Koļegova: Pamest amatu bija ministra piedāvājums bez alternatīvām

Lai gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") vakar norādīja, ka ar bijušo Valsts vides dienesta (VVD) vadītāju Ingu Koļegovu par viņas amata atstāšanu panākta abpusēja vienošanās, šodien Koļegova Latvijas Radio atzina, ka viņai citas alternatīvas, kā vien pamest amatu, dotas netika.

Koļegova: pamest amatu bija ministra piedāvājums bez alternatīvāmRūdolfs Krieviņš

    Tāpat Koļegova kritizēja veidu, kā tika atbrīvota no amata, jo netika dots laiks, lai līdz galam dotu norādes par iesākto darbu turpināšanu. Koļegova norādīja, ka, lai pabeigtu iesāktos darbus, kā arī pildītu saistības ar klientiem, jaunais vadītājs ir jāatrod pēc iespējas ātrāk. Kur viņa pati plāno turpināt karjeru, šobrīd Koļegova nevarēja atbildēt.

    "Ja arī ministrs ir nolēmis mainīt iestādes vadītāju, tās ir ministra tiesības, tad veids, kādā tas notika, manā ieskatā, var kalpot kā negatīvais piemērs, runājot par labu pārvaldību. Ir jānodod projekti, ir jānodrošina pēctecība. Caur medijiem paziņojot iestādes darbiniekiem un arī klientiem, ka viņiem ar šodienu vairs nebūs vadītāja un neesot absolūti nekādam plānam, kā rīkoties tālāk, jo tikai tagad tiks domāts, ko darīt tālāk, tas nav, nu, nav.." teica Koļegova.

    Bijusī VVD vadītāja sacīja, ka ar ministru Pūci nav apspriesti nekādi dienesta darba rezultāti pēdējo divu gadu laikā. "Šim piedāvājumam man nebija citu alternatīvu," pauda Koļegova.

    KONTEKSTS:

    Pūce ar Koļegovu tikās otrdien. Tikšanās laikā ministrs un ģenerāldirektore vienojās par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar šā gada 29. janvāri.

    Koļegova ir tikusi kritizēta gan saistībā ar VVD darbu, gan arī ar pilnīgas informācijas nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā.

    2016. gada 1. septembrī Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzina, ka Koļegova valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi pilnīgu un patiesu informāciju par darījumiem lielā apmērā un ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

    Tolaik lietu arī nodeva izskatīšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

    Koļegova bija nosaukta kā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amata kandidāte. Tomēr tad, atbilstoši "Firmas.lv" datiem, kļuva zināms, ka Koļegova ir 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma 2015. gadā saņēmusi 320 000 eiro.

    Medijos Koļegova skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nebija atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu ''aplokšņu algu'' maksāšanai.

    Koļegova vēlāk nolēma atsaukt savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam, skaidrojot to ar vienota politiskā atbalsta trūkumu.

    Dažāda veida kritiku Koļegova saņēma arī pēc 2017. gada vasarā notikušā postošā ugunsgrēka Jūrmalas nelegālajā atkritumu glabātuvē, kur bija uzkrāti vairāk nekā 20 000 tonnu atkritumu.

    Policija pieļāva, ka  notikusi ļaunprātīga dedzināšana, bet VVD uzskata - atkritumu dedzināšanas saistītas ar dienesta pastiprināto interesi par atkritumu biznesu un vēlmi to sakārtot.

    Koļegova vides dienestu vadīja kopš 2012. gada.

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti