Šim metalurģijas kombinātam Krivijrihā, Ukrainas centrālās daļas lielākajā pilsētā, nesen apritēja 88 gadi. Tas dibināts1934. gadā, ir lielākais dzelzsrūdas ieguves un tērauda ražošanas uzņēmums Ukrainā un patlaban pieder starptautiskajam metalurģijas uzņēmumam "ArcelorMittal".
Daudzi strādnieki ar ieročiem rokās aizstāv Ukrainu
Uzņēmums, kurš gadā saražo vairāk nekā sešus miljonus tonnu tērauda, tagad strādā tikai ar 20% kapacitāti. Sākoties iebrukumam un Krievijas armijai tuvojoties Krivijrihas pilsētai, tostarp tika apturēts visu četru speciālo krāšņu – domnu darbs. Darbu atsākusi tikai viena. Pārējās trīs joprojām tā arī nav atkal iedarbinātas.
Galvenais dīkstāves iemesls – pirms Krievijas iebrukuma uzņēmums eksportēja 85% savas produkcijas, galvenokārt uz Tuvo Austrumu reģionu, Ziemeļāfriku un Rietumāfriku.
Gandrīz viss eksports notika caur Melnās jūras ostām, ko tagad bloķē Krievija. Tādēļ tradicionālie tirgi vairs nav pieejami.
Pa sauszemi var eksportēt uz Eiropas tirgu, taču arī tur pieprasījums krities. Un loģistikas izmaksas pieaugušas piecas reizes, stāsta "ArcelorMittal Krivijriha" direktora vietnieks Artems Filipjevs.
"Bez Melnās jūras ostu atvēršanas uzņēmuma pilnvērtīga darba atjaunošana nebūs iespējama."
Šis metalurģijas uzņēmums ir viens no lielākajiem darba devējiem valstī, tajā ir vairāk 22 000 darbinieku.
Taču tagad darbs ir tikai pusei, bet dīkstāvē esošie turpina saņemt daļu algas, saka uzņēmumā.
Tostarp aptuveni 2000 darbinieku patlaban devušies aizstāvēt Ukrainu ar ieročiem rokās. 15 gājuši bojā.
"Mums katrs ciems ir pēdējais bastions"
Arī vecākais elektroinženieris Serhijs Saltans, sākoties Krievijas iebrukumam, paņēma atvaļinājumu, lai palīdzētu Ukrainas aizstāvjiem kā brīvprātīgais. Uzņēmuma darbiniekiem bija īpaši smagi vērot notiekošo Mariupoles metalurģijas kombinātā "Azovstaļ", kuru nedēļām ilgi apšaudīja un grāva Krievijas iebrucēji
"Protams, analoģija ir tieša un skaidra. Metalurģijas rūpnīca, tehnika, metāla konstrukcijas, patvertnes un bunkeri. Tas ir prioritārs mūsu ienaidnieku mērķis. Tādēļ Mariupole, tās šausmas, kas tur norisinājās... Tā ir kā ēna, kas vienmēr glūn aiz muguras," atzīst Saltans.
Jautāts, vai tolaik domāja, ka metalurģijas kombināts varētu kļūt par pēdējo pilsētas aizstāvju bastionu arī šeit Krivijrihā, ja nebūtu izdevies atsist Krievijas armiju, Serhijs uzreiz nosaka: "Mums katrs ciems un miests ir pēdējais bastions."
Ukrainas rūpniecības darbs arī ir ieguldījums Ukrainas neatkarībā. Krivijrihas metalurģijas uzņēmums viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem valstī, un kara laikā ziedojis ievērojamas summas bēgļu un slimnīcu atbalstam.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
