Kopības sajūta bija neaprakstāma. Valda Skujiņa stāsts par barikādēm

1991. gada janvārī ilggadējam grupas "Credo" vadītājam Valdim Skujiņam bija 39 gadi. Tanī laikā viņš kopā ar Verneru Bokumu, Valēriju Liepu, Uldi Veitu un Edgaru Silacērpu darbojās Liepājas Jaunatnes centrā ar nosaukumu "LivPortus".

Valda Skujiņa barikāžu stāstsInga Ozola
    "Barikādes kā notikums jeb cilvēku izteiktais viedoklis – šoreiz "pret" kopā ar tehniku un sevi kā dzīvo spēku – bija visās pilsētās, arī Liepājā," saka Valdis Skujiņš.

     

    Liepājas Jaunatnes centra direktors Verners Bokums norādījis, ka Valdim Skujiņam, Valērijam Liepam, Uldim Veitam, kā arī Edgaram Silacērpam un Aldim Langbaumam no toreizējā dueta "Romas dārzs" jādodas uz Rīgu. Viņi vairāk bija sastopami Doma laukumā, jo tur bijusi skatuve, uz kuras ik pa brīdim muzicējuši Aldis Langbaums un Edgars Silacērps.

    "Tajā laikā grupai "Credo" bija tāds neliels pārtraukums, bet viņi abi darbojās aktīvi. Sākās biznesa pasaule, tāpēc mūziķi spēlēja mazākos sastāvos," stāstīja Valdis Skujiņš. Viņi kopā ar Valēriju Liepu un Uldi Veitu satikušies ar laikraksta "Atmoda" galveno redaktori Elitu Veidemani, kura  rokās ielikusi lielu kaudzi ar tās dienas avīzi.

    Barikāžu stāsti

    Latvijas Radio Ziņu dienests šo gadu ir sācis ar īpašu projektu – „Latvijas valstij nozīmīgi datumi – cilvēku stāstos”.

    Latvijas Radio visu šo gadu atcerēsies tos cilvēkus, kas piedalījās valstij nozīmīgos notikumos un kuru dzīves cieši savijušās kopā ar mūsu valsts, Latvijas likteni. Šo projektu Latvijas Radio sāk ar jaunāko laiku vēsturi un nozīmīgu notikumu – janvāra barikādēm, kas lika ļoti daudziem pulcēties Rīgā un sargāt trauslo brīvības elpu.

    "Mēs staigājām pa visu Vecrīgu, gar Ministru kabinetu un dalījām šīs avīzes. Satikāmies ar  cilvēkiem no visas Latvijas. Es negribētu teikt, ka nevienam nebija bail, bet bija tāda ļoti liela kopības sajūta. Bija vēss laiks. Tēja. Tā kopības sajūta tajā laikā bija neparakstāma," klāsta Valdis Skujiņš.

    Viņš atzina, ka bijusi viena situācija, kad "patiešām kļuva bail, jo tikai muļķis ne no kā nebaidās". 

    "Mēs braucām ar Jaunatnes centra mašīnu un tādā labā noskaņojumā  braucām – toreiz tā bija Gorkija iela, tagad Krišjāņa Valdemāra -, pēkšņi bez kaut kādiem īpašiem signāliem priekšā izgriezās armijas "bobiks". Mašīnai aizmugurējās durvis ir vaļā, tur sēž omonieši ar ieročiem, un viņi mums brauca pa priekšu. Mēs bijām mašīnā pieci cilvēki, iestājās klusums, visi tie joki un smaidi apklusa. Kad viņi nogriezās uz citurieni, tad atviegloti nopūtāmies. Tā nebija patīkama situācija," atceras Valdis Skujiņš.

    Liepājnieki mājās atgriezušies 20. janvārī, kad vakarā Rīgā notikusi apšaude. "Mēs to redzējām pa televīziju. Laikam tā tam bija jābūt, ka bijām atgriezušies šeit."

    Skujiņš atzina, ka barikāžu nozīmīte nav pašmērķis un mūziķi nejūt, ka būtu īpaši to pelnījuši.

    "Mums nav, bet, ja kādreiz parādīsies, tad tas būs īstais laiks un īstais brīdis," nosaka Valdis Skujiņš.

    Viņaprāt, Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot. "(..) Viss ir atkarīgs no mums – neviens cilvēks te nav atvests ne no Marsa un ne no kādas citas planētas. Mēs šeit esam dzimuši, un, ja mēs esam šeit dzimuši šajā valstī, tad Visumam ir kāds plāns, tad mums šis plāns ir jārealizē šeit. Ja tas netiks izdarīts, tad  mūs var atstāt uz otro gadu kā skolēnus tajā pašā klasē," spriež Valdis Skujiņš.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Cilvēkstāsti
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti