Budžets 2020: Saeima ceļ azartspēļu nodokli; brīvpusdienas 1.-4.klasēm arī uz vietvaru pleciem

Saeimas deputāti trešdien, 13. novembrī, galīgajā lasījumā izskatīja deviņus likumprojektus. Tostarp nolemts palielināt azartspēļu nodokļa likmes, audzēt minimālo vecuma pensiju, kā arī noteikt, ka brīvpusdienu 1-.4. klašu skolēniem finansēšanā pašvaldības piedalās vismaz tādā apmērā kā valsts. Saeima ceturtdien, 14. novembrī, turpinās skatīt valsts 2020. gada budžeta projektu un ar to saistītos likumprojektus.

Pēc aptuveni 13 stundām Saeima izskatīja 9 no 28 likumprojektu paketes. Opozīcija kopumā 6 reizes aicināja izsludināt pārtraukumu līdz ceturtdienas rītam, lai sabiedrībai būtu iespēja sekot līdzi Saeimā notiekošajam, lai lēmumi netiktu pieņemti “nakts melnumā”, norādot, ka tagad nav krīze, kad jāsteidzas un jāstrādā naktī, un “budžets nekur neaizbēgs”. Taču šie priekšlikumi tika noraidīti, bet pēc pulksten 23.00 Saeima tomēr vienojās izsludināt pārtraukumu līdz ceturtdienai, 14.novembrim, plkst.9.00.

ĪSUMĀ:

Finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) LTV atzina, ka budžeta izskatīšana virzās lēni, jo ir ļoti maz jautājumu, kas būtu saistīti ar budžetu, bet ir gan personiski uzbrukumi un nepatiesa informācija.

Debašu karstumā tribīnē kāpa arī premjers Krišjānis Kariņš, kurš nosodīja dažu opozīcijas deputātu izteikumus.

“Es kaut ko šādu neesmu piedzīvojis – cienījamais opozīcijas deputāts tikko nosaucis mūsu sabiedrību par aitām, [..] šāda necieņa ir retums,” sacīja Kariņš.

Lielākas azartspēļu nodokļa likmes

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma "Par nodokļiem un nodevām" grozījumus, kas tostarp paredz tiesības Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informēt uzņēmējus par darījuma partnera nodokļu riskiem. Vienlaikus parlamenta vairākums noraidīja dažus opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputātu (ZZS) priekšlikumus – arī uzdevumu valdībai, lai no nākamā gada maija beigām uz ceļiem esošie radari varētu kontrolēt arī to, vai kravas auto ir vinjete.

ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis debatēs norādīja, ka tranzītā braucošajiem kravas auto bieži vien nav vinjetes. Uzlabojot kontroli, valsts budžets varētu papildus iegūt vismaz desmit miljonus eiro.

"Radariem jāpieliek klāt vēl viena funkcija. Lai pēc numura zīmes varētu pateikt, ir vai nav samaksāta eiro vinjete," klāstīja Valainis.

Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīti likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" grozījumi, kas paredz no 2020. gada 1. janvāra palielināt nodokļa likmi par katru ruleti, kāršu un kauliņu spēli no pašreizējiem 23 400 eiro līdz 28 080 eiro gadā. Par katru videospēles un mehāniskā automāta spēles vietu likmi cels no 4164 eiro līdz 5172 eiro.

Tāpat parlaments noteica, ka no 2021. gada 1. janvāra 5% no azartspēļu nodokļa ieņēmumiem ieskaitāmi tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā organizēta azartspēle, bet 95% – valsts pamatbudžetā. Līdz šim likumā bija paredzēts, ka ienākumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizēta azartspēle.

Pieaugs minimālās vecuma pensijas apmērs 

Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja likuma "Par valsts pensijām" grozījumus, kas paredz, ka minimālās vecuma pensijas apmēra aprēķināšanā turpmāk par pamatu ņems aprēķina bāzi, ko noteiks valdība. Vispārējā gadījumā tā būs 80 eiro, savukārt personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro apmērā. Ministru kabinets noteiks minimālās vecuma pensijas apmēru, kā arī tās piešķiršanas un pārskatīšanas kārtību.

Līdz šim vecuma pensijas minimālo apmēru noteica, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, proti, 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro. Vecuma pensijas minimālā apmēra aprēķinā tāpat kā līdz šim piemēros arī koeficientu atkarībā no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža.

Minimālās vecuma pensijas palielinājums attieksies uz 20 500 personu, un plānots, ka piešķirtā pensija šiem pensionāriem palielināsies vidēji par apmēram septiņiem eiro.

Tikmēr vairāki opozīcijā esošo ZZS un "Saskaņas" priekšlikumi grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" noraidīti. Plašas debates izvērsās par deputāta Andreja Klementjeva ("Saskaņa") priekšlikumu personām, kuras sasniegušas 80 gadu vecumu, pensiju, pabalstu un atlīdzību izmaksu dzīvesvietā nodrošināt par valsts budžeta līdzekļiem.

