Šogad aprīļa sākumā – aptuveni mēnesi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā – Latvijas valdība vienojās atteikties no Krievijas dabasgāzes. Teorētiski šogad Krievijas gāzi pirkt vēl drīkst, taču Latvijas amatpersonas ik pa brīdim uzsvērušas, ka Latvija bez tās var iztikt jau tagad. Piemēram, Valsts prezidents Egils Levits neilgi pēc valdības lēmuma aprīlī teica: "Latvija, Lietuva un Igaunija ir pirmās Eiropas valstis, kuras jau pilnībā ir atteikušās no Krievijas gāzes. No 1. aprīļa mēs vairs nesaņemam gāzi no Krievijas."

Vēlāk izrādījās, ka ik pa laikam gāze no Krievijas Inčukalna krātuvē tomēr ieplūst. Cik un kam tā paredzēta, atklāts netika. Un satraukums, vai gaidāmajā apkures sezonā mums šī resursa pietiks, nemazinājās. 

Ekonomikas ministrija turpināja mierināt sabiedrību, ka vismaz mājsaimniecībām šoziem gāzes netrūks, jo daļu vajadzīgā valdības uzdevumā sagādājis "Latvenergo", daļu valsts caur kaimiņvalstu termināļiem cer saņemt arī vēlāk. Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns jūnija vidū LTV raidījumam "De facto" teica, ka Latvija neplāno Krievijas gāzi izmantot: "Mēs noteikti nerēķināmies vispār ar krievu gāzi. Visi mūsu plāni un scenāriji ir balstīti uz to, ka Krievijas gāzes pie mums nav."

To pašu vēl jūlija beigās atkārtoja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība). Kad 30. jūlijā Krievijas uzņēmums "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauc dabasgāzes piegādes uz Latviju, Indriksone Latvijas Radio uzsvēra, ka Latvija šo resursu iegādājas no citām valstīm un ar Krievijas gāzi jau sen vairs nerēķinās: "Mēs jau ilgstoši vairs nerēķināmies ar plūsmām no Krievijas. Esam prioritizējuši plūsmas no Klaipēdas termināļa un strādājam citos piegāžu virzienos."

Tagad tomēr izrādās, ka tā gluži nav un ar cita veida piegādēm ir par maz. Pagājušās nedēļas LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ministre Indriksone faktiski atzina, ka valstij nepieciešama arī uzņēmuma "Latvijas gāze" īpašumā reģistrētā no Krievijas nākusī gāze: "Viņiem pienākums ir izpildīt līgumā noteikto pienākumu apgādāt saistītos lietotājus, lai mēs būtu pārliecināti, ka šie saistītie lietotāji saņems dabasgāzi, tāpēc likuma izpildes drošības nodrošināšanai Ministru kabinets pieņēma šādus noteikumus."

Turklāt šī gāze ne tikai caur starpniekiem pirkta no Krievijas, bet iegādāta konkrētu uzņēmumu vajadzībām – to raidījumā uzsvēra "Latvijas gāzes" vadītājs Aigars Kalvītis, kurš šo valdības plānu tāpēc sauc par nacionalizāciju. Iepirkt gāzi citur valstij nepieciešamajā apmērā uzņēmums neesot varējis un par to ministriju esot laikus informējis. "Latvijas gāzes" lielākais akcionārs ar 34 procentiem daļu ir Krievijas "Gazprom". 

Tātad amatpersonu vēl nesen paustais, ka Latvija ar Krievijas gāzi vairs nerēķinās, bija maldinošs. Valdība prasa, lai "Latvijas gāze" mājsaimniecībām arī šajā sezonā piegādā gāzi, labi zinot, ka tā nākusi no Krievijas.