Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Esejas par valstiskuma vēsturi. Filozofs Toms Ķencis par iztēloto Latviju

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Ikdienas dzīves jautājumi nereti uzjunda dedzīgākās vārdu kaujas Saeimā

Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo gudrību ievērojusi trešdaļa Saeimas deputātu

Kāpēc viņi klusēja? Trešdaļa aizejošās Saeimas deputātu aktīvi nepiedalījās debatēs

Runāšana – sudrabs, klusēšana – zelts. Šo tautas gudrību savā darbā ievērojusi aptuveni trešdaļa aizejošās Saeimas deputātu, kuri četru gadu laikā no Saeimas tribīnes debatējuši vien retu reizi. Kuri ir parlamenta lielākie debatētāji un kuri – klusētāji?  

ĪSUMĀ:

Saeimas darbs ir noteiktu darbību kopums, kur sava loma ir katram no 100 ievēlētajiem deputātiem. Likumprojektus apspriež Saeimas komisijās un apakškomisijās, tad seko iztirzājums ceturtdienas sēdē. Un, pirms visi klātesošie deputāti nospiež balsošanas pogu, katram no viņiem ir iespēja piedalīties debatēs – lai pārliecinātu, skaidrotu vai iebilstu, kāpēc kāds konkrēts likuma grozījums ir labs vai slikts.  

Parlamentārieša mēnešalga ir 2749 eiro. Šī summa ir bez piemaksām un kompensācijām. Alga paredz, ka deputātam jābūt aktīvam sabiedrības interešu pārstāvim. Taču ir cilvēki, kuri četru gadu laikā Saeimas tribīnē kāpuši vienu vienīgo reizi.

Kopumā aptuveni trešdaļa deputātu debatēs piedalījušies mazāk nekā 10 reizes. Dažiem no viņiem ir pamatots iemesls – piemēram, ja Saeimā ir nostrādāts mazāk par četriem gadiem. Bet dažiem… Kādi vēl var būt attaisnojumi un kāpēc vispār deputātiem jābūt aktīviem arī Saeimas plenārsēžu laikā?  

“Speciāli cilvēki”, kas uzstājas

Pirmspēdējās šī sasaukuma Saeimas sēdes starplaikā Latvijas Radio uzrunāja Igoru Zujevu. Šis 12. Saeimas deputāts pārstāv sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa”. Parlamentā strādā kopš 2015.gada maija un līdz šim nav piedalījies debatēs nevienu reizi.

“Ir tādi cilvēki, kuri uzstājas. Es neuzstājos, es strādāju komisijās. Ne visiem jāiet uz tribīni kaut ko teikt. Ir tādi speciāli cilvēki, kuri zina, ko tad pareizi teikt, un viņiem iedod uzdevumus frakcija,” skaidroja Zujevs.

Tiesa, Saeimas tribīnē Igors Zujevs ir vienreiz kāpis kā ziņotājs. Šī gada 8.martā. Vienīgā Igora Zujeva kā ziņotāja runa šī sasaukuma Saeimas laikā ilga nepilnu minūti: “Likumprojekts paredz noteikt par svētku dienu arī Ziemassvētkus 7.janvārī. Komisijas sēdē tika uzklausīti ministriju, darba devējus un darba ņēmējus pārstāvošo nevalstisko organizāciju, kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvju viedokļi. Komisija nolēma neatbalstīt minēto likumprojektu.”

Tagad deputāts uzsver, ka lielāko uzsvaru sava kā parlamentārieša darbā liek uz darbu Saeimas komisijās.  Vēlāk gan pārvaicā, vai tiešām šie dati ticami.

Zujevs skaidroja, ka iepriekš viņš ir bijis aktīvāks ziņotājs. Nudien, trīs reizes viņš ir ziņojis 10., sešas – 11.Saeimā.

Taču apkopotie runāšanas reižu dati šo triju sasaukumu laikā uzrāda apaļu nulli.

“Pimenovs, Zariņš, bija Elksniņš – viņi skaisti runā, lai viņi runā,” komentēja Zujevs.

Klusie “saskaņieši”

„Saskaņietis” Ivars Zariņš tik tiešām ir aizvadītās Saeimas aktīvākais deputāts. Četru gadu laikā viņš ir debatējis 319 reižu.

„Nu, kādam ir arī jāstrādā. Paskatieties, piemērs [obligātā iepirkuma komponente jeb] OIK – visi tagad ar to vingro. Es piespiedu pārējos par to runāt,” uzskata Zariņš.

Par tukšu pļāpāšanu runas no Saeimas tribīnes uzskata cits Zariņa partijas biedrs – Raimonds Rubiks.