Deputāti Andrejs Klementjevs un Evija Papule no "Saskaņas", kā arī valdības vadītājs Krišjānis KariņšJānis Kincis
    No "Saskaņas" deputātu puses izskanēja pārmetumi labklājības ministrei Ramonai Petravičai ("KPV LV") par to, ka viņa neskaidro savu nostāju šajā jautājumā, arī neapmeklē par labklājības jomu atbildīgās Saeimas komisijas sēdi. "Šajā sfērā jābūt profesionālim. Lūdzu, atsūtiet ministru, kurš var atbildēt uz jautājumiem," norādīja Klementjevs.

     

    Labklājības ministre Saeimas plenārsēdē norādīja, ka labklājības jomā nākamgad būs vairāki uzlabojumi. Valdība, piemēram, atrada naudu, lai kompensētu pensiju piegādes sadārdzinājumu. Tāpat tiks paaugstināts minimālais ienākuma līmenis no līdzšinējiem 53 eiro līdz 64 eiro mēnesī uz vienu personu mājsaimniecībā, tāpat gaidāma Latvijas vēsturē lielākā pensiju indeksācija. Tas, kā vēlāk atzīmēja opozīcijā esošās ZZS deputāte Dana Reizniece-Ozola, ir iepriekšējās, Māra Kučinska (ZZS) valdības nopelns.

    Pēc šīm debatēm Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka opozīcijas pārmetumi par to, ka valdībai nav svarīga sociālā sfēra, ir nepamatoti.

     "Aicinu tribīnē runāt, turoties pie faktiem, nevis pie sevis izdomātām lietām," teica valdības vadītājs.

    Arī pašvaldībām būs jāfinansē brīvpusdienas 1.-4.klasēm

    Vismaz pāris stundas deputāti debatēja par Bērnu tiesību aizsardzības likuma grozījumiem, kas paredz, ka pašvaldības no 2020. gada 1. janvāra brīvpusdienu 1.-4. klašu izglītojamajiem nodrošināšanā piedalās savu budžetu ietvaros vismaz tādā apmērā kā valsts. Pašlaik valsts budžetā līdzekļu apmērs vienam izglītojamajam dienā ir 1,42 eiro. Līdz ar nākamo gadu valsts līdzdalība būs 0,71 eiro.

    Tāpat Saeima ar grozījumiem likumā noteica, ka no nākamā gada 1. janvāra audžuģimenei izmaksājamos līdzekļus bērnu uzturam nepiesaistīs minimālās algas apmēram. Pašlaik uzturlīdzekļi katram bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 25% no minimālās algas, bet 7-18 gadu veciem bērniem – 30% apmērā no minimālās algas. Minimālā alga Latvijā pašlaik ir 430 eiro, bet no 2021. gada to plānots palielināt līdz 500 eiro mēnesī. Valdībai būs jānosaka līdzekļu apmērs bērnu uzturam.

    Šis likuma grozījums gan izraisīja asu opozīcijas kritiku. Opozīcijā esošā ZZS deputāte Reizniece-Ozola un "Saskaņas" deputāte Evija Papule pauda pārliecību, ka,

    atsaistot uzturlīdzekļu atbalstu no minimālās algas, audžuģimenēm uzturlīdzekļi faktiski samazināsies, ņemot vērā gaidāmo minimālās algas kāpumu.

    Tāpat opozīcija kritizēja iecerēto valsts atbalsta samazināšanu brīvpusdienām 1.-4. klašu skolēniem.

    Deputāti Jānis Krišāns ("Saskaņa"), Janīna Jalinska (ZZS) un izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) par brīvpusdienāmJānis Kincis
      Nacionālās apvienības deputāts Jānis Iesalnieks debatēs Saeimas plenārsēdē uzsvēra, ka priekšlikums ir nevis “būt vai nebūt brīvpusdienām”, bet gan par to, kam tās finansēt. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijas pašvaldības ir samērā labi finansētas, teica deputāts, tādējādi skaidrojot, kāpēc valdība vēlas, lai brīvpusdienu izmaksas gultos arī uz pašvaldību pleciem.

       

      Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) norādīja, ka nevienā brīdi nav teikts, ka tiks atceltas brīvpusdienas. Diskusija pamatā ir par to, kādā veidā brīvpusdienas tiek finansētas. Tagad 74 pašvaldības nodrošina brīvpusdienas līdz 9. klasei, vairāk nekā 30 pašvaldības – līdz 12. klasei.

      Opozīcijas deputāte Reizniece-Ozola pauda pārliecību, ka uzliekot daļu 1-4. klašu izglītojamo brīvpusdienu tēriņu segšanu uz pašvaldību pleciem, tām varētu būt problēmas finansēt brīvpusdienas vecāko klašu skolēniem.

      "Pašvaldībās lielākajā daļā šīs brīvpusdienas tiks finansētas, bet uz citu prioritāšu rēķina," piebilda ZZS deputāts Valainis.

