Mēnešos pēc «Brexit» būs ļoti daudz darba. Intervija ar Lielbritānijas vēstnieku Latvijā

Lielbritānija 1. februārī izstājas no Eiropas Savienības, taču praktiski vēl vismaz 11 mēnešus nekas nemainīsies. Bezvienošanās "Brexit" vismaz pagaidām nebūs, un tāpēc var prognozēt, ka nebūs arī haosa un krīžu. Priekšā ir 11 sarežģītu sarunu mēneši. Ko nepieciešams paveikt šajā laikā, un kā pēc tam veidot Lielbritānijas attiecības ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju? Kas jāņem vērā pilsoņiem, un uz ko jākoncentrējas uzņēmējiem? Par šiem jautājumiem Latvijas Radio sarunājās ar Apvienotās Karalistes vēstnieku Latvijā Kītu Šenonu (Keith Shannon).

Uģis Lībietis: Pirms es nācu uz šo interviju, pirmā lieta, kas man ienāca prātā ir grupa "U2” un viņu dziesma "New Year’s Day”, kurā ir teksts "viss ir kluss Jaungada dienā”. Šī "Brexit" diena arī ir tāda kā jauna gada, jauna gadsimta vai pat jaunas ēras pirmā diena. Ar kādām sajūtām un gaidām jūs sagaidāt šo dienu?

Kīts Šenons: Manuprāt, šīs ir vēsturiskas pārmaiņas, tas tiesa. Lielbritānija un Eiropas Savienība, Lielbritānija un Latvija ieiet pilnīgi citās institucionālajās attiecībās. Iespējams, ka kādu laiku to neviens neizjutīs, taču tā tas būs. Apvienotā Karaliste šodien formāli pametīs Eiropas Savienību un mūsu ministri vairs nedosies uz Ministru padomes sanāksmēm Briselē. Mēs vairs nebūsim Eiropadomē. Taču sāksies pārejas periods, kurā Eiropas Savienības likumi joprojām darbosies un būs spēkā līdz šī gada 31. decembrim. Praktiskā ziņā pilsoņi neizjutīs nekādas tūlītējas pārmaiņas.

Pagaidām…

Pagaidām. Šajā pārejas periodā cilvēki varēs ceļot, strādāt, dzīvot un piekļūt veselības aprūpei, uzņēmēji varēs turpināt tirgoties un investēt pēc tiem pašiem noteikumiem, kā līdz šim. Taču šajā pārejas periodā Lielbritānija mēģinās panākt vienošanos par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību un atvēlētais laiks ir tikai 11 mēneši.

Šajās sarunās būs jāiekļauj ļoti plašs jautājumu loks, bet galvenokārt tirdzniecība.

Un, lai kāds arī būs iznākums, tas stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Jā, mums priekšā ir vēsturiskas pārmaiņas, bet turpmākajos 11 mēnešos dzīve turpināsies, kā līdz šim, taču aizkulisēs notiks ļoti daudz kas, lai sagatavotos nākamajam solim – nākamā veida attiecībām ar Eiropas Savienību.

Taču galu galā dzīve jau nav tikai Eiropas Savienība! Piemēram, Lielbritānijas un Latvijas attiecības ir daudz senākas par sadarbību Eiropas Savienībā. Mums ir vēsturiskas saiknes, ievērojamas kopienas abās valstīs, mēs esam dalībnieces dažādās citās starptautiskās organizācijās. Ir ļoti daudz kontaktu individuālā, personiskā, ģimenes, uzņēmumu un arī valdību vai universitāšu līmenī, kas noteikti saglabāsies.

Tāpēc es esmu pārliecināts, ka izpratne par šīm dziļajām attiecībām un sadarbību mums palīdzēs iziet cauri šīm pārmaiņām.

Jūs jau minējāt un esat teicis arī agrāk, ka principā pašlaik nekas nemainīsies. Bet tomēr, kāds būtu jūsu vēstījums gan Latvijas, gan Lielbritānijas pilsoņiem? Kā viņiem rīkoties, vai nomierināties, ja viņi ir kaut ko pārpratuši vai joprojām jūtas satraukti par "Brexit"?

