Valdībā mediju nostādnes pēkšņi nolēma neskatīt
Lai gan mediju politikas pamatnostādnes ir izdiskutētas nozarē un guvušas politisko atbalstu, valdībā tās ilgstoši netiek apstiprinātas. Vēl pirms nepilna mēneša koalīcija vienojās, ka sabiedriskie mediji it kā ierobežotā valsts budžeta dēļ reklāmas tirgu pamest nevarēs, tādēļ šis jautājums dokumentos palika izvērtēšanas līmenī.
"Iziešana no reklāmas tirgus būtu ārkārtīgi finansiāli ietekmīga, tāpēc šobrīd tāda sasteigta lēmuma nebūs," sacīja premjers Māris Kučinskis (ZZS).
Tomēr pagājušajā nedēļā beidzot uz valdības galda nonākušās mediju politikas pamatnostādnes Ministru kabinets tā arī neskatīja un bez paskaidrojumiem atlika.
«Zaļzemnieku» lielākas rūpes - pašvaldību izdevumi
Tikmēr šonedēļ ZZS ar vēstuli vērsusies Kultūras ministrijā. Tā gribot, lai mediju dokuments tiek precizēts – skaidri noteikts, kā sabiedriskie mediji pametīs reklāmas tirgu.
Savukārt otra «zaļzemnieku» interese, kam vēstulē veltīta lielākā daļa, ir par politiku saistībā ar pašvaldību oficiālajiem izdevumiem.
"Ir jābūt šiem oficiālajiem pašvaldību izdevumiem. Viņu saturam jābūt sabalansētam. Mans personīgais viedoklis - šajos izdevumos nedrīkst būt reklāmas," norādīja ZZS līderis Augusts Brigmanis.
Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rīcībā ir nonākusi vēstule, kurā redzams, ka iziešanai no reklāmas tirgus veltīta tikai viena rindkopa, bet pārējā vēstule - pašvaldības izdevumiem.
Savukārt ziņu aģentūrai LETA Brigmanis paudis, ka "konkurences nodrošināšanai ar reklāmu publicēšanu varētu nodarboties tikai reģionālā prese". Tāpat esot jāatbalsta pašvaldībām piederošo izdevumu un reģionālās preses līdzās pastāvēšana. Pēc būtības tas nozīmē Zaļo un Zemnieku savienības protestu pret plānotajām mediju politikas pamatnostādnēm.
Par medijiem ar Melbārdi grasās runāt Lembergs
Līdz šim par pašvaldību izplešanos mediju tirgū Saeimā visskaļāk runājusi "Vienotības" deputāte Lolita Čigāne, kas ierobežot domju patvaļu rosinājusi pašvaldību likumā. Tomēr priekšlikumi ilgstoši iestrēguši Saeimas komisijā. "Pat, ja ir LPS iebildumi, ir skaidrs, ka, pieļaujot esošās kroplības, mēs iznīcinām savu reģionālo presi, jo tām vienīgie iztikas avoti ir abonentmaksa un reklāmas. Taču, ja izdevumu izdod pa brīvu, kas tirgo reklāmu un to pilnībā finansē dome, tad brīvā tirgus noteikumi tiek pilnībā sakropļoti. Ir jābrīnās, ka mums vēl reģionālie mediji pastāv," norāda Čigāne.
Tāds reģionālais un it kā neatkarīgs laikraksts pastāv Ventspilī, kur savukārt nav pašvaldības oficiālā izdevuma, bet kur dome prāvas dotācijas plūdina tai lojālajā avīzē.
Ceturtdien par mediju politikas jautājumiem ar kultūras ministri Daci Melbārdi plāno tikties no pienākumu pildīšanas atstādinātais un smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs un citi Ventspils domes vadības cilvēki, tajā skaitā Lilita Seimuškāne, kam vēl nesen piederēja Neatkarīgās Rīta Avīzes izdevējs "Mediju nams".
Ventspils domē paskaidroja, ka par vizīti neko nezina, jo to rīkojot «zaļzemnieku" līgumpartija "Latvijai un Ventspilij". Partijas priekšsēža un Ventspils mēra vietnieks Jānis Vītoliņš par vizītes iemesliem trešdien nerunāja.
Jau ziņots, ka mediju politikas pamatnostādnēs tuvākajiem četriem gadiem Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus ir viena no galvenajām prioritātēm. Tāpat jau vairākkārt ir vēstīts par reģionālo mediju celto trauksmi, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nereti mēģina darboties līdzīgi neatkarīgajiem medijiem, tādējādi kropļojot mediju tirgu.
