Jau Covid-19 pandēmijas sākumā tika konstatēts, ka antivielu koncentrācija asinīs izslimojušajiem vairāku mēnešu laikā samazinās. Bažas par atkārtotu inficēšanos izrādījušās pamatotas – augustā Honkongā tika oficiāli apstiprināts pirmais šāds gadījums, bet drīz parādījās ziņas par vēl pāris desmitiem gadījumu.
Daļēji tas izskaidrojams tā, ka pēc parastām saaukstēšanās slimībām, kuras izraisa cilvēkam jau pierastie koronavīrusi (SARS-CoV-2 "radinieki"), ilgstoša imunitāte neveidojas un pēc gada cilvēks var ar tiem inficēties atkārtoti, atgādina Austrālijas Grifita universitātes profesors, infekcijas slimību eksperts Naidžels Makmilans.
Rakstā, kas publicēts akadēmiskajā portālā "The Conversation", zinātnieks aplūko cerīgos rezultātus, kas gūti jaunākajos pētījumos par imūnreakciju uz Covid-19.
Gluži kā karā
Kad valstī iebrūk ienaidnieks, tā sakopo visus savus spēkus, iesaistās karā un dod pretsparu iebrucējiem. Pēc ienaidnieka atkāpšanās valsts gudrie vadītāji nosūta patruļas, kuru uzdevums ir lūkoties, vai neparādās pazīmes, kas liecinātu par iespējamu jaunu iebrukumu. Šie novērotāji zina, kā izskatās ienaidnieki, kāda viņiem ir forma un kā viņi pārvietojas, izmantojot uzskatāmu analoģiju, skaidro profesors.
Mūsu imūnsistēma darbojas tieši tāpat, viņš raksta. Katru reizi, kad cilvēka organisms cīnās ar bakteriālo vai vīrusa infekciju, pēc izveseļošanās paliek šūnas, kuras precīzi atceras, kā izskatās "iebrucējs". Tās ir atmiņas šūnas, un to uzdevums jauna iebrukuma gadījumā ir ziņot par to imūnsistēmai agrīnā stadijā, lai varētu nodrošināt adekvātu atbildi.
Tas nozīmē, ka mums nav atkal jākaro no paša sākuma, jo atkārtota inficēšanās vai nu uzreiz "apdzisīs", vai arī laiks, kas nepieciešams, lai izveseļotos, kļūs būtiski īsāks.
Dažu vīrusu gadījumā šī atmiņa var būt ļoti ilga. Piemēram, masalu gadījumā tā turpinās visu dzīvi.
B šūnas rezervē
B šūnas jeb B limfocīti, kurām ir svarīga loma, lai nodrošinātu imūnreakciju uz infekciju, rada antivielas, kuras sagrābj un iznīcina slimību izraisošos patogēnus, tādus kā vīrusus un baktērijas.
Grupa pētnieku no Monaša universitātes Austrālijas pilsētā Melburnā publicējusi provizoriskos pētījuma rezultātus par to, kā organismā veidojas atmiņas B šūnas, kas ir specifiski orientētas uz SARS-CoV-2.
Divus mēnešus pēc pirmreizējās inficēšanās tika konstatēts, ka 25 novērojamo pacientu asinīs samazinās cirkulējošo koronavīrusa antivielu līmenis. Taču tika atklātas atmiņas B šūnas, kuras atpazīst svarīgas vīrusa daļas – dzeloņveida olbaltumvielu ("atslēgu", ar kuras palīdzību SARS-CoV-2 atver šūnu) un nukleokapsīdu (vīrusa genomu un tā olbaltumvielas apvalku).
Pētījums parādīja, ka šīs B šūnas cirkulē asinīs ne mazāk kā astoņus mēnešus, bet varbūt arī ilgāk.
"Antivielu līmeņa pazemināšanās asins serumā pēc viena mēneša liecina nevis par imunitātes pavājināšanos, bet par imūnreakcijas samazināšanos," norāda autori. Un, ja cilvēks no jauna inficēsies ar koronavīrusu, B šūnas varēs ātri radīt antivielas cīņai ar infekciju.
Ja turpina autora "militāro" analoģiju, tad miera laikā nav nozīmes turēt kaujas gatavībā visu armiju, taču iebrukuma gadījumā karaspēks ātri mobilizēsies un dos pretsparu ienaidniekam.
Citā pētījumā, kuru veikuši zinātnieki ASV, atmiņas B šūnas tika konstatētas vismaz sešus mēnešus pēc pirmreizējās inficēšanās.
Palīgā nāk T slepkavas
Inficētās šūnas izstumj uz savas virsmas iekarotājpatogēna fragmentus. Tas ir sava veida SOS signāls, kurš ļauj T šūnām – cita tipa limfocītiem – atrast slēpto ienaidnieku, sazināties ar inficēto šūnu un iznīcināt to kopā ar patogēnu.
Oksfordas Universitātes zinātnieku pētījumā, kurā parādīta T atmiņas šūnu reakcija uz SARS-CoV-2, secināts: ir tādi T limfocīti, kas spēj atcerēties, kā jāreaģē uz koronavīrusa skartām šūnām vēl ilgi pēc tam, kad sākotnējā infekcija tikusi novērsta.
Laiks, kurā darbojas šī atmiņa, precizēts Ķīnas un Vācijas zinātnieku pētījumā.
Tā objekts bija pacienti no Uhaņas – Ķīnas pilsētas, kurā sākās Covid-19 pandēmija. Līdz ar to bija iespējams pārbaudīt, vai ir saglabājusies imunitāte pret koronavīrusu tiem, kas Covid-19 izslimoja vieni no pirmajiem, un kādā veidā.
Kā apliecināja pētījums, deviņus mēnešus pēc inficēšanās T šūnu reakcija uz koronavīrusu bija saglabājusies.
Vai būs atkārtoti inficēšanās gadījumi?
Patlaban laboratorijās apstiprinātu reinfekcijas gadījumu ar Covid-19 pasaulē ir tikai 24. Pēc daudzu zinātnieku domām, tā ir tikai maza daļa no reālajiem gadījumiem. Tomēr, ņemot vērā, ka kopš pandēmijas sākuma pasaulē tikuši inficēti vairāk nekā 62 miljoni cilvēku, pašlaik šķiet, ka atkārtota inficēšanās notiek ļoti reti.
Pēc jaunākajiem datiem, cilvēka imūnsistēma spēj atcerēties SARS-CoV-2 un reaģēt uz to. Vismaz astoņu vai deviņu mēnešu laikā pēc pirmās inficēšanās vairākums izslimojušo ir aizsargāti no reinficēšanās. Un, ja atkārtota inficēšanās tomēr notiks, visdrīzāk, slimība noritēs vieglā formā, uzskata Austrālijas profesors.
