Panorāma

Panorāma

Panorāma

Aicinās LZS kongresā lemt par sadarbību ar Lembergu

Lietuvā piemin 1991. gada janvāra notikumus

Lietuvā atceras 1991. gada 13. janvāra traģiskos notikumus Viļņā

Lietuva pirmdien, 13. janvārī, atceras 1991. gada traģiskos notikumus Viļņā, pieminot Brīvības aizstāvju dienu. Toreiz naktī uz 13. janvāri padomju karaspēka īpašās vienības ar militāro tehniku iebrauca neapbruņotu Viļņas televīzijas torņa aizstāvju pūlī un sāka šaut uz civiliedzīvotājiem. Tika nogalināti 14 cilvēki, vēl simtiem ievainoti. Šie notikumi bija "ar prātu grūti aptverami", teica Lietuvas Televīzijas diktore, kura 13. janvāra naktī studijā ziņoja par notikumu attīstību līdz brīdim, kad apraide tika pārtraukta. 

Lietuvā atceras 1991. gada 13. janvāra traģiskos notikumus ViļņāGints Amoliņš
Aprit 29 gadi kopš dienas, kad īpašās padomju karaspēka vienības ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni un Televīzijas un radio komiteju, pārtrauca radio un televīzijas raidījumus. 1991. gada 13. janvāra notikumi Lietuvā dēvēti arī par "Asiņaino svētdienu".

 

No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki un vairāki simti tika ievainoti. Tas notika nepilnu gadu pēc tam, kad Lietuva bija pasludinājusi valsts neatkarību.

1991. gada 13. janvāris bija "viena no briesmīgākajām, bet arī viena no svarīgākajām naktīm mūsdienu Lietuvas vēsturē", savā nozīmē "līdzvērtīga neatkarības pasludināšanas dienai".

Tā sacīja Lietuvas Televīzijas žurnāliste un diktore, 57 gadus vecā Egle Bučelīte (Eglė Bučelytė). Arī toreiz, 1991. gada 13. janvārī, padomju specvienībām ieņemot Lietuvas Radio un televīzijas ēku, viņa bija studijā ēterā līdz pēdējam brīdim, kad apraide tika pārtraukta.

"Tajā brīdī es nespēju noticēt, ka tas notiek ar Lietuvu. Tā bija tāda nakts, ka likās, es sapņoju. Ar prātu bija grūti aptvert, ka padomju karaspēks var uzbrukt neapbruņotiem cilvēkiem. Redzēt to visu notiekam sev apkārt, dzirdēt šo dārdoņu, tankus, visur lidojošās lodes, kad izgājām no studijas – to bija grūti aptvert, ka mūsdienu pasaulē tā notiek, ka armija uzbrūk neapbruņotiem cilvēkiem, kas vienkārši stāv sadevušies rokās un dzied dziesmas," stāstīja Bučelīte.

Pēc pārraides pārtraukšanas Viļņā radio un televīzija sāka raidīt no Kauņas. No turienes Bučelīte sekoja arī nākamo dienu barikāžu notikumiem Rīgā.

"Šodien ar draugiem tieši skatījāmies filmu, kurā izmantoti arī jūsu kinooperatora [Jura] Podnieka [Viļņā] nofilmētie kadri. Latvijā arī tolaik norisinājās šie notikumi, un mēs ļoti jutām līdzi tam, kas dažas dienas vēlāk risinājās Rīgā. Pēc notikušā Viļņā mēs pārbraucām strādāt uz Kauņu, un atceros, ka strādāju arī tajā vakarā, kad risinājās notikumi pie jums Rīgas centrā.

Mēs ļoti pārdzīvojām par Latvijas tautu. Zvanījām, ziņojām, rādījām, gaidījām informāciju, kā jums tur viss beigsies. Šīs divas naktis Viļņā un Rīgā mūs visus saliedēja kopā vēl ciešāk," atzina Lietuvas žurnāliste.

Piemiņas pasākumi Lietuvā sākās jau svētdien vakarā. Pie Viļņas televīzijas torņa, Lietuvas Radio un televīzijas ēkas un Seima tika iededzināti atmiņu ugunskuri. Bet pirmdien no rīta sākās akcija "Atmiņa ir dzīva, jo liecina" – tās laikā skolās, valsts iestādēs un citur logos aizdegtas svecītes, lai atsauktu atmiņā kopības izjūtu.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda svecīti nolika Viļņas tehnikumā, kurā mācījās viens no 14 nogalinātajiem pie Viļņas televīzijas torņa. Tolaik tikai 17 gadus vecais Lietuvas neatkarības aizstāvis Darjus Gerbutavičus krita no piecām padomju karavīru raidītām lodēm.

Pats prezidents Nausēda traģisko notikumu laikā studēja Vācijā, iegūstot doktora grādu ekonomikā. "Es atceros, ka gribēju visu pamest un atgriezties mājās. Trīs reizes mēģināju līdz sazvanīju mājas. Mani vecāki teica – nebrauc. Labākais, ko vari izdarīt, ir iegūt izglītību un tad atgriezties Lietuvā, lai ar savām zināšanām sniegtu artavu Lietuvas atjaunošanā."

Tikmēr svinīgajā Lietuvas Seima sēdē pirmdien tika pasniegta ikgadējā Brīvības prēmija. Šogad to saņēma nacionālais partizāns un atmodas laika notikumu videohronists, 89 gadus vecais Albins Kentra. Tāpat pirmdien Viļņas Antakalnes kapsētā notika upuru piemiņas godināšana un citi pasākumi visā Lietuvā.

Pērn Viļņas apgabaltiesa aizmuguriski notiesāja 67 apsūdzētos saistībā ar tā laika notikumiem, tostarp vairākus Padomju Savienības specdienestu vadītājiem. Viņi atzīti par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci. Krievija notiesātos izdot Lietuvai atsakās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti