Filma par Emīliju Benjamiņu šogad, no februāra, ir ieguvusi jaunu, tagadnes kontekstu ne tikai par sievietes lomu sabiedrībā un preses brīvību, bet arī kara un okupācijas draudu izraisītu emigrāciju. "Ir vajadzīgas kaut kādas kataklizmas, globālas, vēsturiskas katastrofas, piemēram, karš Ukrainā šobrīd, lai mūsos pamostos daudz lielāka atbildība pret savu valsti," uzsver viens no daudzsēriju mākslas filmas "Emīlija. Preses karaliene" režisoriem Dāvis Sīmanis. Diskusijā "Emīlijas Benjamiņas laikmets" piedalās režisori Kristīne Želve, Andis Mizišs un Dāvis Sīmanis.
18. martā pulksten 19.00 sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un Latvijas Televīzijas (LTV) sociālajos tīklos būs skatāma tiešsaistes diskusija "Emīlijas Benjamiņas laikmets", kurā piedalīsies daudzsēriju filmas "Emīlija. Latvijas preses karaliene" režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve un Dāvis Sīmanis. Sarunu vadīs kino režisore un LTV Kultūras ziņu vadītāja Adriāna Roze.
Sabiedrība no šīs vasaras Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nesaņems to, ko sagaida, jo “citādo” svētku fokusā ir paši svētku dalībnieki un prieka radīšana viņiem. Par to “100g kultūras diskusijā” “Saule, Pērkons, Daugava, Zooms” paziņoja svētku organizatori. Tāpēc patlaban nav pat svētku programmas. Zināms vien, ka svētku norišu filmēšana iet pilnā sparā un plašāka sabiedrība ieskatu tajās gūs no 18. septembra, kad LTV ekrānā tiks pārraidīti šobrīd topošie videostāsti un koncertieraksti. “Citādo” svētku idejas pretinieki šaubās, vai dalībniekiem plānotās “norises” radīs apziņu, ka viņi piedalījušies dziesmu un deju svētkos un dos vajadzīgo sajūtu dziesmu un deju svētku tradīcijas stiprināšanai.
XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sākuši savu dzīvi svētku organizatoru sociālo tīklu kontos. Kamēr aptuveni 11 tūkstoši sekotāji svētku “Facebook” un “Instagram” platformās var noskatīties koru un deju kolektīvu sagatavotos video sveicienus, lielākajai sabiedrības daļai par tiem nav ne jausmas, tāpat kā skaidrības – kas tad slēpjas zem vārdiem “citādi svētki”? Šos jautājumus pirmdien, 12. jūlijā, skatīs “100g kultūras diskusija”.
15. novembrī gaidāmā Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” balvas pasniegšanas ceremonija ieies vēsturē kā pirmā, kurā aktieri un aktrises balvu saņems apvienotās kategorijās. No 12 nominētajiem aktieriem tikai trīs ir sievietes. Vai mūsu aktrises tik slikti tēlo, ka vairs nav pelnījušas cīnīties savā starpā? Nozares pārstāvji piekrīt, ka dažādu apstākļu dēļ šogad kino dominējuši vīriešu stāsti un aktrisēm nav bijušas lielas iespējas savu talantu demonstrēt. Domas dalās, vai vajadzīgi regulējoši mehānismi, lai sieviešu stāsti, kuri tradicionāli ir mazākumā, ieņemtu nozīmīgāku vietu uz kino ekrāniem.
Kādus stāstus redzam un tieši pretēji – neredzam uz ekrāniem, un vai šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts liecina par vienlīdzības problēmu Latvijas kino nozarē, otrdien, 3. novembrī, vaicās Latvijas Televīzijas tiešsaistes pārraide “100 g kultūras diskusija”.
Kādus stāstus redzam un tieši pretēji – neredzam uz ekrāniem, un vai šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts liecina par vienlīdzības problēmu Latvijas kino nozarē, otrdien, 3. novembrī, vaicās Latvijas Televīzijas tiešsaistes pārraide “100 g kultūras diskusija”.
Tikai 21 padomju laikā celta ēka Latvijā atzīta par vietējās valsts nozīmes pieminekli. Aiz strīpas palikusi virkne kultūras namu, kinoteātru un arī tādi savulaik apjūsmoti objekti kā Rīgas dzelzceļa stacija, Dubultu stacija un Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā. Vai padomju arhitektūra bija tik slikta, vai arī vēl 30 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas spējam uz šīm ēkām skatīties tikai caur sāpīgās pagātnes plīvuru? Eksperti atzīst, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai varētu uz šī laika atstāto mantojumu Latvijas vaibstos sākt skatīties objektīvi, taču trūkst vērtēšanas kritēriju, lai to darītu.
Otrdien, 6. oktobrī, “100g kultūras" diskusijā nozares profesionāļi diskutēja par to, vai padomju laika arhitektūra ir vērtība. Diskusijas bija skatāma sabiedrisko mediju portālā LSM.lv.
Tikai 21 padomju laikā celta ēka visā Latvijā atzīta par vietējās vai valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. Aiz strīpas ir palikuši daudzi objekti, kuri savā laikā tika skaļi apjūsmoti.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
