Krievijas kara pret Ukrainu un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.
Ietekme uz ekonomiku
Gadu kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā tās ekonomika joprojām turas virs ūdens. Lai gan ar vēl nepieredzētām grūtībām un ne bez partneru atbalsta, Ukrainai ir izdevies ne tikai finansēt karu, bet noturēt arī sociālo sfēru. Finansiālā palīdzība no ārpuses Ukrainai joprojām ir kritiski svarīga, un viens no šīs finansiālās palīdzības nodrošinātājiem ir Eiropas Savienība (ES).
Jau gandrīz gadu Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstī Ukrainā turpinās Krievijas izraisītais karš. Tā sekas izjūt arī Eiropa, ne tikai uzņemot miljoniem ukraiņu bēgļu, bet arī maksājot ievērojami dārgāk par enerģiju. Kara sekas ir arī ļoti augstā inflācija. Ekonomisti norāda, ka karš piespieda Eiropu izbeigt enerģētisko atkarību no Krievijas. Savukārt Ukrainas atjaunošana pēc kara beigām var sekmēt ES izaugsmi.
Svētdien, 5. februārī, stājās spēkā Eiropas Savienības embargo Krievijas naftas pārstrādes produktiem, piemēram, mazutam un dīzeļdegvielai. Aizlieguma mērķis ir ierobežot Maskavas ieņēmumus no degvielas eksporta, tādējādi samazinot Krievijas iespējas turpināt finansēt karu Ukrainā. Kā šis solis varētu ietekmēt patērētājus Latvijā?