Kad deviņos no rīta TV „Spektrs” ierodas Iecavas novada „Cepļos”, saimniecei aiz muguras jau vairākas darba stundas. „Cepļi” ir sena, bet neliela saimniecība, kurā ir gan bites, gan augļkoki, gan zemenes un dārzeņi, un vasarā darba diena dažkārt ilgst pat vairāk nekā 12 stundas. Atsaukties aicinājumam brīvlaikā pieņemt darbā palīgus, saimniece gan nevēlas.
„Ja tu 10 eiro samaksā strādniekam, tad tev nodokļos jāsamaksā 5-6 eiro. Tas ir ļoti daudz un līdz ar to tā produkcija ir nekonkurētspējīga. Ja tu bērnu ņem, tad tev ir šausmīga atbildība, pirmkārt, jau pret vecākiem, sevi un savu sirdsapziņu, un tad vajag vienu pieaugušo, kas blakus bērnam strādā,” norāda z/s „Cepļi” saimniece Ruta Āboliņa.
Turklāt atrast bērnam vai pusaudzim darbu, nepārkāpjot Darba likuma 37. pantu un Ministru kabineta 206. noteikumus, ir ļoti grūti. „Viņš var ravēt, bet viņš negrib ravēt. Tas ir viņiem zem goda – ravēt,” piebilst Āboliņa.
Arī daudznozaru saimniecībā „Mežacīruļi” Jelgavas novadā aicinājumam dot darbu skolēniem neatsaukšoties. Līdzīga attieksme ir arī citās saimniecībās. „Tur ir diezgan daudz klapatu, tā vienkārši runājot, tāpēc varbūt saimnieki ir tādi rezervēti. Otrs ir tas, ka šobrīd lauksaimniecība ir tiktāl attīstījusies, ka, ja nav blakus nozares, ir tikai tīrie lauki, tos bērnus arī ne īpaši vajag,” atzīmē z/s „Mežacīruļi” pārstāve Vija Cīrule.
Aicinājumu pieteikties zemniekiem, kuri vēlētos brīvlaikā nodarbināt skolēnus, Latvijas Lauku konsultāciju centrs izplatīja aprīļa nogalē. Līdz šodienai diemžēl nevienā no 26 centra birojiem nav pieteicies neviens saimnieks. „Zemnieki ir mums daudz zvanījuši un interesējušies, bet diemžēl mēs nonākam pie šī paša jautājuma par finansiālo pusi. Mēs nevaram piedāvāt nekādu finansiālu ieguvumu no tā, tad viņi diemžēl arī tā kā aiziet prom,” saka Latvijas Lauku konsultāciju centra projekta vadītāja Baiba Bērziņa.
Lauksaimnieki, kuri ir gatavi palīdzēt bērniem apgūt pirmās darba iemaņas, pieteikties LLKC var visu vasaru.