Pēdējo trīs sasaukumu laikā parlamentārās komisijas nav viņam uzticējušas ziņot ne par vienu jautājumu. Pats viņš ir piedalījies debatēs vienu reizi un kopumā trīs reizes aizvadītajos divos sasaukumos.

“Es strādāju ar cilvēkiem, nevis pļāpāju no tribīnes. Pļāpātāju baigi daudz, kur viņi ieveda mūsu valsti, mēs visi zinām. Cilvēku priekšā jāuzstājas, bet šeit ne,” uzskata Rubiks.

Apskatot sarakstu ar deputātu uzstāšanās biežumu, tieši “Saskaņas” pārstāvji visbiežāk ierindojas šī saraksta lejasdaļā.

Bez jau minētajiem vārdiem tajā ir arī Vladimirs Nikonovs un Sergejs Mirskis, Mihails Zemļinskis un Artūrs Rubiks. Viņi visi nostrādājuši Saeimā visus četrus gadus un uzstājušies attiecīgi 2, 3, 4 un 5 reizes (skaitot kopā reizes, kad ir ziņots un runāts).

Tiesa gan, šoreiz vēlētājs nav bijis tik labvēlīgs šiem politiķiem kā iepriekšējos sasaukumos. Darbu 13.Saeimā neturpinās ne Zujevs, ne Mirskis un Zemļinskis, ne arī Raimonds Rubiks. 

Pieredzējušais „Saskaņas” politiķis Boriss Cilevičs Saeimā strādā jau 20 gadus. Viņš apstiprina, ka uzstāties no Saeimas tribīnes frakcija uztic vien dažiem.

“Mums ir daži cilvēki, kuri pārstāv frakcijas viedokli, kuri runā frakcijas uzdevumā un frakcijas vārdā, un starp aktīvākajiem runātājiem arī ir „Saskaņas” pārstāvji.  Diemžēl ir tādi kolēģi, kuri ir ievēlēti, lai pašizpaustos,” atklāj Cilevičs.

Jautāts, vai daži kolēģi uzskata, ka vispār nav jāuzstājas, viņš norādīja, ka “tas ir suverēns deputātu lēmums”.

“Nav noslēpums, ka visi svarīgie lēmumi ir pieņemti koalīcijas padomes līmenī un koalīcija neatbalsta opozīcijas priekšlikumus,” piebilst Cilevičs.

“Dažreiz gudrāk ir paklusēt”

Otrs politisks spēks, kura pārstāvji 12.Saeimas sēdēs retāk uzstājās kolēģu pārliecināšanai no Saeimas tribīnes, ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Piemēram, Ainārs Mežulis četros gados ir runājis vien divas reizes.

 

“Es parasti strādāju komisijās. Nestrādāju tik daudz, lai kāptu tribīnē. Jāatnāk jums un jāpaskatās komisijā, kā mēs strādājam, cik daudz runājam. Lielākais darbs ir nevis populistiski rādīt sevi no tribīnes, bet lielākais darbs notiek komisijās, kur priekšlikumi tiek izdiskutēti ar ekspertiem,” iemeslus skaidro Mežulis.

Savukārt cits „zaļzemnieks” Jānis Klaužs vidēji katra gada laikā runājis četras reizes. Bet ziņojis, spriežot pēc Saeimas mājaslapā ievietotās informācijas, nav  nevienu reizi.

„Nu, un kas tajā slikts, ja es neesmu paudis komisijas viedokli? Ir lietu hierarhija. Katrā komisijā ir priekšsēdētājs, priekšsēdētāja biedrs jeb vietnieks un komisijas sekretārs. Viņiem ļoti gribas, lai jūs viņiem šādus jautājumus neuzdotu, tāpēc iet parasti priekšsēdētājs vai vietnieks ziņot. Nu… ierindas loceklim, kāds es tur..,” klāstot savu viedokli, kādu brīdi Klaužs pauž neizpratni par uzdoto jautājumu.

„Klusēšana zelts, runāšana – sudrabs. Dažreiz gudrāk ir paklusēt, nekā daudz un skaļi runāt,” viņš piebilst.

Viņaprāt, daudz būtiskāk ir runāt par Centrālās vēlēšanu komisijas atteikumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis, kuras, kā uzskata Klaužs, ir mistiski pazudušas.

„Man tagad ir cīņa pret blēžiem Centrālajā vēlēšanu komisijā. Ierakstījāt? Pasakiet! Neviens man pretējo nav pierādījis,” uzsver Klaužs.

Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis atgādināja, ka piedalīties Saeimas debatēs ir deputātu pienākums. Kā ar to tika galā aizvadītās Saeimas pārstāvji?