Praktiskā līmenī Latvijas pilsoņiem, kuri pašlaik dzīvo Lielbritānijā vai kuri varētu pārcelties uz Lielbritāniju pirms pārejas perioda beigām, mēs iesakām pieteikties pastāvīgā iedzīvotāja statusam vai, ja neesat tur dzīvojuši piecus gadus - pirms-pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Tas nodrošinās, ka viņu tiesības nākotnē tiek garantētas. Viņi būs ieguvuši šīs tiesības kā Eiropas Savienības pilsoņi un saskaņā ar izstāšanās līgumu starp Apvienoto Karalisti un Eiropas Savienību šīs tiesības tiks aizsargātas.

Tās ir tiesības uz dzīvošanu, piekļuvi izglītībai, pabalstiem, veselības aprūpei un tā tālāk.

Britu pilsoņiem Latvijā vēstījums ir tāds pats. Pēc likuma britu pilsoņiem jau ir jābūt reģistrētiem šeit un tas jādara arī visiem, kas ieradīsies Latvijā pirms gada beigām. Arī viņu tiesības šeit būs aizsargātas.

"Brexit" ietekmēs arī tādu nozīmīgu grupu kā uzņēmumi. Es gribētu vaicāt, vai, tuvojoties "Brexit" datumam, jūs esat piedzīvojuši kādu papildu interesi no latviešu uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar Lielbritāniju?

Jā, un mums ar uzņēmējiem ir bijuši diezgan padziļināti sakari. Īpaši pagājušajā gadā, kad izskatījās, ka izstāšanās līguma varētu arī nebūt un Lielbritānija varētu izstāties no Eiropas Savienība bez vienošanās. Bija patiešām daudz raižu par to, kā tiks organizēta tirdzniecība un investīcijas. Bet, tā kā mēs aizejam ar izstāšanās līgumu, tas nozīmē, ka vismaz par šo gadu mums ir daudz lielāka skaidrība.

Arī uzņēmējiem mums ir jānosūta šī ziņa, ka vismaz turpmākos 11 mēnešus viņi var turpināt sadarboties ar Lielbritāniju pēc tiem pašiem noteikumiem, kā līdz šim. Kādi būs jaunie noteikumi, kas stāsies spēkā 1. janvārī, es varu tikai minēt, jo viss būs atkarīgs no turpmākajām sarunām. Taču ir skaidrs, ka abu pušu interesēs ir panākt saprātīgu un pragmatisku risinājumu, kas ļautu uzņēmējiem tirgoties, cik vien iespējams, atvērti un brīvi.

Jūs esat vēstnieks, un viens no jūsu galvenajiem uzdevumiem ir un būs reklamēt jūsu valsts uzņēmumus šeit, Latvijā, kā arī mūsu uzņēmumus Apvienotajā Karalistē. Pašlaik, kad joprojām tomēr valda neskaidrība par nākotni, kāds būtu jūsu vēstījums tiem latviešu uzņēmējiem, kuri potenciāli būtu ieinteresēti darboties Apvienotajā Karalistē?

Apvienotās Karalistes tirgus pats par sevi ir ļoti liels. Galu galā ar 66 miljoniem cilvēku tā ir ļoti sarežģīta un dinamiska ekonomika ar globālu ietekmi.

Ar to joprojām ir vērts tirgoties, tajā ir vērts investēt, tajā ir daudz talantu un plaša piekļuve finansējumam. Es esmu pārliecināts, ka uzņēmēji izvērtēs plusu un mīnusus, taču es esmu arī pārliecināts, ka Lielbritānija joprojām būs ļoti pievilcīga vieta, kurā strādāt un ar kuru sadarboties. Mums jau ir gana daudz Latvijas un britu uzņēmumu sadarbības piemēru, kuri, esmu pārliecināts, turpināsies.

Kā jūs pārliecināsiet britu uzņēmējus pēc "Brexit" investēt šeit, un kā jums ir veicies līdz šim?

Britu uzņēmumi ir ieinteresēti vairākos Latvijas ekonomikas sektoros. Protams, ka ļoti nozīmīga jūsu ekonomikas daļa ir kokapstrāde, un tā veido arī lielu daļu no jūsu eksporta uz Lielbritāniju. Ir arī šādas tādas britu investīcijas kokapstrādes sektorā Latvijā, kas sniedz labumu abām valstīm. Pastiprināta interese no britu puses ir par informācijas tehnoloģiju (IT) industriju. Jums šeit ir ļoti, ļoti daudz inovatīvu jaunuzņēmumu.

Un jāpatur prātā, ka IT ir globāla, ne tikai Eiropas Savienības nozare, tāpēc es saredzu ļoti labas britu un latviešu uzņēmumu sadarbības iespējas gan tehnoloģiju, gan datu pakalpojumu jomā.

