Mīlestība, radošums, garīgā inteliģence, cilvēciskās attiecības – arvien straujāk attīstoties mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijām, jāpārskata arī, kuras cilvēka spējas un sabiedrības iezīmes uzskatām par neaizstājamām vai neatdarināmām. Ja tehnoloģiju attīstības sprādzienu salīdzinām ar ātrvilcienu, tad kur tajā pašlaik atrodamies kā valsts un katrs individuāli, un cik gatavi esam nākotnei, uz kuru mūs tas ved? Atbildes lūko meklēt "100g kultūras diskusija". Pirmais un neapšaubāmākais secinājums – diskusiju būs vēl ļoti daudz. Tāpat kā pārmaiņu, ko radīs MI tehnoloģiju attīstība.
Pirmdien, 20. maijā, pulksten 11.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras diskusija" par mākslīgā intelekta izaicinājumiem "Latvietis mākslīgā intelekta ātrvilcienā".
Mākslīgais intelekts: vienlaikus jauna un publiskajā telpā stipri vien jau nodrillēta tēma. Ap mākslīgo intelektu (MI) pēdējā pusotra gada laikā ir bijis tik daudz ažiotāžas, ka nav viegli saņemties un mēģināt par to uzrakstīt kaut ko jaunu, – ko tādu, kas būtu gan autora, gan lasītāja uzmanības vērts. Tomēr saņemties vajag, jo mākslīgajā intelektā balstītās tehnoloģijas šeit ir uz palikšanu.
Pirmdien, 20. maijā, pulksten 11.00 tiešsaistē gaidāma "100g kultūras diskusija" par mākslīgā intelekta izaicinājumiem "Latvietis mākslīgā intelekta ātrvilcienā".
Neskatoties uz sabiedrības polarizāciju pēc pirmajām publiski izskanējušajām Mūzikas akadēmijas studenšu liecībām par seksuālu uzmākšanos, portāla LSM.lv rosinātais pētījums atklāj, ka lielākā daļa iedzīvotāju ir gatavi publiskai sarunai par ilgi noklusēto vardarbības paveidu, ar kuru darba vidē Latvijā saskārušies 11% sieviešu un 5% vīriešu.
9. aprīlī pulksten 17.00 portālā LSM un "100g kultūras" sociālo tīklu kontos gaidāma "100g kultūras diskusija" par piedienīguma, varas un attiecību robežām starp pasniedzējiem un studentiem – "Tikumu revolūcija".
9. aprīlī pulksten 17.00 portālā LSM un "100g kultūras" sociālo tīklu kontos gaidāma "100g kultūras diskusija" par piedienīguma, varas un attiecību robežām starp pasniedzējiem un studentiem – "Tikumu revolūcija".
Ir jāmaina dziesmu svētku organizatoriskā struktūra, lai piecgades lielākās latviešu svinības nekļūtu par izturības pārbaudījumu dalībniekiem un skatītājiem, bet rīkotāji būtu pasargāti no sasteigtu lēmumu pieņemšanas. Par to ir pārliecināti visi "100g kultūras" diskusijas "Dziesmu svētku šahs un mats" dalībnieki.
Dziesmu un deju svētku nozīme ir kopīga un individuāla. Tā ir sintēze starp ilgstošām tradīcijām un pielāgošanos mūsdienām. Kādi bija aizvadītie svētki – to radošās, sadzīviskās veiksmes, neveiksmes un gūtās mācības? Domājot par nākamajiem svētkiem, atziņas un atbildes apkopoja "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats".
Katram no mums ir savs brīdis, ko uzskatām par skaistāko un emocionālāko aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos. Vai varam šo brīdi "izvilkt" visu svētku nedēļas garumā, apliecinot, ka šie bija svētki, par kuriem labāki nav iespējami? Svētku radošās, sadzīviskās veiksmes un neveiksmes, gūtās mācības, domājot par nākamajiem svētkiem, apkopos "100g kultūras" rīkotā Dziesmu svētku noslēguma diskusija "Dziesmu svētku šahs un mats" otrdien, 28. novembrī, pulksten 18.30.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.