Nodegušā labības lauka saimnieks atzīst, ka ugunsbīstamība šobrīd ir ļoti augsta. Karstajā laikā salmi ir izkaltuši, arī zeme ir sausa. Situāciju vēl bīstamāku rada spēcīgais vējš.
„Iespējams tas tā bija, ka kombainam apgriežoties, bija kāda plēne, kas bija nogulējusies izpūtējā. Un tad nu tā gailēja un vējš pūta... nu ir ļoti grūti pateikt,” saka z/s “Dzelzkalēji” saimnieks Leons Laitāns.
Uguns nopostījusi arī blakus esošo siena šķūni, kurā atradās aptuveni 80 siena ruļļi. Kāda dzirkstele bija pārmetusies arī uz blakus esošo graudu kalti, taču ugunsdzēsēji to laikus pamanīja un ugunij neļāva izpaltīties. „Paldies, ka nav nodarīts ļaunums trešajai personai. Jo varēja būt daudz sliktāk, jo kaimiņa lauks palika neskarts. Man pašam viss tas zaudējums, to es pārdzīvošu, jo galvenais, ka tehnika ir palikusi un es varu vēl kaltēt,” saka Laitāns.
„Paveicās, ka bija tehnika, kas ar arkliem aizara priekšā, lai izveidotu drošās zonas. Es domāju, ka šī ir laba mācība ne tikai saimniekam, bet arī kāds cits aizdomāsies, lai tā vairāk nenotiktu,” norāda VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš.
Arī Vidzemes agroekonomsikā kooperatīva savienībā atceras vairākus gadījumus, kad tehnikas radītas dzirksteles dēļ zemniekam aizdedzies labības lauks vai pat nodedzis kombains. Kooperatīva vadītājs Indulis Jansons uzsver - steidzīgajā ražas novākšanas laikā lieku reizi atcerēties par drošību nenāks par ļaunu: „Apstākļi ir ideāli, nav pirmais gads, kad deg lauki, deg visā pasaulē. Iesakām ugunsdzēšamos aparātus nevis minimāli, bet dubultā. Mums arī ir dubultā izlikti, ja nu kaut kas notiek. Un sekot līdzi, pieaicināt papildus spēkus, ja kaut kas notiek.”
Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vecākai tehnikai, kas kalpojusi jau daudzus gadus. Taču atceroties aizvadītā gada pieredzi, nelaime var piemeklēt arī jaunāku tehniku. Tā pērn divi kombainieri Kocēnu un Aglonas novados nodega kombains, kas bija aizskāris elektrības vadus.