Ap šīm jomām ir vērojama ļoti liela aktivitāte. Protams, abpusēja interese ir arī par izglītību. Apvienotajai Karalistei ir pasaules līmeņa izglītības sistēma, un mums ir jāturpina meklēt veidi, kā sadarboties arī šajā jomā. Un es tam vēlos pievērst īpaši lielu uzmanību.

Starp citu, varbūt jūs varētu paskaidrot nedaudz sīkāk, kādas pārmaiņas ir gaidāmas tieši izglītības jomā, jo ļoti daudzi Latvijas studenti pašlaik studē Lielbritānijā. Kā tiks ietekmēta viņu dzīve?

Arī šajā ziņā es varu iedrošināt visus, ka britu valdība ir apņēmusies atbalstīt gan tos studentus, kuri jau studē, gan tos, kuri sāks savas studijas Lielbritānijā nākamajā akadēmiskajā gadā.

Šiem Eiropas Savienības studentiem tiks piemērotas pašreizējās mācību maksas, kā arī nodrošināta pieeja studējošo kredītiem.

Un šādas garantijas neattiecas tikai uz konkrēto akadēmisko gadu, bet gan uz visām mācībām kopumā. Tāpēc mēs ceram, ka mēs ļoti gludā veidā pārliecināsim cilvēkus, ka viņi var turpināt studēt. Es domāju, ka pēc nākamā gada noteikumi mainīsies, taču es nezinu, kādi tie būs. Tā kā pašlaik jūsu tiesībām studēt Apvienotajā Karalistē un jūsu statusam pārmaiņu būs ļoti maz.

Pašlaik mēs joprojām runājam tieši par šo 11 mēnešus ilgo pārejas periodu jeb līguma ieviešanas periodu. Taču man tomēr ir jāuzdod šis jautājums – kas notiek, ja līdz 31. decembrim vienošanā netiek panākta un Lielbritānijai ir jāizstājas no Eiropas Savienības bez līguma par turpmākajām attiecībām?

Tātad – pilsoņu tiesības šajā gadījumā netiks ietekmētas un to paredz izstāšanās līgums. Jā, grūtības būs ar tirdzniecību. Bet tas tikai uzliek lielāku atbildību abām sarunu pusēm – Eiropas Savienībai un Lielbritānijai – panākt saprātīgu un pragmatisku risinājumu. Pulkstenis šajās sarunās sāks tikšķēt ļoti ātri.

Tāpēc es ceru, ka abas puses rīkosies saprātīgi, apzinoties, ka tās var iegūt daudz vairāk, ja vienošanās tiek panākta, un ko tās var zaudēt, ja šādas vienošanās nav.

Dažu pēdējo mēnešu laikā šīs prioritātes ir nedaudz mainījušās. No jūsu skatu punkta, kuri ir tie visjūtīgākie jautājumi? Varbūt esat dzirdējis arī no Latvijas puses – kuri ir tie jautājumi, kuri visvairāk satrauc tieši mūs?

Nerunāsim tikai par Latviju, jo Apvienotā Karaliste runājas ar Eiropas Savienību kā vienu veselumu. 27 dalībvalstis izstrādās Eiropas Komisijai mandātu šīm sarunām, un darbs pie tā joprojām turpinās. Protams, dažām valstīm interese par atsevišķiem sektoriem būs lielāka nekā citām. Kaut vai zvejniecības jomā. Ja skatāmies uz Latviju, tad, nenoliedzami, ievērojamu eksporta daļu veido tieši koksnes eksports, tāpēc šeit būtu jāpanāk kompromiss. Ir ļoti daudz jautājumu, kas saistīti ar datiem, pakalpojumiem, abpusēju kvalifikācijas atzīšanu un tā tālāk.

Šis saraksts ir ļoti garš, sarunas tiešām būs visai sarežģītas, un turpmākajos mēnešos būs patiešām daudz darba.

Kādas ir jūsu sajūtas trīsarpus gadus pēc referenduma – vai Lielbritānija ir nonākusi tur, kur tā vēlējās, vai arī viss šis process ir izvērties tā, kā neviens negaidīja?

Britu valdības nostāja, protams, ir izpildīt to, par ko 2016. gada referendumā nobalsoja britu pilsoņi. Tāpat svarīgs ir arī pagājušā gada decembrī saņemtais mandāts vispārējās vēlēšanās. Tieši tā to uztver britu valdība, un tieši tā to turpināšu virzīt uz priekšu arī es.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti