Papildināts 19:49
Mākslīgais intelekts: vienlaikus jauna un publiskajā telpā stipri vien jau nodrillēta tēma. Ap mākslīgo intelektu (MI) pēdējā pusotra gada laikā ir bijis tik daudz ažiotāžas, ka nav viegli saņemties un mēģināt par to uzrakstīt kaut ko jaunu, – ko tādu, kas būtu gan autora, gan lasītāja uzmanības vērts. Tomēr saņemties vajag, jo mākslīgajā intelektā balstītās tehnoloģijas šeit ir uz palikšanu.
Neskatoties uz sabiedrības polarizāciju pēc pirmajām publiski izskanējušajām Mūzikas akadēmijas studenšu liecībām par seksuālu uzmākšanos, portāla LSM.lv rosinātais pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi publiskai sarunai par ilgi noklusēto vardarbības paveidu, ar kuru darba vidē Latvijā saskārušies 11% sieviešu un 5% vīriešu.
Ir jāmaina dziesmu svētku organizatoriskā struktūra, lai piecgades lielākās latviešu svinības nekļūtu par izturības pārbaudījumu dalībniekiem un skatītājiem, bet rīkotāji būtu pasargāti no sasteigtu lēmumu pieņemšanas. Par to ir pārliecināti visi "100g kultūras" diskusijas "Dziesmu svētku šahs un mats" dalībnieki.
Dziesmu un deju svētku nozīme ir kopīga un individuāla. Tā ir sintēze starp ilgstošām tradīcijām un pielāgošanos mūsdienām. Kādi bija aizvadītie svētki – to radošās, sadzīviskās veiksmes, neveiksmes un gūtās mācības? Domājot par nākamajiem svētkiem, atziņas un atbildes apkopoja "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats".
Katram no mums ir savs brīdis, ko uzskatām par skaistāko un emocionālāko aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos. Vai varam šo brīdi "izvilkt" visu svētku nedēļas garumā, apliecinot, ka šie bija svētki, par kuriem labāki nav iespējami? Svētku radošās, sadzīviskās veiksmes un neveiksmes, gūtās mācības, domājot par nākamajiem svētkiem, apkopos "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats" otrdien, 28. novembrī, pulksten 18.30.
Kāpēc tik maz runājam par latviešiem, kuri bija vadošos amatos, palīdzot būvēt padomju Krieviju? Neērtības sajūta? Informācijas trūkums? Vai dokumentālās filmas "Neērtie latvieši" ekranizācija palīdz šķetināt šodienas tematus par neērtiem pieminekļiem, personībām, integrāciju un vēstures traktējumu? "100g kultūras" diskusijā "Atcerēties vai aizmirst" sarunājas vēsturnieks un pedagogs Valdis Klišāns, režisore Laura Groza, vēsturnieks Toms Ķikuts, kultūras žurnāliste Eva Johansone un komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.