis
Ivitai Latvijā atkārtotu vēzi neredzēja, Vācijā – atklāja metastāzes
Tikai radikāla operācija, izņemot metastāžu skartos vēdera orgānus, var glābt fizioterapeites Ivitas Kupakas dzīvību. Viņa šobrīd atrodas slimnīcā Ansbahā, Vācijā, kur ārsti gatavo sievieti operācijai. Vācijā metastāzes atklāja uzreiz. Diemžēl Latvijā veiktajos izmeklējumos, tostarp modernajā PET jeb pozitronu emisijas caurskatē Ivitas vēzi ārsti nemaz neredzēja. Ārsti skaidro - neviens izmeklējums nav absolūts. Turklāt traucē sadrumstalotā izmeklējumu sistēma.
Atgriezās uz laiku Latvijā un aprūpēja mammu līdz pēdējam brīdim. Lienes pieredze
Liene Eškina ir profesionāla aprūpes asistente kādā no Īrijas uzņēmumiem, kas nodrošina cilvēkiem aprūpi mājas apstākļos. Vēl nav pagājis gads, kopš Latvijā Lienei uz rokām nomira viņas mamma, zaudējot divpadsmit gadus ilgu cīņu ar vēzi. Liene mammai bija apsolījusi: “Kad tev vajadzēs, es būšu.” Līdz pat pēdējam savas mammas dzīves mirklim Liene atradās viņai blakus, sniedzot mammai savu mīlestību, atbalstu un profesionālu aprūpi.
Ķīmijterapeiti uzsāk izglītojošu akciju par vēža ārstēšanu
Lai veicinātu vēža pacientu labāku izpratni par onkoloģisko slimību medikamentozo ārstēšanu un tās sniegtajām iespējām, kliedētu neskaidrības un mītus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija (LOĶA) sadarbībā ar onkoloģisko pacientu organizācijām uzsāk izglītojošu akciju "Jautā ķīmijterapeitam par vēža ārstēšanu", informē kampaņas rīkotāji.
Ministre: «Diagnoze – vēzis» ieteikumus jau paredzēts ieviest
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta žurnālistiskās pētniecības projekta "Diagnoze – vēzis" par vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā noformulētie priekšlikumi jau ir procesā, saņemot žurnālistu vēstuli, sacīja veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par").
«Diagnoze – vēzis»: 11 lietas, ko mainīt un uzlabot
Noslēdzot žurnālistiskās pētniecības projektu "Diagnoze – vēzis" par vēža diagnostiku un ārstēšanu Latvijā, Latvijas Televīzijas Ziņu dienests apkopojis lietas, ko vajadzētu mainīt. Dienests nosūtījis vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, atbildīgās Saeimas komisijas vadītājam, veselības ministrei un divu lielāko Rīgas slimnīcu vadībai. Žurnālisti aicina risinājumu plānus piedāvāt līdz nākamā gada martam.
Kādiem datiem jābūt Latvijas vēža reģistrā?
Gan mediķi, gan pacientu organizācijas jau ilgstoši aicina Latvijā sakārtot un aktualizēt Vēža reģistru, kas sniegtu būtisku atbalstu onkoloģijas slimnieku ārstēšanā un arī ļautu skrupulozi izsekot ārstniecībai un izmaksām. Vēža reģistra nepieciešamību atzīst arī veselības politikas veidotāji, taču līdz šim bijušas dažādas vēlmes par datiem, kādi šajā reģistrā iekļaujami un kādiem mērķiem tos varētu izmantot. Kā reģistrs darbojas Somijā, un kāds tas plānots Latvijā?
Una pēc krūts vēža atklāja fotogrāfijas terapeitisko spēku
"Slimība man ļoti daudz ko atņēma, varbūt tīri vizuāli, fiziski, bet viņa ļoti daudz garīgi deva. Pirms tam es nefotografēju," stāsta krūts vēža paciente Una Liberte. Viņa izvērsa mākslas foto terapiju, kurā fotografēja citas krūts vēža pacientes. 
Vai vēža ārstēšana ārzemēs ir panaceja?
Ik gadu Latvijā 11 ar pusi tūkstoši cilvēku uzzina, ka viņiem ir diagnoze – vēzis. Uz ārzemēm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Šveici - pēc cita ārsta viedokļa, uz izmeklējumiem vai ārstēties dodas nedaudzi. Par tiem, kam ir nauda pašiem, mēs nezinām vispār. Mēs uzzinām tikai par tiem, kuriem pašiem tam nav naudas un viņi lūdz ziedojumus. Vidēji tie ir desmit cilvēki gadā, bet viņiem vajag vismaz 50 tūkstošus eiro katram. Vai tiešām ārvalstīs ārstēšana tik ļoti atšķiras? Vai tur var izdarīt to, ko nevar Latvijā? Pēc kā pacienti brauc patiesībā? Pēc citas diagnozes? Citas terapijas? Vai varbūt – pēc attieksmes? To centās noskaidrot Latvijas Televīzijas raidījums "Aculiecinieks".