Faktu pārbaude: Vai Vaideres, Apiņa un Rēzeknes mēra aicinājumi neuztraukties par Covid-19 ir pamatoti?

Publiskas personas šomēnes izteikušās, ka Covid-19 ir tikai gripas paveids un ka drošības pasākumi Latvijā ir pārspīlēti. Pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re:Baltica” veica faktu pārbaudi projektā “Re:Check”, lai parādītu, ka personu izteikumi par Covid-19 bijuši vieglprātīgi un nepamatoti.

ĪSUMĀ:

  • Marta sākumā eiroparlamentāriete Vaidere salīdzinājusi Covid-19 ar gripu, sakot, ka ierobežojošie pasākumi ir pārāk drastiski.
  • Arī Pēteris Apinis aicinājis “necepties” par Covid-19.
  • Rēzeknes mērs nav teicis patiesību, ka pilsētā nav neviena saslimušā.
  • “Re:Check” noskaidroja: gripa un Covid-19 rodas katra no sava vīrusa, Covid-19 nav vakcīnas vai konkrētu zāļu, un drošības pasākumi daudzviet pasaulē ir pamatoti.

“Vai nav vēl apnicis par to runāt? Man ir gan apnicis runāt, gan apnicis klausīties. Ja es ticu mediķiem - un es ticu mediķiem -, tad šis vīruss ir tāds kārtējais gripas paveids, nav ne ar ko šausmīgāks, nav buboņu mēris vai kas cits,” 6. martā Rīga TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās eiroparlamentāriete Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”).

Tobrīd Itālijā no Covid-19 bojāgājušo skaits sasniedza 150, Ķīnā - jau 3000 cilvēku. Latvijā bija diagnosticēta pirmā saslimusī, nacionālā aviosabiedrība atcēla desmitiem lidojumu. Jau bija piemēroti drošības pasākumi cilvēkiem, kas atgriežas no vīrusa visvairāk skartajām valstīm.

“Re:Check” žurnālistiem neizdevās atrast ārstus, kuri Covid-19 būtu saukuši par gripas paveidu. Tāpat kā gripa Covid-19 ir elpceļu saslimšana, taču to izraisa pilnīgi cits vīruss. Tas ir lipīgāks un daudz bīstamāks. Pasaules Veselības organizācijas dati rāda, ka aptuveni 15% no visiem ar Covid-19 saslimušajiem ir smagi simptomi. Viņiem nepieciešama papildus skābekļa padeve. Vēl 5% nonāk tik kritiskā stāvoklī, ka jāveic plaušu ventilācija. Šie skaitļi ir augstāki nekā gripai. Arī mirstība ir lielāka - no sezonālās gripas pasaulē mirst mazāk par 1% saslimušo. No Covid-19 tie ir 3% līdz 4%. Protams, mirstības rādītāji ir atkarīgi no veselības aprūpes sistēmas pieejamības un kvalitātes attiecīgajā valstī.

Vaidere raidījumā sacīja arī to, ka drošības pasākumu ir par daudz.

“Varbūt mazlietiņ pārspīlēts ir tas, ka tik ļoti daudz pasākumu ir atcelti, jo gripas epidēmijas ir katru gadu. Tā kā man liekas, ka mazliet par daudz ir tās ažiotāžas,” teica Vaidere.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektologs Māris Liepiņš skaidro, ka piesardzība ir vietā arī tāpēc, ka koronavīruss ir jauns un lielā mērā nepazīstams. Arī tas to atšķir no gripas, kurai ir zināma sezonalitāte un profilakse, ir medikamenti un vakcīnas. 

“Koronavīrusa gadījumā mēs nojaušam, kā varam inficēties, cik ilgi pēc kāda kontakta cilvēks var saslimt. Ja runājam par konsekvencēm, tad gripas gadījumā mēs varam palīdzēt cilvēkam, dodot gan medikamentus, gan galu galā profilaksei. Šajā [koronavīrusa] gadījumā ārstēšana ir vienkārši uzturoša,” norāda Liepiņš.

Arī bijušais Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis pirms dažām nedēļām aicināja par koronavīrusu “necepties”, jo tā esot nebūtiska tēma. “Latvijas Avīzes” pielikumā “Veselam” Apinis par absurdu sauc ideju slēgt sporta zāles un baseinus - tā esot kustību liegšana un cilvēku sadzīšana dzīvokļos.

Šādi un vēl bargāki aizliegumi jau vismaz pāris nedēļu ir spēkā vairākās Eiropas valstīs, kur Covid-19 izplatība sākās agrāk un saslimušo ir daudz vairāk.

Savukārt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Saskaņa") pašvaldības izdevuma “Rēzeknes Vēstnesis” profilā “Facebook” citē Mihaila Bulgakova romāna “Suņa sirds” varoni profesoru Preobraženski, kurš esot apgalvojis, ka problēma ir cilvēku galvā.

“Rēzeknē nav neviena saslimušā, bet daudzi izmanto iemeslu nenākt uz darbu,” viņš rakstīja šīs nedēļas pirmdienā.

Bartaševiča teiktais nav taisnība, jo Slimību profilakses un kontroles centrs jau divas dienas iepriekš bija ziņojis, ka Rēzeknē ir ar Covid-19 saslimis cilvēks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ziņu analīze
Ziņas
Jaunākie
Interesanti