Diagnoze vēzis
Vai vēža ārstēšana ārzemēs ir panaceja?
Ik gadu Latvijā 11 ar pusi tūkstoši cilvēku uzzina, ka viņiem ir diagnoze – vēzis. Uz ārzemēm – Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Šveici - pēc cita ārsta viedokļa, uz izmeklējumiem vai ārstēties dodas nedaudzi. Par tiem, kam ir nauda pašiem, mēs nezinām vispār. Mēs uzzinām tikai par tiem, kuriem pašiem tam nav naudas un viņi lūdz ziedojumus. Vidēji tie ir desmit cilvēki gadā, bet viņiem vajag vismaz 50 tūkstošus eiro katram. Vai tiešām ārvalstīs ārstēšana tik ļoti atšķiras? Vai tur var izdarīt to, ko nevar Latvijā? Pēc kā pacienti brauc patiesībā? Pēc citas diagnozes? Citas terapijas? Vai varbūt – pēc attieksmes? To centās noskaidrot Latvijas Televīzijas raidījums "Aculiecinieks".
Puse jaunatklāto vēža gadījumu – pacientiem no Rīgas un Pierīgas
Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Rīgā un pašvaldībās, kuras statistiķi pieskaita Pierīgas reģionam*. Šī iedzīvotāju skaita attiecība atspoguļojas ar vēža saslimstības un mirstības rādītājos. Absolūtos skaitļos rēķinot, puse no pirmreizējiem vēža pacientiem dzīvo Rīgā un Pierīgā (2017. gadā 50,52%). Un arī puse vēža dēļ mirušo 2017. gadā bija no Rīgas un Pierīgas pašvaldībām (50,16%).
«Diagnoze – vēzis»: Onkoloģijā «pateicības» – diezgan izplatītas
Tieši nepietiekamais ārstu atalgojums bieži tiek minēts par vienu no iemesliem, kura dēļ no pacientiem pie medicīnas personāla ceļo aploksnītes ar naudā izteiktu pateicību. Šis "pateicību" temats ir ārkārtīgi jūtīgs – par to Latvijas Televīzija (LTV) pārliecinājās arī pētījumā "Diagnoze – vēzis". 
Maksāsiet vairāk, tad aploksnes neņemsim! Vēzis un pateicības
Klusējot deva, klusējot pieņēma – daudzi pacienti norāda uz aizvien eksistējošo pateicību sistēmu onkoloģijā. Pateicību apmēri – no 300 līdz 500 eiro. Par kukuli likuma izpratnē gan visbiežāk to saukt nevar, ārstus var sodīt tikai slimnīcas. Savukārt paši ārsti aizkulisēs šo rīcību attaisno ar zemo algu līmeni. Bet – vai tā ir? Publicējam onkologu ienākumus 2019. gadā.     
Saslimstība ar vēzi un mirstība Vidzemē – trešā augstākā Latvijā
Vidzeme ir Latvijas mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada sākumā tajā dzīvoja 191 794 iedzīvotāji. Zemais iedzīvotāju skaits gan nenozīmē, ka Vidzemē attiecīgi arī saslimstība ar vēzi šajā reģionā ir zemāka. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem uz 100 000 iedzīvotājiem Vidzemē ir trešā augstākā valstī. Turklāt atsevišķi šī statistikā reģiona novadi, piemēram, Strenču un Mazsalacas, ir ar visaugstākajiem saslimstības rādītājiem Latvijā.
Austrumu slimnīcā onkologiem un pacientiem būs pieejams psihologa atbalsts
Rīgas Austrumu slimnīcas mediķiem, kuri ārstē vēža pacientus, plāno nodrošināt psihologa konsultācijas gan individuāli, gan veidojot atbalsta grupas. Ar šādu plānu klajā nākusi slimnīcas valde. Izdegušie mediķi pēdējās nedēļas laikā raksta atlūgumus, tāpēc nolemts onkologiem un ķīmijterapeitiem palīdzēt šādi. Īpaši tāpēc, ka pašiem psihologiem supervīzijas ir obligātas, bet ārstiem, kuri ar nāvi saskaras ikdienā, nav.
5 mīti par vēzi
Kādi ir izplatītākie mīti par vēzi? Latvijas Televīzijas rubrikas "Diagnoze - vēzis" ietvaros tos identificējām un izskaidrojām.