Iepriekš bija plānots, ka sabiedriskie mediji no reklāmas tirgus pilnībā izies nākamajā gadā.
„Mēs to neuzskatītu par soli atpakaļ, mēs to uzskatām joprojām par soli uz priekšu,” Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas juriskonsulte Aiga Grišāne skaidro, ka valsts budžeta situācija nākamajam gadam nebūs tik optimistiska kā bija plānots.
„Līdz ar to mums ir jāpielāgojas esošajai situācijai un jāmeklē alternatīvi scenāriji, kā mēs varam joprojām virzīties uz priekšu ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, vienlaicīgi ņemot vērā šo budžeta situāciju,” saka Grišāne.
Pēc ministrijas aprēķiniem, no valsts budžeta sabiedriskajiem medijiem būtu jāpiešķir astoņi miljoni eiro, lai kompensētu iziešanu no reklāmas tirgus. Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) uzsver lielās izmaksas. Viņa norāda, ka jāmāk sabalansēt dažādu jomu intereses, piemēram, drošības, izglītības un veselības. Nedrīkstot sakārtot vienu un pārējām nozarēm likt badoties.
Taču bez naudas trūkuma, Laizāne min arī citu iemeslu pakāpenisku izmaiņu nepieciešamībai. „Tie ir miljoni. Mēs nerunājam par kaut kādām tur, es nezinu, pabirām no neatliekamiem izdevumiem vai vēl kaut ko. Otrs, cik sakārtoti arī ar likumiem un visiem šiem noteikumiem, cik mēs skaidri sapratīsim, kādi ir barteri. Jo ir lieli valstiski pasākumi, kur reklāmdevēji ir iesaistīti un kas notiek ar šo reklāmu,” saka Laizāne.
Iepriekš sabiedrisko mediju vadītāji publiski atbalstīja ieceri iziet no reklāmas tirgus.
Tajā pašā laikā Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Aldis Pauliņš joprojām ir skeptisks pret ātriem un vienkāršotiem risinājumiem.
„Mēs varētu runāt par kādiem sabiedrisko mediju ierobežojumiem darbībai reklāmas tirgū. Tādi ierobežojumi jau pastāv šobrīd,” norāda Pauliņš. „Mums ir īsāks šis reklāmas minūšu laiks, kas ir iespējams ēterā un tamlīdzīgi. Varētu runāt vēl par kādiem papildu ierobežojumiem, bet nedomāju, ka būtu saprātīgi pilnībā noliegt jebkādu sabiedrisko mediju dalību reklāmas tirgū,” saka Latvijas Radio vadītājs.
„Tie ir jautājumi, kas skar cilvēku brīvā laika pavadīšanu, kultūras pasākumus, par kuriem mēs informējam cilvēkus, kur un kā var nopirkt biļetes. Pat visvienkāršākais jautājums, ja mums ir liegta jebkāda komercdarbība reklāmas tirgū, tad arī mēs nedrīkstētu informēt pat par to, kur un kad var nopirkt biļetes uz Dziesmu svētkiem,” viņš piebilst.
Tikmēr Kultūras ministrijā norāda, ka uz sporta vai kultūras pasākumiem šādi ierobežojumi neattiektos. Par to gan vēl esot jāvienojas.
Savukārt, kā tieši īstenos pakāpenisko atteikšanos no komercreklāmām sabiedriskajos medijos, atbildīgajā ministrijā vēl nezina. Pastāv dažādi varianti. „Tā pakāpeniskā pāreja varētu notikt vai nu, procentuāli samazinot reklāmas apjomu un attiecīgi proporcionāli kompensējot šos negūtos ieņēmumus un to reklāmas raidlaiku, vai arī, sākot skatīties par atsevišķiem reklāmas veidiem. Vai kaut kādā citā, varbūt miksētā veidā, šo kombinējot, skatoties, kas varētu būt gan pozitīvākais efekts sabiedriskajiem medijiem, tirgum kopumā, gan arī attiecīgi valsts budžetam vispieejamākais veids, kā šo darīt,” iespējas uzskaita Grišāne.
Mediju politikas pamatnostādnēs tuvākajiem četriem gadiem Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio iziešana no reklāmas tirgus ir viena no galvenajām prioritātēm. Taču to, cik gadu laikā izmaiņas varētu ieviest, ministrijā atturas komentēt. Tas gan noteikti būtu jāizdara līdz 2020. gadam. Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja uzskata, ka sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus būtu jānotiek līdz Latvijas simtgadei.
Šobrīd ministrijā izvērtē iespējamos scenārijus un līdz aprīļa beigām plāno, ka pamatnostādnes un to īstenošanas plānu sāks apspriest valdībā.
