Latvija lēnām pārvēršas par veco ļaužu zemi. Slēgtās skolas pārtop pansionātos. 2030.gadā gandrīz puse iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem, bet strādājošo būs par 20% mazāk, secināts "Re:Baltica" pētījumā.
Divi strādājošie uz pensionāru
"Re:Baltica" atrada vismaz 14 mācību iestādes, kas pēdējos gados pārtapušas vai drīzumā pārtaps par pansionātiem. Latvijā jau ir 1127 pašvaldību un privāto pansionātu, kuros dzīvo apmēram 6000 senioru. Un viņu skaits nākamajos gados tikai pieaugs.
Demogrāfiski Latvija ir ļaunā spirālē: iedzīvotāji noveco, dzimušo skaits nekompensē mirušos jau kopš neatkarības atjaunošanas, oficiāli vairāk nekā 250 000 strādātspējīgo aizbraukuši pēc lielākām algām uz "veco Eiropu", līdzi paņemot ģimenes jeb nākamos nodokļu maksātājus.
2030.gadā gandrīz puse (46%) Latvijas iedzīvotāji būs vecāki par 50 gadiem. Katrs ceturtais būs pensionārs (65+). Strādājošo skaits būs samazinājies par piekto daļu un viņiem būs jāstrādā vairāk un jāmaksā lielāki nodokļi, lai uzturētu valsti esošajā apjomā: vai arī jāatver robežas papildinājumam no ārzemēm.
1990.gadā vienam pensionāram pensiju pelnīja seši strādājošie, šobrīd to dara vairs tikai trīs. 2030.gadā tie būs divi strādājošie.
Cerība, ka paspēsim dzemdēt vairāk bērnu, ir nereāla. 2016.gadā Latvijā piedzima 22 000 mazuļu. Eiropas Savienības (ES) statistikas aģentūra lēš, ka 2030.gadā viņu būs gandrīz uz pusi mazāk: 14 000.
Ja neko būtiski nemainīs, 2030.gadā Latvija, kuras mazpilsētas jau tagad vakaros ir biedējoši tukšas un kur aug tikai Pierīga, būs vēl klusāka. Iedzīvotāju būs mazāk, bet lielākā daļa būs jau gados.
Tas maina arī sabiedrības gaisotni. Politiķiem savos solījumos būs jākoncentrējas uz konservatīvu, bet vēlēšanās aktīvu sabiedrības daļu un viņu vajadzībām, padarot valsti mazāk interesantu jau tā sarūkošajai jauniešu daļai.
Novecošana būtiski mainīs sabiedrību
Gulbenes novadam viens pansionāta iemītnieks mēnesī izmaksā 470 eiro, un tas par dzīvošanu ietur 90% pensijas. Līdzīgas cenas ir arī citās Latvijas pašvaldībās, liecina "Re:Baltica" analīze. Tā kā vidējā pensija Latvijā ir ap 300 eiro (Gulbenē ir trūcīgāki klienti, tiem ir ap 200 eiro), lielāko daļu pašvaldība pie sevis deklarētajiem piemaksā.
"Atpelnīt tur neko nevar, bet situācija ar veciem cilvēkiem ir katastrofāla. Pamesti, veci cilvēki lauku mājās, kas nav spējīgi paši izdzīvot," stāsta bijušais Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andris Apinītis (Reģionu alianse).
Gulbenes novadā ir trīs pašvaldības pansionāti, no kuriem vienu pārveidos par sociālo dzīvokļu māju. Pašvaldība arī noslēgusi līgumu ar Samariešu biedrību, kas regulāri apmeklē 70 vecos cilvēkus attālākās lauku mājās. Mērķis ir, lai seniori pēc iespējas ilgāk dzīvo sabiedrībā, nevis noslēgtā teritorijā – pansionātā. Tas ir arī lētāk.
Gulbenes novads ir miniatūrs Latvijas spogulis un skaidri iezīmē nākotnes problēmu. Katrs piektais iedzīvotājs ir pensijas vecumā. Proporcija pieaug, jo gados jaunākie aizbrauc uz ārzemēm vai Rīgu. Pansionātu uzturēšanai jau aiziet 25% daļu no pašvaldības sociālā budžeta (ap 600 000 eiro gadā).
Pilsētvides eksperts Toms Kokins stāsta, ka veco ļaužu ievietošana pansionātos būtiski mainīs Latvijas laukus. Mazās viensētas izmirs.
"Mūsu aktīvās lauku ainavas tagad veidos moderni lielzemnieki, pa retai bioloģiskajai saimniecībai un tie, kuri var atļauties uzturēt brīvdienu māju. Romantizētā Mirtas tante ar vienu govi ir vēsture," saka Toms Kokins.
Vēl plaši neapspriestas izmaiņas nākotnē varētu piedzīvot arī strauji attīstījusies Pierīga. Kokins kā piemēru min privātmājām bagāto Mārupi, kuras iedzīvotāji pārsvarā pārvietojas ar auto. Vecumdienās tas var izrādīties viņu slazds.
"Jā, Rīga ir tuvu, bet kad esi vecs un nevari vairs vadīt auto, nav starpības, vai līdz poliklīnikai ir jāiet viens vai 10 kilometru," skaidro Kokins. Risinājums būtu labs sabiedriskā transporta tīkls un vietējie centri, ko var aizsniegt ar kājām.
Seniori apēd lielāko daļu veselības budžeta
Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējas, demogrāfes Zanes Vārpiņas aprēķins rāda, ka veco ļaužu skaita pieaugums 2030.gadā vēl būtiski neietekmēs veselības budžetu – ar nosacījumu, ja paliek spēkā pašreizējās medicīnas izmaksas.
Tādā gadījumā 2030.gadā pensionāru veselībai Latvija tērēs par 32 miljoniem eiro vairāk, taču šo pieaugumu kompensēs ar to, ka būs mazāk tēriņu par gados jauniem cilvēkiem un strādājošajiem, kuru būs mazāk. Taču vienlaikus tas nozīmē daudz lielāku slogu strādājošajiem, kas vēl būs palikuši.
Šobrīd no viena strādājošā nomaksātajiem nodokļiem veselībai tiek tērēti 797 eiro gadā (gan par pašu strādājošo, gan pensionāriem, gan bērniem), bet 2030. gadā strādājošajam veselībai būs jānopelna vairāk - 852 eiro, rāda Zanes Vārpiņas aprēķini.
Bet šie aprēķini ir aptuveni, jo, grūti iedomāties, ka varētu nepieaugt medmāsu un ārstu algas. Ja darbaspēka trūkumu un pensionāru pieaugumu izvēlas uzturēt ar viesstrādniekiem, arī viņiem vajadzēs veselības aprūpi. Kā tas notiks, Ekonomikas ministrija, kas atbild par vispusīgu skatu uz darba tirgu, iedomājas tikai aptuveni.
Pilnu rakstu "NĀKOTNES LATVIEŠI. Veco ļaužu zeme" lasiet "Re:Baltica".
