Valsts kancelejas organizētajā konkursā uz VVD vadītāja amatu konkursa komisija par atbilstošāko pretendenti atzina Baklāni-Ansbergu, kura savulaik bija Valsts zemes dienesta vadītāja, bet pēdējos gados strādāja Ventspils domē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) pēc sarunas ar kandidāti nolēma viņu virzīt VVD ģenerāldirektores amatam.
Valsts kancelejā informēja, ka Baklānes-Ansbergas nozīmīgākā vadītājas pieredze iegūta, sešus gadus vadot Valsts zemes dienestu. Pēc šī amata atstāšanas viņa divus gadus vadīja Ekonomikas nodaļu Ventspils pilsētas domē, vēlāk kļūdama par vairākmiljonu eiro ietilpīgā projekta “Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas” vadītāju, kā arī Ventspils un Valmieras partnerības veidotāju.
Šajā laikā Baklāne-Ansberga esot apguvusi un izkopusi tādas prasmes kā pārmaiņu vadīšana, organizāciju veidošana un restrukturizācija; uzkrātas arī zināšanas par integrētu teritorijas attīstības plānošanu.
Baklānei-Ansbergai ir maģistra grāds vadībzinātnē, kas iegūts Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Tāpat arī VVD ģenerāldirektora amata pretendente, studējot Latvijas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, ieguvusi maģistra grādu ekonomikā.
Baklāne-Ansberga, skaidrojot motivāciju ieņemt VVD ģenerāldirektora amatu, iepriekš norādīja, ka viena no VVD prioritātēm ir vides piesārņojošo darbību, īpaši atkritumu apsaimniekošanas jomas un gaisa piesārņojuma kontroles sistēmas pilnveidošana un ekoinovāciju ieviešanas sekmēšana. Kontroles procesu un preventīvo pasākumu attīstību šajās jomās viņa izvirzīs starp svarīgākajiem darāmajiem darbiem. Viņa arī plāno uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmumiem.
KONTEKSTS:
Valsts vides dienesta vadītāja amats kļuva vakants pēc tam, kad dažas dienas pēc stāšanās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Juris Pūce ("Attīstībai/Par") tikās ar toreizējo VVD vadītāju Ingu Koļegovu, un pēc sarunas paziņots, ka viņa atstās amatu. Ministrs pauda, ka ar Koļegovu pārrunātas gan vēsturiskās, gan šī brīža situācijas un esot panākta abpusēja vienošanās. Savukārt Koļegova atklāja, ka viņai citas alternatīvas, kā vien pamest amatu, dotas netika.
Pēc tam uz VVD ģenerāldirektora amatu tik izsludināts konkurss, kurā Valsts kanceleja saņēma 12 pretendentu pieteikumus, bet konkursa finālam izraudzīti trīs.
