Tā dēvētā lielā septītnieka (G7) valstis un Austrālija vienojušās par cenu griestiem Krievijas naftai saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Sanāksme patlaban notiek Vācijas pilsētā Minsterē.
Ietekme uz ekonomiku
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās ierobežot Krievijas naftas importu, lai sodītu Maskavu par tās izvērsto karu Ukrainā. Šīs sankcijas skars arī ES kandidātvalsti Serbiju, kas turpmāk vairs nevarēs saņemt Krievijas naftu pa cauruļvadu caur Horvātiju. Taču Serbijai palīgā steigsies Ungārija, kas ir piedāvājusi uzbūvēt jaunu cauruļvadu, lai serbi atkal varētu saņemt Krievijas naftu.
Turpinoties Krievijas izvērstajam karam Ukrainā, rietumvalstis turpina sniegt dažāda veida palīdzību Ukrainai. Būtisks ir bijis un ir arī privātu ziedotāju atbalsts, kas Ukrainu sasniedz dažādās formās, tostarp arī kriptovalūtās. Kāds līdz šim ir bijis ziedojumu apmērs kriptovalūtās, un kā šie ziedojumi tiek tērēti?
Vēl neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Eiropas Savienības (ES) sankcijas liedza piegādāt tehnoloģijas Krievijas kara flotei, Krievijas karakuģi papildināti ar vāciešu izgudrotām tehnoloģijām – vairāku gadu garumā arī caur uzņēmumu Rīgā piegādāti Vācijā ražoti kuģu dīzeļdzinēji, kas izmantoti Krievijas kara flotē. Par to interesējušies pētnieciskās žurnālistikas centrs "Correctiv" Vācijā un laikraksts "Die Welt", sadarbojoties arī ar Latvijas Radio.
Eiropas Savienība varētu noteikt cenu griestus no Krievijas piegādātajai dabasgāzei, bet pasaules septiņu ekonomiski attīstītāko valstu līderi sola paātrināt šādu cenu griestu noteikšanu arī Krievijas naftai. Krievija jau sola ar sankciju ieviesējiem nesadarboties, pieprasot tirgus noteikumu ievērošanu.
AS "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) pēdējo četru mēnešu laikā ir parakstījusi sešus jaunus sadarbības līgumus ar partneriem Polijā, Čehijā, Ungārijā, Rumānijā un Horvātijā par kopējo summu aptuveni 4,5 miljoni eiro. Līgumi paredz lokomotīvju remontus un modernizāciju, informēja uzņēmumā.