Kā parādījusi ASV veiktā uzņēmumu finanšu direktoru aptauja, 74% no viņiem gribētu, lai daļa personāla strādātu attālināti pastāvīgi. Konsultāciju firma PwC jaunākajā apskatā norāda: apmēram ceturtdaļa aptaujāto kompāniju vadītāju gatavojas atbrīvoties no daļas īrēto administratīvo un biroja telpu.
Publikācijā akadēmiskajā ziņu portālā "The Conversation" Londonas Universitātes koledžas zinātniskais līdzstrādnieks Deivs Kuks apskata piecas galvenās tendences, kuras noteiks biroja darba organizācijas tuvāko nākotni.
1. Ikdienas braucieni uz darbu aiziet pagātnē
Mums var pietrūkt saskarsmes ar kolēģiem, taču daudzi no mums tikai priecāsies par iespēju tikt vaļā no nepieciešamības nosist vairākas stundas dienā ceļam uz darbu un atpakaļ. Ar katru gadu laiks, kuru tādiem braucieniem vidēji tērē, piemēram, vidējais amerikānis, divkāršojas. Pēc portāla "Total Jobs" dаtiem, vidējais brits transportā ceļā uz darbu un atpakaļ uz mājām pavada ne mazāk kā gadu savas dzīves.
Kuka veiktie pētījumi liecina, ka daudzi tagad uzskata par ideālu hibrīdstratēģiju – piemēram, divas dienas strādāt no mājām, bet trīs dienas – birojā.
2. Saziņa pa elektronisko pastu – tikai darba laikā
Saziņai pa elektronisko pastu ir savi noteikumi, un tos pārkāpt ir nepieļaujami pat koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumu laikā, uzskata eksperts. Gluži otrādi – tieši stresa apstākļos tik svarīgi kā nekad ir strikti nodalīt darbu un atpūtu.
Kā rāda pētījumi, e-pasta vēstuļu sūtīšana ārpus darba laika ir ne tikai etiķetes neievērošana, bet zināmā mērā arī piespiešana strādāt.
No darbiniekiem faktiski tiek prasīts būt pieejamiem 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā – visu diennakti un arī brīvdienās.
Sociologi norāda, ka rezultāts tam ir stress un izdegšana. Gaidas, ka atbildes uz meiliem tiks saņemtas drīz, aizvien biežāk tiek uzskatītas par spiedienu. Šāda prakse ir nepareiza – darbiniekam ir "tiesības atslēgties", liecina pirms diviem gadiem veikts pētījums. Pašreizējos apstākļos šādas tiesības kļuvušas vēl aktuālākas.
3. Videokonferences tiks ierobežotas
Konferences, kas tiek rīkotas, izmantojot videosakarus, nepieciešams pārveidot un pielāgot, uzskata "The Conversation" autors. Pētījumi pierāda, ka saziņa ar videozvanu palīdzību ir nogurdinošāka salīdzinājumā ar ierastajām klātienes sanāksmēm. (Tāds viedoklis ir arī Latvijas speciālistiem.)
Tādēļ daudzi menedžeri jau atgriežas pie formāta, kad sarunas notiek tikai balss režīmā.
4. Kopstrādes centru kļūs vairāk
Strādāt mājās daudziem ir ērti, taču vienveidība ātri apnīk. Pēc ierobežošanas pasākumu atcelšanas daudzi no tiem, kuri turpinās strādāt attālināti, atgriezīsies kafejnīcās un citās sabiedriskās vietās, kur var strādāt. Vēl līdz pandēmijai analītiķi prognozēja, ka globālā mērogā kopstrādes telpu skaits no 2019. līdz 2022. gadam palielināsies par 42%.
Tāldarba paradokss slēpjas apstāklī, ka cilvēkiem patīk elastīgs režīms un pati iespēja strādāt mājās. Tomēr citu cilvēku klātbūtne, kā tas ir klasiskā birojā, stimulē paaugstināt darba ražīgumu. Tieši šī iemesla dēļ 2017. gadā datortehnoloģiju kompānija IBM lika lielākajai daļai darbinieku atgriezties birojos, lai gan iepriekš uzņēmuma vadība konceptuāli atbalstīja tāldarbu.
5. Vai kļūsim par digitālajiem nomadiem?
Digitālie nomadi ir darbinieki, kuriem ir mobils dzīvesveids un kuri darba pienākumus veic tikai ārpus biroja, turklāt bieži vien pat atrodoties citā pasaules malā. Tāds dzīvesveids daudziem šķiet neiespējams. Taču tagad, masu tāldarba laikā, ir lieliska iespēja izpētīt tā plusus un mīnusus, rezumē eksperts.
Rakstu oriģinālvalodā lasiet Rus.lsm.lv!
