Daudzās pasaules valstīs šobrīd notiek plaši pētījumi, kuros piedalās pacienti, kas netiek galā ar kovida sekām. Arī Latvijā 100 cilvēki piedalās pētījumā, kurā mediķi cenšas noskaidrot, vai bez pārslimotās infekcijas viņiem vēl ir kas kopīgs un kā palīdzēt.
Infektoloģe Ieva Vanaga ikdienā strādā "Gaiļezerā". Viņa ārstē pacientus ar aknu slimībām. Un paralēli ārste ir doktorante Rīgas Stradiņa universitātē. Tur viņa veic pētījumu par ilgstošo kovidu.
"Arī mums bija liels pārsteigums, mēs sagaidījām, ka cilvēki jutīsies labi. Bija liels pārsteigums arī mums, cik daudziem cilvēkiem bija veselības traucējumi! Un nereti līdzīgi,"
viņa sacīja.
Ilgstošo kovidu pēta visā pasaulē. Pētījumā Latvijā piedalās simt pacienti, kuri nevar atgūt veselību un spēku. Daļa vīrusu izslimoja pirmajā vilnī. Citi – pēdējo mēnešu laikā. Ilgā kovida pazīmes ir līdzīgas.
Ārste uzskaitīja: "Nespēks, ļoti izteikts nespēks. Slodzes izturības problēmas, viņam var būt sirdsklauves, pat uzkāpjot pirmajā stāvā. Elpošanas sistēmas traucējumi, ilgstošs klepus, paātrināta sirdsdarbība."
Bieži ir neiroloģiskas dabas traucējumi.
"Galvassāpes biežas, reibonis un, kas svarīgi, var būt koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, panikas lēkmes, pat depresija," norādīja Vanaga.
Pasaules pētījumos jau manāmas zināmas likumsakarības.
"Biežāk šīs parādības novēro sievietēm, nevis vīriešiem. Cilvēkiem, kam jau iepriekš ir bijušas veselības problēmas. Cilvēkiem, kam ir liekais svars. Cilvēkiem, kas smēķē, veipo," skaidroja Vanaga.
Tiem, kas slimoja smagāk un nokļuva slimnīcās, sekas var būt biežāk. Tomēr var būt izpausmes arī tiem, kuri pat nezināja par savu inficēšanos.
"Ja saglabājas sūdzības trīs mēnešus pēc saslimšanas, es noteikti iesaku vērsties pie ārsta," ieteica Vanaga. Ģimenes ārsts nosūtīs uz izmeklējumiem vai pie speciālista.
Labā ziņa – pašsajūta uzlabosies, jo liela daļa pētījumu rāda, ka lielākā daļa simptomu tomēr izzūd.
Pētījumos dažādās pasaules valstīs atklāts, ka ilgstošais kovids var skart 10–20% no tiem, kas slimojuši. Tas biežāk ir pieaugušajiem nekā bērniem. Cilvēkiem gados biežāk nekā gados jauniem. Taču kovids ir pārāk jauna infekcija, lai ārsti par to zinātu visu. Un jau līdz šim kovids apgāzis daudzu līdz šim infektoloģijā zināmo lietu jeb vīrusu uzvedības kārtību.
KONTEKSTS:
Kopš 2020. gada pavasara Latvija līdz ar citām Eiropas valstīm piedzīvoja vairākus Covid-19 uzliesmojumus.
Pērnā gada nogalē bažas sāka radīt vīrusa omikrona paveida izplatība, un vēlāk piedzīvots būtisks saslimstības vilnis, vienlaikus situācijai slimnīcās saglabājoties stabilai. Situācijai uzlabojoties, no aprīļa atcelta lielākā daļa Covid-19 epidemioloģiskās drošības pasākumu.
Latvijā Covid-19 saslimstības zemākais punkts bija jūnija sākumā, bet pēc Jāņiem atsākās straujāks izplatības pieaugums. To saistīja ar cilvēku uzvedību un vīrusa jauna apakštipa izplatību. Augusta beigās tika ziņots, ka Covid-19 saslimstības pacēlums ir pagājis gan Eiropā, gan Latvijā. Savukārt septembra vidū atkal vērojams saslimstības pieaugums.