„Ir deputāti, kuri runāja par jebko un visu ko, un ir tādi, kuri sēdēja un kurus es vispār neesmu dzirdējis runājam. Man ir svarīgi konkrētu deputātu viedoklis. Ja viņi runā, es viņos ieklausos, jo es jūtu argumentus,” klāsta Brigmanis.

“Parlamentam jābūt politisko diskusiju vietai”

Aktīvi savus apsvērumus par vai pret kādu priekšlikumu aizvadītās četrgades laikā paudusi Inguna Sudraba. Viņa ir bijusi otrā aktīvākā debatētāja aiz Zariņa. Taču šīs Saeimas darba laikā gūtās atziņas ir skarbas, atzina partijas „No sirds Latvijai” līdere.

 Lēmumi bieži vien tiek pieņemti, neiedziļinoties, pakļaujoties partijas disciplīnai.

Nepieciešamību iesaistīties apspriedē viņa pamato šādi: „Es uzskatu, ka parlamentam jābūt politisko diskusiju vietai, kas Latvijas parlamentā nenotiek.”

“Ja jūs kā žurnāliste vērojat plenārsēžu darbu, tad redzat, cik ļoti deputāti steidzas, lai darba kārtība ātrāk beigtos. Otrkārt, politisko diskusiju kultūra ir tāda, kas vēršas pret cilvēka, viņa viedokli, nevis tā ir diskusiju platforma, kur notiek cīņa starp dažādiem viedokļiem ar argumentāciju, nevis ar personīgiem apvainojumiem,” klāsta Sudraba.

Viņa tic, ka diskusijās ir iespējams kādu pārliecināt.

“Es vienmēr iedziļinos jautājumā, meklēju argumentāciju, faktus, lai saprastu patiesību. Pēc tam man ir nākuši viens otrs klāt un teikuši, ka ir mainījuši savu balsojumu tāpēc, ka uzzinājuši kaut ko tādu, ko viņi pirms tam nezināja,” saka Sudraba.

“Cerība kādu pārliecināt tikpat kā zaudēta”

Nacionālās apvienības deputāte Janīna Kursīte-Pakule šajā sasaukumā Saeimas zālē uzrunājusi kolēģus kopumā desmit reizes. Pēdējo reizi - septembra vidū, aizstāvot likumu, kas ļautu atbrīvot no soda 2009.gada 13.janvāra grautiņu dalībniekus.

Politiķe neslēpj, ka cerību pārliecināt kādu ārpus Saeimas komisijas ir tikpat kā zaudējusi.

„Pirmajās Saeimās, kurās es biju, man likās svarīgi argumentēt tieši plenārsēdēs. Bet īpaši pēdējā Saeima lielā mērā pārvērtās par teātra izrāžu vietu, es esmu ļoti novērtējusi Raimonda Paula pozīciju, ka galvenā runāšana ir komisijas sēdēs. Un komisijās droši vien nav nevienas reizes, kad es nerunātu,” saka deputāte.

Arī „Vienotības” biedra Jura Šulca viedoklis ir līdzīgs. Viņš aizvadītajos gados debatējis vien divas reizes. Taču kā ziņotājs uzstājies 44 reizes. Nākamajā Saeimā pārvēlēts nav.

“Vai tad jums ir ar pirkstu jāparāda, cik daudz ir to deputātu, kuri runā runāšanas dēļ? Es domāju, jūs pati to redzat,” piebilst Šulcs.

Ideju aizstāvji un dežūrrunātāji  

Sarakstu ar aizejošās Saeimas aktīvākajiem un pasīvākajiem oratoriem Latvijas Radio parāda arī bijušajai Augstākās padomes un Saeimas deputātei un Satversmes tiesas tiesnesei, bet šobrīd Latvijas Universitātes profesorei Ilmai Čepānei.

 Viņa piekrīt, ka lielākoties darbs Saeimā notiek komisijās. Taču arī plenārsēdēs priekšlikumu iesniedzējiem būtu jāuzstājas, lai skaidrotu strīdīgos punktus.

„Un, ja viņš grib dabūt cauri savu priekšlikumu, tad viņam vajadzētu iet runāt. No otras puses, ir arī dežūrrunātāji, kuri runā, paši brīžiem nesaprazdami, ko viņi grib pateikt,” spriež Čepāne.

“Es negribu vainot nevienu kolēģi. Bet es strādāju pirms tam 10 gadus Satversmes tiesā, un, gatavojot lietu, piemēram, par kāda likuma atbilstību vai neatbilstību Satversmei, ir jāpēta deputātu stenogrammas. Un tad tu vari redzēt, ko tas deputāts ar to likumu vai priekšlikumu, kas tiek apstrīdēts Satversmes tiesā, ir gribējis pateikt,” skaidro Čepāne.

