Diagnoze vēzis
Vēža modernā diagnostika Latvijā - labs līmenis ar «baltajiem plankumiem»
Atklāt vēzi – cik vien ātri iespējams. Novērot audzēja attīstību, noteikt pareizāko ārstēšanas plānu un palīdzēt atrast labākās zāles individuāli katram pacientam pat tad, ja diagnozes neatšķiras. To visu arvien labāk spēj modernā diagnostika. Latvija ir labā līmenī – tā vērtē gan speciālisti, gan veselības politikas veidotāji, tomēr “baltie plankumi” pastāv.
Zemākā vēža saslimstība un mirstība Latvijā – Zemgalē
Latvijas otrais mazākais reģions iedzīvotāju skaita ziņā vēža statistiskā izceļas pozitīvi. Zemgalē ir zemākā saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem Latvijā. Turklāt, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati, šajā reģionā ir arī zemākie mirstības rādītāji.
Pēc 10 gadus pieļautiem nekvalitatīviem krūts vēža izmeklējumiem tos uzlabos
Par veselības sistēmu atbildīgie ierēdņi 10 gadus pieļāvuši situāciju, ka valsts apmaksātos krūšu izmeklējumus jeb mamogrāfijas skrīningu veic nekvalitatīvi. Starp 26 mamogrāfijas veicējiem ir iestādes, kur krūtis nemāk pareizi nobildēt vai iegūtos attēlus nemāk pareizi nolasīt. Sievietēm, kuras viņiem uzticējās, krūts vēzis atklāts novēloti. Tikai tagad, pēc sūdzībām un apjomīga iestāžu audita, izmeklējumiem un ārstiem celtas kvalitātes prasības.
No krūts vēža nav jāmirst. Bet mirst...
Situācija uzlabojas, vēzi biežāk atklāj agrīnā stadijā. Taču daudzas sievietes aizvien ignorē valsts aicinājumu uz pārbaudi. Mamogrāfijas attēlu lasījumi mēdz būt neprecīzi, nav arī vienotas datu sistēmas. Pacientes norāda, ka trūkst noderīgas informācijas!   
Mazajiem vēža pacientiem palīdzēs ar jaunu metodi DNS analīzē
Sadarbībā ar Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un Bērnu slimnīcu, vērienīgu projektu uzsācis uzņēmums "Mikrotīkls". Visiem bērniem - vēža pacientiem Latvijā – būs iespēja veikt pilnu genoma sekvenēšanu jeb noteikt DNS secību. Tas savukārt ļaus noteikt bērniem piemērotākās ārstēšanas metodes un samazināt negatīvos blakusefektus, kādi rodas piemēram, no ķīmijterapijas. No šiem datiem tiks veidota arī genoma datubāze.
Augstākā mirstība vēža dēļ Latvijā – Latgalē
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latgale ir trešais lielākais reģions Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā, priekšā gan ar pamatīgu atrāvienu ir Rīga un Pierīga. 2017. gada sākumā Latgalē dzīvoja 270 211 cilvēki, no tiem nepilns tūkstotis togad dzīvību zaudēja – vēža dēļ. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, Latgale ir ļaundabīgu audzēju mirstības rādītāju augšgalā, rēķinot mirušo skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.
Vēža pārmantojamība – pastāv iespējas noskaidrot un rīkoties laikus
Lai gan vairumam vēža slimnieku audzējs attīstās dzīves laikā un nav bijis tieša sakara ar pārmantojamību, tomēr pat piektdaļai onkoloģisko slimnieku tas varētu būt radies, ģenētiski pārmantojot gēna mutāciju. Ja ģimenē kāds ir slimojis ar vēzi, tas kļūst par riska faktoru pēcnācējiem. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti. Daži no tiem ir izpētīti diezgan pamatīgi, dodot iespēju ikvienam laikus uzzināt, kāds ir saslimšanas risks.