Kopumā septiņi onkoloģijas pacienti, izmisuma mākti, iesūdzējuši tiesā valsti, lai saņemtu nepieciešamās zāles slimības ārstēšanai. Valsts apmaksā tikai tās zāles, kas ir kompensējamo zāļu sarakstā, bet tās ne vienmēr pacientam ir atbilstošas. Līgas Pumpuriņas cīņa ar valsti ir bijusi tik mērķtiecīga, ka cerība saņemt valsts atbalstu ir parādījusies arī citiem onkoloģijas pacientiem.

Pēc Līgas stāstītā, Latvija apmaksā ļoti lētu ķīmijterapiju. Jauniem cilvēkiem to neiesaka, jo tad nevar būt bērnu. Līgai ir 28 gadi. Mūsdienīgs medikaments esot "Besremi". Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu valsts kompensējamo zāļu sarakstā tas nav atrodams, un mēnesī tas  izmaksā vidēji 3000 eiro. 

"Latvija tevi nostāda tādā situācijā, ka tu jau par to diagnozi tā nesatraucies un tā nedomā, bet tu jau satraucies par tiem medikamentiem, tas tāds trakākais.

Tu īsti pat nevari pārdzīvot, izsāpēt to diagnozi, tās esamību, jo tevi iemet tādā ritenī. Tu cīnies tālāk un meklē tos medikamentus," stāstīja Pumpuriņa.

Viņa pastāstīja, ka pacienti mēdz zāles iegūt nelegāli. Tās vedot gan no Krievijas, gan no Ukrainas. "Mums tās zāles kaut kāda pensionāre nopērk aptiekā, tad mēs [dabūjam) caur kaut kādiem tālbraucējiem. Tad mums ir kāds cilvēks, kas ved ar lidmašīnu. Lielumu ved no Krievijas. Krievijā to vienu poti mēs nopērkam pa 50 eiro, un reāli man tā pote tagad der gandrīz uz mēnesi. Bet Latvijā tā pati pote – 250 eiro," klāstīja paciente.

Izskatot Līgas Pumpuriņas lietu, pirmā tiesu instance – Liepājas rajona tiesa – lēma, ka onkoloģijas pacientes intereses likums neaizstāv un VM zāles nav jākompensē.

"Vispār netika vērtēts ne konsilija lēmums, ne ārstes vēstule. Bija vienkārši VM pusē... ka valstij nav naudas, ka visiem nevar piešķirt šīs zāles. Tomēr Latvijā vēl esot 600 cilvēku, kas ar šo diagnozi slimo. Un tas nebūtu godīgi, ka man iedotu šīs zāles," atstāstīja sieviete.

Līgas advokāte nepadevās un lēmumu pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā. Tā savukārt lēma, ka VM lēmums nekompensēt Līgai nepieciešamās zāles ir prettiesisks. Tas nozīmē, ka valstij medikaments būs jākompensē ne tikai Līgai, bet arī citiem īstās policitēmijas pacientiem. Ja vien VM lems tiesas lēmumu nepārsūdzēt.

"Viņi teica, ka katrs pacients ir jāvērtē kā vērtība un kaut kas īpašs. Un attiecīgi mūs valsts ir visus nostādījusi tādā situācijā, neapskaužamā situācijā, ja man dakteris ir uzrakstījis... Tur arī ir uzrakstīts – kāpēc konsilijs vispār nav vērtēts, ja konsilijā piedalās hematologs, onkologs, es nezinu, vēl kāds ārsts varbūt piedalās. Un, ja viņš uzraksta visus riskus, kas var būt, un risku, kas var būt, ja nelieto zāles. Tas ir trombožu risks, noasiņošanas risks un viss kaut kas. Ja tas netiek vērtēts, man tas liekas absurdi.

Tajā lēmumā bija rakstīts, ka pacientu atstāj bezmaz vai nolemtības priekšā. Ej meklē savus 4000 mēnesī, kurus mēs neviens nevaram atļauties, būsim godīgi, reāli. Pārcelies uz citu valsti vai samierinies Latvijā un lieto ķīmijterapiju,"

stāstīja Pumpuriņa.

Nākamā gada 7. janvāris būs diena, kad izšķiras Līgas Pumpuriņus un citu īstās policitēmijas pacientu liktenis Latvijā. Tas ir termiņš, līdz kuram VM var pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas lēmumu.