Ja debašu nav, ja priekšlikumi Saeimas sēdē tiek pieņemti bez jebkādām diskusijām, tad arī Satversmes tiesas tiesnešiem ir grūti izprast likumdevēja gribu. Vai tādēļ grūtāk deputātu darbu novērtēt arī vēlētājiem?

“Iedomājieties, kādā veidā vidusmēra cilvēks lai to uzzina. Jūs uztaisīsiet kādu raidījumu, daļa to dzirdēs, bet liela daļa to nemaz nesaprot. Nesaprot, kāds ir likumdošanas process,” salīdzina Čepāne.

Lūgta vērtēt 12.Saeimas darbu, Čepāne noteic, ka ir priecīga, ka tur neatrodas, “bet 13.Saeimā būs vēl grūtāk, tā būs vēl sašķeltāka”.  

Seko zaļai kartītei”

Arī Aivars Endziņš ir strādājis gan Augstākajā padomē, gan Satversmes tiesā, gan Saeimā. Šobrīd ir biznesa augstskolas „Turība” profesors.

Viņa viedoklis par 12. Saeimas deputātu darbu arī ir kritisks. Daļa runā pārāk daudz un abstrakti, citi, otrādi, nerunā vispār.

“Vesela virkne deputātu vispār nav uzstājušies. Labākajā gadījumā uzstājušies 1-2 reizes. Tas nozīmē, ka viņi seko zaļai kartītei - vai īkšķis uz augšu vai uz leju, debatēs neiesaistās. Faktiski daudziem deputātiem vispār nav viedokļa, viņi neiedziļinās lietas būtībā,” pauž Endziņš.  

“Manuprāt, tas ir balasts no deputātiem, kuri saņem atalgojumu, atsēž laiku, un tas ir viss,” saka Endziņš.

Atbildot uz jautājumu, kā var izskaidrot to, ka daži deputāti četru gadu laikā nav ziņojuši ne par vienu jautājumu, Endziņš pieļāva, ka deputāts “nav speciālists attiecīgajā jomā, līdz ar to ziņot par attiecīgo likuma projektu viņš vienkārši nespēj”.

Saeimas deputāta tēlam sabiedrības uztverē bieži vien ir negatīvas iezīmes. Tam var būt vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču patiesi skumji, ja tādu uzskatu vairo pašu politiķu aktivitāte vai pasivitāte un zemā izpratne par savu darbu. Un šie jēdzieni, kā var spriest no šajā raidījumā minētajiem datiem, dažreiz mēdz būt savstarpēji saistīti.

 

 
 

 

Saistītie raksti
4 komentāri
Anonīms lietotājs 23803
Tāpēc, ka viņi ir blēži un zagļi.
Anonīms lietotājs 6871
Viedoklis: 1. Saskaņa iegūst tik daudz mandātu, ka no savu biedru loka nespēj nodrošināt pietiekošu skaitu latviski runājošu un domāt spējīgu deputātu. Ko Saeimā var darīt atslēdznieks vai apsargs? Tikai atsēdēt un spaidīt pogas. Nekādas likumdošanas iniciatīvas no viņa gaidīt nav jēgas. 2. Tāpēc Saeima jāsamazina par vismaz 1/3. Kādēļ jāapmaksā balasts? Esam tik bagāti? Argumenti par to, ka mazāka Saeima nespēs nodrošināt visas savas funkcijas, ir blefs, jo ne visi deputāti ir iesaistīti komisijās u.c. amatos. Vājām partijām ar īsu līderu sarakstu un vēl īsāku rezervistu soliņu nav jāpiebāž likumdevējs ar neprašām un nespējniekiem.
Zigfrida Kalatrida
Da, labi - tas cirks. Ir viena ( citu starpaa, jaasaka laikam ) praktiska lieta - taa cikos jau atkatu variantos uzkonstrueetaa dabasgaaze ... kas vairojas daloties ............ un nevar tak pietikt ( me nevar ) pie saviem cipariem klaat ............... siiks taads sadziivisks ... maza kakkka .... uz kalviish-dizhen-buushanas fona .....- bez rupjiibaam .
Zigfrida Kalatrida
- vai tieshaam shkeelis shitaadu .... ---partdon---joku aiz sevis atstaajis un domaa, ka Lilastee nosleepsies ... - neviens un nekas ne no kaa nekur nevar nosleepties. Un - kas pats trakaakais- ka peecnaaceeji maksaa.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti