Četras Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes (Liepājas SEZ) amatpersonas atzītas par vainīgām dienesta dokumentu viltošanā bez tiesas sprieduma. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) lieta bija jāizbeidz noilguma dēļ. Taču izmeklētājs, pieņemot lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, pēc būtības atzina personas par vainīgām noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.
Pirms diviem gadiem pavasarī ziņu portālu virsraksti vēstīja par KNAB veiktu kratīšanu Liepājas SEZ. Toreiz informācija bija skopa. Tikai aizvadītajā nedēļā publicētās "Volkswagen" tirgotāju savstarpējās sarakstes atklāja patieso iemeslu izmeklētāju darbībām: "(..) Tā kā Tu redzi konkurss tiek rīkots ar atpakaļejošu datumu tāpēc vēlos Tev lūgt uztaisīt pēc iespējas ātrāk uztaisīt šo, kad viņš varētu būt gatavs? (..) Konjaks no manis!"
Šī vēstule nosūtīta 2011.gada 16.jūnijā. Taču tekstā lasāms par iepirkumu, kam būtu bijis jānotiek maijā. Tas bija iemesls KNAB uzsākt kriminālprocesu par iespējamiem pārkāpumiem iepirkuma konkursā.
"Es to mailu rakstīju, nevis pārdevējs, bet tas ir mans mails," atzīstas SIA "SD Autocentrs" valdes loceklis Agris Egle. Tāpat sarunā ar "de facto" viņš atceras, ka iepirkumā par "Volkswagen" automašīnu iegādi Liepājas SEZ sazinājies ar Evitu Pērkoni.
Pērkone ir Liepājas SEZ ekonomiste. Taču vairākas personas "de facto" apstiprināja, ka tieši viņa ir tā, kas parasti organizē iepirkumus pārvaldē.
"KNAB bija atbraucis uz Liepāju, veica kratīšanu. Pērkones kundzei tika izņemts dators. Protams, tas fons bija diezgan skarbs! Tāpēc bija jautājumi valdei, vai viss ir kārtībā? Uz ko mums Krieviņa kungs un Pērkones kundze atbildēja, ka iepirkums bijis pareizs, ka nekas nav pārmaksāts," notikušo atstāsta bijušais Liepājas SEZ valdes loceklis Jānis Vilnītis.
KNAB liecinieku nopratināšanas protokolā lasāms, ka Pērkone esot lūgusi "SD Autocentra" darbiniekam sagatavot tehniskās specifikācijas konkrētām automašīnām. Tajā pašā laikā Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš apgalvo, ka "mēs ar viņiem konsultējāmies, nevis viņi mums uzrakstīja priekšā".
Savukārt Pērkone, uzzinot, ka zvana "de facto", uzreiz sarunu pārtrauca. Lai arī vairākas personas raidījumam "de facto" piesauca tieši Pērkones lomu šajā lietā, viņas vārds iepirkumu komisijas locekļu vidū nefigurē.
Kriminālprocesā nevērtēja vēl kādu sakritību. Liepājas mērs Uldis Sesks ("Liepājas partija") un "SD Autocentrs" vadītājs Agris Egle ir partijas biedri. Taču kamēr viens neslēpj abu draudzīgās attiecības, otrs tās noklusē. Turklāt Sesks ir arī bijušais šī uzņēmuma īpašnieks. Egle stāsta, ka "es no pirmās dienas esmu Autocentra darbinieks. Vai tiešām man vajadzētu tagad teikt, ka man ir sliktas attiecības? Nevajag melot! Man ir normālas attiecības. Mēs ar viņu sasveicināmies, mēs esam ar viņu kontaktējušies kaut kādus gadus atpakaļ un arī tagad."
Savukārt Sesks uzsver, ka "2004.gadā mēs ar manu partneri Dainaru Dambergu atdevām visas savas akcijas un mums nav nekādu juridisku vai kādu citu saistību ar šo uzņēmumu".
Lai arī neizdevās pierādīt, kurš konkrēti pieprasījis rīkot konkursu ar atpakaļejošu datumu, lai nopirktu "Volkswagen" mašīnas, KNAB izmeklēšanā secināja, ka dokumentus viltojuši, visticamāk, četri iepirkumu komisijas locekļi.
Liepājas SEZ pārstāve uzvārdus neatklāj. Valsts amatpersonu deklarāciju datu bāzē redzams, ka 2011.gadā, kad iespējamais noziegums tika pastrādāts, komisijā bija: pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš, finanšu direktore Helga Rāte, tehniskā dienesta vadītājs Aigars Kudrēvičs un hidrogrāfijas dienesta vadītājs Dainis Eņģelis.
Taču vēlāk "de facto" atsauca informāciju par Kudrēviču un Eņģeli, jo viņi nav strādājuši pie automašīnu iegādes un nekādā veidā nav saistīti ar šo iepirkumu.
"Četru amatpersonu rīcībā ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, viņas to ir izdarījušas. 4.jūnijā kriminālprocess jau tika nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai Liepājas pilsētas prokuroram," notikušo atstāsta KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore.
Tobrīd laika bija maz. Strauji tuvojās brīdis, kad lietā iestāsies noilgums. Kopš iepirkuma bija pagājuši teju divi gadi.
"Es nevaru teikt, ka es šo apstākli nebiju iedomājies, ka tas man būtu bijis kaut kāds pārsteigums," norāda Liepājas prokuratūras prokurors Andis Šķēle. Viņš turpina: "Protams, arī prokurors varētu veikt izmeklēšanas darbības, uzdot kādu no izmeklēšanas darbībām šo 10 dienu laikā veikt izmeklētājam, to praktiski varētu izdarīt, ja nebūtu tik daudz šo apstākļu jānoskaidro, šie caurumi bija pārāk daudz. Nevarēja tajās 10 dienās aizlāpīt. Tādēļ arī lieta tika nosūtīta papildu izmeklēšanai."
Šāds prokurora lēmums lietai pielika treknu punktu. Pēc divām dienām iestājās noilgums. Visticamāk, KNAB šāda prokurora rīcība izraisīja neizpratni. Tas virsprokuroram iesniedza sūdzību par Šķēles lēmumu. Taču arī tās izskatīšanu nācās pārtraukt noilguma dēļ.
Pēc tam, kad KNAB pēc būtības atzina četrus iepirkuma komisijas locekļus noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, 10 dienu laikā šīs amatpersonas varēja pārsūdzēt biroja lēmumu. Taču neviens no Liepājas SEZ strādājošajiem, to neizdarīja. KNAB lēmumam par četru amatpersonu vainu nav tādu juridisku seku kā tiesas spriedumam. Taču tas tomēr met zināmu ēnu pār amatpersonu reputāciju.