      "Atsaista" no minimālās algas

      Vēl ar grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteikts, ka no 2020. gada 1. janvāra valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par profesionālu sportistu tiks veiktas no 860 eiro. Tādējādi VSAOI par profesionālu sportistu netiks piesaistītas minimālās algas apmēram. Pašlaik noteikts, ka VSAOI objekts ir divas minimālās mēnešalgas, kas pašlaik ir 860 eiro.

      Līdzīgi atbalstīti "Invaliditātes likuma" grozījumi, kas tostarp paredz, ka atalgojums cilvēku ar invaliditāti asistentiem vairs nebūs piesaistīts minimālajai algai. Noteikts arī, ka nepieciešamo līdzekļu summu asistentu atalgojumam noteiks valdība.

      Likumprojekta anotācijā teikts, ka asistenta nodrošināšanai pašvaldībā, augstskolā un koledžā nodrošināšanai 2020.-2022. gadam paredzēti 17,62 miljoni eiro, ņemot vērā 2019. gadā spēkā esošo minimālo algu – 430 eiro, teikts likumprojektā.

      Līdz ar minimālās algas palielināšanu būtu nepieciešami valsts papildu budžeta līdzekļi asistenta pakalpojuma nodrošināšanai.

      Likumprojekta autori atzīmēja, ka asistenta pakalpojumu saņēmēju skaits ar katru gadu palielinās, un asistenta pakalpojuma nodrošināšanai izlietoto valsts budžeta līdzekļu summa palielinās.

      Gobzema skaļrunis un "klusuma brīdis"

      Pirms Saeimas sēdes sākuma parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) izteica aicinājumu kolēģiem cienīt vienam otru, netraucējot sēdes norisi. Viņa norādīja – zināms, ka sēžu zālē ienesta skaņu pastiprinoša ierīce. Aicinot to neizmantot, Mūrniece neprecizēja, kurš no deputātiem sēžu zālē ienesis šo ierīci. Aģentūra LETA novēroja, ka skaļruni uz sēdi līdzi paņēmis parlamentārietis Aldis Gobzems.

      Vēlāk debatēs starp Mūrnieci un Gobzemu izvērsās asāku vārdu apmaiņa. Pēc Mūrnieces aizrādījuma runāt par konkrēto priekšlikumu Gobzems savukārt Saeimas spīkerei aizrādīja:

      "Mūrnieces kundze, es jūs nepārtraucu, jūs mani arī nepārtrauciet!" Mūrniece uz to atteica: "Dažiem likumi nav rakstīti", atkārtoti aicinot debatēs runāt par konkrēto jautājumu.

      Vēlāk sekojušajās debatēs par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām" Gobzems panāca "klusuma brīdi" neizpildītajam solījumam celt mediķu algas par 20%. Nākot tribībē, lai runātu par priekšlikumu, Gobzems rosināja debašu laikā septiņas minūtes pavadīt klusumā, tā atzīmējot koalīcijas deputātu lēmumu nepildīt mediķiem doto solījumu. Saeimas priekšsēdētāja to neļāva.

      Taču pēc aprunāšanās ar Gobzemu Saeimas sēdē izsludināts piecu minūšu tehniskais pārtraukums. Tā laikā opozīcijas deputāti stāvēja kājās un klusēja, izpildot Gobzema rosinājumu. Koalīcijas deputāti šo iniciatīvu ignorēja, paliekot sēžam savos krēslos vai pastaigājoties pa zāli, novēroja LETA.

      Savukārt vēlu vakarā Gobzems panāca otro “klusuma brīdi”, ko veltīja cilvēkiem ar invaliditāti, kurus pēc viņa domām, koalīcija pievīla, grozot likumu un atceļot invalīdu asistentu atalgojuma sasaiti ar minimālo algu.   Pēc šī Gobzema aicinājuma, Saeimas priekšsēdētāja izsludināja piecu minūšu tehnisko pārtraukumu.

      KONTEKSTS:

      Ministru kabinets 2020. gada valsts budžeta projektu akceptēja 11. oktobrī, bet 30. oktobrī likumprojekts atbalstīts Saeimas pirmajā lasījumā. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardi eiro, izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

      Nākamgad arī plānots paaugstināt diferencēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Mediķu algas gan netiks celtas iepriekš likumā noteiktajā 20% apmērā. Līdz šim tam nepieciešamo 120 miljonu eiro vietā rasti ap 60 miljoni eiro.

      Nākamgad iedzīvotājiem nodokļus necels, taču 1. martā plānots par 30% celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Tādēļ pie Saeimas trešdien notiek  protests, kurā piedalās Latvijas un Igaunijas pierobežas iedzīvotāji ar mērķi aizstāvēt vietējo alkohola tirgotavu spēju konkurēt ar kaimiņvalsts veikaliem.

      Paredzēts, ka Saeimas ārkārtas sēdē premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") sniegs ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

      Kļūda rakstā?

      Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

      Ekonomika
      Ziņas
      Jaunākie
      Interesanti